×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Piektdiena, 29. marts
Šodien sveicam: Aldonis, Agija
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2015-09-25
“Siguldas novada Gada klase 2015” dodas ekskursijā

Pagājušajā mācību gadā Siguldas novada pašvaldība rīkoja konkursu “Siguldas novada Gada klase 2015”, kurā aktīvi iesaistījās Siguldas Valsts ģimnāzijas 8.m (šobrīd 9.m) klase, iegūstot Gada klases titulu. Skolēni pierādīja, ka ir saliedēti, aktīvi, atbildīgi. 18.septembrī skolēni izmantoja konkursā iegūto naudas balvu, lai dotos  ekskursijā uz Lietuvu.

Jau rīta agrumā plkst.6.00 izbraucām no Siguldas. Mūsu pirmā pietura bija Krustu kalns, kas atrodas apmēram 12 km no Šauļiem. Krustu kalnā apskatāmi rūpīgi gatavoti krusti no koka, marmora un metāla, un redzams, ka cilvēki reizēm improvizējuši uz vietas vai gribējuši būt oriģināli – kalnā ir krusti no zariņiem, zīmuļiem. Vēstures hronikās kalns pirmo reizi pieminēts 1850.gadā, un tiek uzskatīts, ka pats pirmais krusts uzlikts 1831.gadā. Krustu kalns kļuvis par vēstures un arhitektūras pieminekli, kur cilvēki dodas, lai noliktu lūgšanu krustus un krustiņus. 1993.gada 7.septembrī Krustu kalnā viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II un atstāja tur savu krustu. 1900.gadā, kad krusti oficiāli tika skaitīti pirmo reizi, to bija tikai 130. Šobrīd to skaits tiek lēsts krietni virs 200 tūkstošiem, taču saskaitīt tos ir ārkārtīgi grūti, jo uz daudziem lielajiem krustiem ir sakārti vairāki desmiti mazāku krustiņu.

Tālāk braucām uz Palangu. Palanga ir neliela pilsēta Lietuvā, kas atrodas pie Baltijas jūras krasta, netālu no ostas pilsētas Klaipēdas. 19.gadsimta sākumā Palanga kļuva slavena kā jūras kūrorts. Caur pilsētu plūst Rāžes upe, pār kuru uzbūvēti 10 tilti un tiltiņi, bet pilsētas rietumu nomali apskalo Baltijas jūra ar brīnišķīgu pludmali. Palangā devāmies uz restaurēto slaveno Dzintara muzeju. 1897.gadā celtajā un rūpīgi restaurētajā grāfu Tiškeviču pilī atjaunots vēsturiskais interjers un ierīkotas jaunas ekspozīcijas. Muzeja pirmajā stāvā aplūkojami aptuveni 300 autentiski eksponāti – mēbeles, gleznas, gobelēni, porcelāna un sudraba trauki. Otrajā stāvā 86 jaunās, no iekšpuses izgaismotās vitrīnās un stendos izvietota viena no bagātākajām dzintara ekspozīcijām Eiropā. Šobrīd apskatāmi 6500 dažāda lieluma dzintari – aptuveni par 1000 vairāk nekā iepriekšējā ekspozīcijā pirms restaurācijas. Kopumā muzeja fondos glabājas aptuveni 30 000 eksponātu. Muzejā izveidota interaktīva ekspozīcija ar milzu lupām, kas ļauj kārtīgi izpētīt dzintara gabalos uz mūžiem iesprostotos kukainīšus.

Pēc Dzintara muzeja un pils parka apskates devāmies uz Klaipēdu. Klaipēda atrodas vietā, kur saplūst Kuršu joma un Baltijas jūra. Jomas austrumu pusē ir pilsētas lielākā daļa – centrs un vecpilsēta, bet rietumu pusē atrodas pilsētas daļas Kopgale un Smiltine. Klaipēdā ir divas prāmju piestātnes: vecā (pilsētas centrā) un jaunā (vairāk uz dienvidiem), liela osta un starptautisko prāmju osta. Klaipēdā atrodas delfinārijs, kuru mēs arī apmeklējām. Ar prāmi pārcēlāmies uz Smiltini, Kuršu kāpā, lai pēc tam ar kājām dotos līdz delfinārijam. Ar modernām audio un video iekārtām aprīkotajā zālē ir 600 skatītāju vietu. Tūkstoš četrsimt kubikmetru lielo baseinu apjož stikla siena, kas ļauj sekot dzīvnieku kustībām ne tikai virs, bet arī zem ūdens. Delfīnu šovs mūs iepriecināja ar lieliski sagatavotiem priekšnesumiem, kurus delfīni izpilda draudzīgā tandēmā ar treneriem. Izrādē iespējams redzēt, kā delfīni dejo, dzied, glezno, spēlē bumbu, vizina laivā, met bumbu basketbola grozā, un vēl, un vēl…. To nevar aprakstīt, tas vienkārši ir jāredz!

Pēc delfinārija ar mazo bānīti devāmies līdz prāmim, lai nokļūtu Klaipēdā un tālāk brauktu atpakaļ uz Palangu. Palangā devāmies uz Jūras tiltu. Lai tur nokļūtu, apskatījām Basanavičus gatvi – galveno gājēju ielu un vienu no ievērojamākajām vietām pilsētā. Šeit ir daudz kafejnīcu, restorānu, veikaliņu, suvenīru kiosku un atrakciju bērniem. Spītējot lielajam vējam, nonācām līdz Jūras tiltam. Jūras tilts jeb Palangas mols dažkārt tiek uzskatīts par neoficiālu Palangas simbolu. Tas stiepjas jūrā 470 metru garumā. Tam ir interesanta "L" veida forma, un uz tā parasti pulcējas gan tūristi, gan vietējie makšķernieki. Uz abām pusēm no mola stiepjas 18 kilometrus gara, smilšaina pludmale.

Laiks paskrēja ļoti ātri, sāka jau krēslot, tādēļ braucām atpakaļ uz Siguldu. Atpakaļceļā autobusā skolēni piedalījās konkursā un atbildēja uz jautājumiem par ekskursijā redzēto. Siguldā ieradāmies tikai pusnaktī.

Paldies Siguldas novada pašvaldībai! Paldies AS “CATA” Siguldas filiālei, atsaucīgajiem šoferīšiem, skolotājai Saivai.


Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
9.m klases audzinātāja Daiga Jēkabsone


Plašāka fotogalerija


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi