Siguldas novada pašvaldība, sadarbojoties ar novada uzņēmējiem, šovasar jau sesto gadu īstenoja jauniešu nodarbinātības projektu, kura laikā iespēja strādāt un apgūt pirmās darba prasmes tiek dotas 13 līdz 19 gadus veciem jauniešiem. Šogad no pašvaldības budžeta projekta īstenošanai tika izlietoti 38 934,60 eiro.

Oktobra beigās Siguldas novada pašvaldības izveidotā darba grupa izvērtēja šajā gadā gūto pieredzi un sadarbības partneru ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šajā vasarā nodarbinātības projektam pieteicās 295 (pagājušajā gadā – 319) skolēni, bet uz darbavietām strādāt devās 283 jaunieši. Darbu nodrošināja 28 Siguldas novada uzņēmēji, kā arī 17 pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Katru gadu projektā iesaistās jauni sadarbības partneri, bet tradicionāli visvairāk darbavietu nodrošināja SIA „Vita Mārkets”.

Lai izvērtētu šajā gadā gūto pieredzi un apkopotu ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem, Siguldas novada pašvaldība septembrī organizēja skolēnu, vecāku un uzņēmēju anketēšanu. Anketēšanā iesaistījās 14 uzņēmēji, tika veiktas arī individuālas pārrunas.

80% no aptaujātajiem uzņēmējiem ir projekta ilggadēji partneri; 100 % apliecināja, ka projekta norises process ir saprotams: tikai viens uzņēmējs norādīja, ka nākamajā gadā neplāno piedalīties projektā; projekta norises laikā konstatēts viens darba līguma pārkāpums. Uzņēmēji atzinuši, ka pozitīvi vērtējami šajā gadā ieviestie papildinājumi, lūdzot skolēniem norādīt konkrētas prasmes, interesi par darbavietām, papildu izglītību profesionālās ievirzes skolās, interešu izglītības pulciņos.

Vairākiem jauniešiem, kuri labi strādājuši, uzņēmēji piedāvājuši darbu turpināt arī ilgāku periodu, citi jaunieši iesaistījušies dažādās uzņēmuma aktivitātēs kā brīvprātīgie. Kopumā vērtējums ir ļoti pozitīvs: galvenokārt, tas, ka skolēniem ir iespēja saprast, ko nozīmē strādāt, apgūt dažādas prasmes, ieskatu profesijās.

Uzņēmēji ieteikuši vecākiem ar bērniem vairāk pārrunāt jautājumus par atbildību pret veicamo darbu un to, ka darba alga ir jānopelna, nevis pašvaldība to uzdāvinās tikai par to, ka skolēns ir atnācis uz darbavietu, diemžēl dažu jauniešu vecāki uzskatot, ka pašvaldība viņu bērniem darbu garantē, tādēļ var atļauties arī dažādas nepatīkamas replikas. Uzņēmēji norādījuši, ka arī turpmāk vēlas nodarbināt gados vecākus jauniešus, jo 13 un 14 gadus vecajiem jauniešiem bieži vien vēl pietrūkst izturības, izpratnes un nepieciešamo prasmju, tādēļ jaunāko skolēnu nodarbinātība divu nedēļu garumā ir optimāla.

