Sestdien, 24.septembrī, Siguldas novada Mores pagastā norisinājās Otrā pasaules kara Mores kauju 72.gadskārtas atceres pasākumi, kurus rīkoja Latviešu Virsnieku apvienība, Siguldas novada pašvaldība un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola piemiņas svētbrīdi atklāja Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš. Klātesošos uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns, kapteinis Raimonds Krasinskis; Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs; sabiedriskā darbiniece un Viestura ordeņa kavaliere Vera Valtere.

Mores kauju piemiņas parkā notika atceres pasākums un piemiņas zīmes atklāšana Mores kauju 1.rotas komandierim, Mores kauju piemiņas parka izveidotājam, Viestura ordeņa kavalierim, virsleitnantam Rolandam Kovtuņenko. Piemiņas zīmi iesvētīja mācītājs Guntis Kalme, un to svinīgi atsedza Siguldas novada Domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa. Piemiņas zīmes autors ir Artis Kerliņš.

Rolanda Kovtuņenko (24.01.1924 – 21.03.2011) karavīra dzīves spilgtākais posms ir tieši Mores kauja, kurā praktiski atklājas viņa komandiera talants. Būdams tikai 20 gadu vecs, viņš prata nosargāt savus karavīrus un veikt kaujas uzdevumu. Kaujās pie Mores tika aizvadītas vienas no smagākajām latviešu leģiona cīņām, kur bez artilērijas atbalsta un pamatā izcīnot tuvcīņas, latviešu leģionāru divīzija atvairīja sarkanās armijas pārspēku. Spēku samērs bija aptuveni viens pret desmit, bet leģionāri nesalūza. Viņi spēja gūt uzvaru, ļaujot citām vienībām un daudziem latviešu bēgļiem doties uz Kurzemi. Pēc kara gaitām izsūtīts uz Sibīriju, tikai 1955.gadā Kovtuņenko varēja atgriezties Latvijā.

Kovtuņenko piedalījies 1991.gada barikādēs, bijis viens no Latvijas Nacionālo karavīru biedrības dibinātājiem, Latviešu virsnieku apvienības biedrs. ilgu laiku bijis Daugavas Vanagu saimes priekšnieks Iestājies Zemessardzē (ZS), darbojies ZS štāba Padomnieku rotā, līdz sava mūža pēdējai dienai bija ZS Studentu bataljona Veterānu apvienības zemessargs. Aktīvi piedalījies Nacionālās aizsardzības akadēmijā jauno virsnieku apmācībā. Apbalvots ar augstiem valsts apbalvojumiem.

Latvijas Nacionālās apvienības uzrunāti, pasākumā piedalījās aptuveni pussimts Siguldas novada – Siguldas pilsētas vidusskolas (skolotājs Edgars Bajaruns), Siguldas Valsts ģimnāzijas 9.c klases (skolotāja Indra Upīte) un Allažu pamatskolas (skolotāja Indra Puķe) – skolēnu, kā arī Siguldas novada Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Sandra Ķirule.

Mores kauju muzejā jauniešiem bija iespēja uzzināt par Mores kauju norisi, gida pavadībā apskatīt muzeja ekspozīcijas un militāro tehniku, vērot militārās tuvcīņas demonstrējumus un doties pārgājienā pa ierakumiem, kā arī piedalīties viktorīnā, kur uzmanīgākie klausītāji par pareizām atbildēm saņēma balvās grāmatu par Mores kaujām.

Pasākumu laikā muzikālus priekšnesumus sniedza Zemessardzes orķestris, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija” un Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopa „Senleja”, bet siltas karavīru pusdienas bija sarūpējusi Latviešu Virsnieku apvienība un Zemessardzes 19.nodrošinājuma bataljons. Visas dienas garumā interesentiem bija iespēja apmeklēt Mores kauju muzeju bez maksas.

Mores kaujas, kas 1944.gada septembrī norisinājās Morē, bija vienas no smagākajām Otrā pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā un tām bija izšķiroša nozīme Latvijas vēsturē.