Tuvojoties mācību gada beigām, jauniešu vidū vienmēr no jauna aktualizējas jautājums - ko darīt pēc vidusskolas beigšanas? Kādas ir nodarbinātības un izglītības iespējas Latvijā un ārpus tās. Sevišķi šajā ekonomiskajā situācijā jauniešiem ir svarīgi saprast savas intereses, iespējas un darba tirgus piedāvājumu, lai nekļūdīgi varētu īstenot savu tālāko izglītību un iegūtu savām interesēm atbilstošu profesiju. Žēl, bet nākas atzīt, ka vēl joprojām Latvijā nav uzsākta starpnozaru sadarbība, lai atrastu saistību starp izglītību, profesiju un nodarbinātību, lai sniegtu dziļākas un analītiskākas prognozes darba tirgum. Tomēr visa pamatā ir savlaicīgi uzsākta karjeras izglītība, ar to saprotot visā mācību procesā integrētu pasākumu kopumu, kas motivē bērnus un jauniešus mācīties un vispirms - izzināt sevi, apzināt savas intereses un spējas. Tad arī iespējams noteikt katra individuālos mērķus un uzdevumus to sasniegšanai, atrast balansu starp „gribu”, „vajag” un „varu” vai citiem vārdiem runājot – starp jauniešu vēlmēm un interesēm, pieprasījumu, mācību iespējām un zināšanām, prasmēm, spējām, katra individuālo raksturu un veselību.

Šobrīd Siguldas novada skolās karjeras izglītības pasākumi galvenokārt tiek integrēti mācību priekšmetu un audzināšanas stundās, projektu nedēļās, ēnu dienās, ekskursijās, vasaras nometnēs un interešu izglītības pulciņos. Siguldas Valsts ģimnāzijā (SVĢ) strādā arī karjeras konsultants – Inta Kursīte, kuras konsultācijas, savlaicīgi saskaņojot, pieejamas arī citu novada izglītības iestāžu audzinātājiem un skolēniem.

Lai veicinātu sadarbību, pieredzes apmaiņu un pieejamību, kopš 13. februāra Siguldas Valsts ģimnāzija ir uzsākusi īstenot četru semināru ciklu „Audzināšanas prasmju profesionālā pilnveide”, semināru mērķauditorija ir novada skolu direktoru vietnieki audzināšanas darbā un 7.-9.klašu audzinātāji. Seminārus vada SVĢ psiholoģe, karjeras konsultante Inta Kursīte un direktora vietniece audzināšanas darbā Līga Sausiņa. Nākamais seminārs notiks 12.martā, un tā laikā dalībniekiem tiks sniegts metodisks atbalsts tālākajam darbam.

Pagājušajā mācību gadā Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis” uzsāka sarunu ciklu „Skatiens nākotnē”, kura ietvaros Siguldas novada skolās un Jauniešu iniciatīvu centrā „Mērķis” notika tikšanās ar Siguldas Valsts ģimnāzijas psihologu, karjeras konsultanti Intu Kursīti, kura ar testu palīdzību palīdzēja noteikt jauniešu intereses un piemērotību kādai no izvēlētajām profesijām, kā arī tika veikta aptauja novada 10. – 12. klašu skolēniem par nākotnes iecerēm, kopā aptaujā piedalījās 550 jaunieši no Siguldas Valsts ģimnāzijas, 2.vidusskolas, kā arī jaunieši no citām skolām. Aptaujā jauniešiem tika uzdoti jautājumi: ar kādiem profesiju pārstāvjiem vēlētos tikties, interesējošās specialitātes, kuras vēlētos nākotnē apgūt, kā arī - vai ir zināmas izglītības iestādes, kur var apgūt interesējošo profesiju. Tika noskaidrots, vislielākā interese jauniešu vidū ir par dizaineriem, menedžeriem, juristiem, medicīnas darbiniekiem, programmētājiem un žurnālistiem. Populārākās augstskolas: Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vidzemes augstskola, Biznesa augstskola „Turība” un Latvijas Kultūras akadēmija. Arī šogad veikta aptauja, kuras rezultāti bija ļoti līdzīgi iepriekšējai, šogad topā ir uzņēmējdarbība, žurnālistika, medicīna un mašīnbūve, augstskolu tops ir saglabājies bez izmaiņām.

Arī šogad plānots iesākto turpināt, un 23.februārī plkst.16.00 Siguldas novada Jaunrades centra iniciatīvu telpā „Mērķis” notiks tikšanās ar Siguldas Valsts ģimnāzijas psihologu, karjeras konsultanti Intu Kursīti. Aicināti visi interesenti.

Siguldas novada Dome arī šogad turpinās 13-18 gadīgo skolēnu nodarbināšanas projektu vasarā, kuram skolēni varēs pieteikties no 1.aprīļa. Arī šī ir viena no iespējām gūt pieredzi, praksi, izzināt sevi un arī mazliet nopelnīt.