Daudzus jauniešus uzņēmēji arī nākamgad jau gaida darbā. Uzņēmēji ir nosaukuši tos jauniešu vārdus, kurus viņi savos uzņēmumos gribētu redzēt atkal, paldies viņu vecākiem: Mārtiņš Spāde, Katrīna Zaķīte, Ramona Proškina, Olīvija Zeta Survillo, Rendija Zariņa, Annija Šmaliņa, Liāna Zitkova, Monta Garā, Emīlija Gredzena, Danija Garūta, Megija Garūta, Dita Daudziņa, Līva Brēmane, Lauma Nikolajeva, Madara Marija Ziemele, Megija Vainorjus, Linards Krastiņš, Madis Ciglis, Magda Cigle, Māris Maikls Mitrevics, Daniela Laumane, Kristīne Jakovļeva, Loreta Āboliņa, Loreta Lemberga, Rūdolfs Ločs, Monta Meistare, Santa Zjuzina, Kitija Paegle, Paula Breģe, Aneta Denīze Sokolova, Samanta Lubāne, Karolīna Fjodorova, Elza Osmane, Kārlis Baltbārdis, Elvita Lasmane, Annija Vītoliņa, Sana Brēmane, Rūta Alksne, Agnese Cīrule, Kristaps Gudovskis, Elizabete Brača, Renārs Rohtla un Elgars Šutovs, Ketlīna Narkeviča, Sindija Lozgačova. Pašavaldības struktūrvienību un iestāžu vadītāji visatzinīgāk novērtējuši šādu skolēnu darbu: Jēkabs Vītols, Alise Stīpniece, Renārs Kēža, marks Cimermanis, Sintija Bērziņa, Elizabete Balode-Logina, Annemarija Irbīte, Sigita Tilla, Oļegs Korņevs, Linda Stāmere, Mārtiņš Smilga un Elviss Puriņš.

Vislielākā atsaucība, aizpildot anketas, bija no jauniešu vecākiem. Aptuveni 50% no aptaujātajiem norādīja, ka viņu bērniem jau ir darba iemaņas – strādājot ikdienas darbus mājās vai piedaloties skolēnu nodarbinātības projektā iepriekšējos gados. Vecāki domā, ka prasmes un iemaņas, darba pieredzi vislabāk var iegūt praksē, veicot konkrētu darbu. Vecāki atzina, ka jaunieši ir ieguvuši izpratni par to, kā tas ir – katru dienu iet uz darbu, pelnīt naudu pašiem. 80% no aptaujātajiem norādīja, ka viņu bērniem darbs nekādas grūtības nav sagādājis. Vecāki projektu vērtē ļoti atzinīgi un iesaka izskatīt iespēju jauniešus nodarbināt arī slimnīcā un citās darbavietās.

Skolēni atzinuši, ka galvenā motivācija strādāt ir: nauda, darba iemaņas, kā arī prasmes sadarboties ar citiem jauniešiem. Jaunieši atzinīgi novērtē to, ka jau iepriekš bija apkopotas piedāvātās darbavietas.

Darba grupa apkopojusi vairākus ierosinājumus nākamā gada projekta īstenošanai:

• izskatīt iespēju Karjeras nedēļas ietvaros pavasarī organizēt „darbavietu tirgu” vai forumu, kurā tikties uzņēmējiem, valsts un pašvaldības institūciju darbiniekiem, aicinot iesaistīties pasākumos arī jauniešus;
• sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūras ( NVA) Siguldas filiāles darbiniekiem sagatavot publikāciju par piedāvātajām darbavietām Siguldā, procesa attīstības tendencēm;
• Karjeras cikla ietvaros sagatavot interaktīvu spēli „Profesiju detektīvs”, popularizēt to novada skolās;
• izstrādāt projektu Karjeras nedēļai (anketas par pieprasītākajām profesijām; skolēnu praktizēšanās Siguldas novada uzņēmumos; rezultātu apkopojums);
• izskatīt iespējas skolēnus nodarbināt arī slimnīcā, pēc iespējas paplašināt un dažādot piedāvājamās darbavietas.

Apkopojot un analizējot datus par skolēnu nodarbinātību – skolēnu skaitu un prognozējamo sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru –, nākamā gada budžetā pašvaldība projekta īstenošanai ieplānojusi 45 700 eiro.

Piedāvājot iespēju strādāt vasaras brīvlaikā, darba devēji palīdz skolēniem iegūt pirmo darba pieredzi un darba iemaņas, kā arī iespēju vienkāršākos darbos aizvietot darbiniekus, kuri dodas atvaļinājumā. Darba vadītājam ir nopietns uzdevums – palīdzēt izskaidrot un sagatavoties, tādēļ uzņēmēji labprātāk vēlas vecākos skolēnus nodarbināt nevis divas nedēļas, bet mēnesi. Ar skolēniem, kuri iepriekšējos gados labi strādājuši, uzņēmēji labprāt vēlas sadarboties atkārtoti.

Informāciju sagatavoja:
Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece
Sandra Ķirule