Siguldas novada Izglītības pārvalde ir uzsākusi sarunas arī ar Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Siguldas filiāles darbiniekiem, kuri bija ļoti atsaucīgi, un sadarbībā ar viņiem veicināsim bezmaksas individuālo un grupu konsultāciju iespējas gan NVA filiālē, gan skolās. Plašāka informācija par NVA piedāvājumu karjeras izglītībai atrodama sadaļā „karjeras pakalpojumi” - „izpēti sevi”. Portālā atrodama informācija par darba meklēšanu un to, kādās izglītības iestādēs var apgūt interesējošo profesiju, uzzināt, kādas profesijas ir interešu jomās un iepazīt darba vidi ar profesijas apraksta palīdzību.

NVA šobrīd jauniešiem piedāvā arī aktīvo nodarbinātības pasākumu „Darba vieta jaunietim”, kas tiek līdzfinansēts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projekta "Kompleksi atbalsta pasākumi" ietvaros. Projekts integrē jaunieti - bezdarbnieku (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), kurš atrodas bezdarbnieka statusā četrus mēnešus, darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darba vietas izveidi un jauniešu pastāvīgu nodarbinātību. Jaunietis - bezdarbnieks, strādājot pie darba devēja un atrodoties viņa uzraudzībā, attīsta darba iemaņas un prasmes, iegūst darba pieredzi. Piedalīties pasākumā var komersanti (izņemot izglītības un ārstniecības iestādes), pašnodarbinātie, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas). Pasākumā kā darba devēji nevar piedalīties valsts un pašvaldību iestādes. Dalībnieku iesaistes ilgums aktivitātē ir deviņi mēneši. Katru mēnesi tiek maksāta darba alga, kas nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu – 200 lati mēnesī, par kuru darba devējs veic visas valstī noteiktās nodokļu iemaksas. Darba vieta jaunietim netiek organizēta nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, piemēram, sētnieku, apkopēju un citos līdzīgos darbos. Darba devējs nodrošina no jauna izveidotu darba vietu. Tas nozīmē, ka šī darba vieta ir izveidota no jauna speciāli dalībai šajā aktivitātē, vai arī šī darba vieta ir vakanta  vismaz 4 mēnešus pirms aktivitātes uzsākšanas. Sīkāka informācija darba devējiem un jauniešiem – bezdarbniekiem, kā pieteikties dalībai ir pieejama www.nva.gov.lv sadaļā „Darba devējiem” → „Darba vieta jaunietim". Siguldieši aicināti pieteikties Siguldas NVA filiālē Dārza ielā 2a. Saskaņā ar NVA datiem Siguldas novadā 2012.gadā jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem – bezdarbnieki ir 110, salīdzinājumam 2011.gadā: 163, 2010.gadā: 192.

Vēl viens no Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) piedāvātajiem pakalpojumiem darba devējiem ir atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam. Brīvprātīgo darbu organizē un īsteno NVA sadarbībā ar  biedrībām un nodibinājumiem. Pasākums veicina jauniešu bezdarbnieku aktivitāti sabiedrības labā un sniedz atbalstu biedrībām un nodibinājumiem, lai tie organizētu jauniešu bezdarbnieku iesaisti brīvprātīgā darbā biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto funkciju nodrošināšanai. Brīvprātīgo darbā var iesaistīties jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki un kuri ir izteikuši vēlmi dalībai Brīvprātīgo darbā NVA filiālē, kuras administratīvajā teritorijā tiks organizēts pasākums, un atbilst biedrības vai nodibinājuma izvirzītajām vēlmēm attiecībā uz bezdarbnieka darba pieredzi un izglītību. Brīvprātīgā darba ilgums ir no viena līdz sešiem mēnešiem. Bezdarbnieks brīvprātīgā darba laikā saņem ikmēneša stipendiju 40 latu apmērā vai 60 latu apmērā, ja bezdarbniekam noteikta invaliditāte, ko izmaksā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām. Informācija par nosacījumiem un iesniedzamajiem dokumentiem brīvprātīgā darba īstenotājiem atrodama www.nva.gov.lv sadaļā „Darba devējiem” → „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam". Siguldieši aicināti pieteikties Siguldas NVA filiālē Dārza ielā 2a.

Lēmumu pieņemt ir vieglāk, zinot pēc iespējas vairāk par izglītības iestādēm, kā arī uzzinot pēc iespējas vairāk par dažādām profesijām, tajā skaitā tehniskajās nozarēs, kas mūsdienās uzskatāmas par ļoti progresīvām, modernām un labi apmaksātām. Tehniskajās nozarēs – informācijas tehnoloģijās, elektronikā, elektrotehnikā, mašīnbūvē un metālapstrādē ir plašas karjeras iespējas gan Latvijā, gan pasaulē. Profesijas ir perspektīvas un atalgojums ir konkurētspējīgs ar tendenci pieaugt. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: programmētājs, datorsistēmu testētājs, informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs. Programmētāji, datorsistēmu testētāji un informācijas tehnoloģiju projektu vadītāji, kā arī citi informācijas tehnoloģiju speciālisti ir pieprasīti vairāk nekā 1 800 uzņēmumos visā Latvijā. Šajā perspektīvajā nozarē strādā vairāk par 20 300 darbiniekiem. Savukārt elektronikas un elektronikas rūpniecības nozarē: elektronisko iekārtu speciālists, elektronikas inženieris, telekomunikāciju speciālists, mehatroniķis. Elektronisko iekārtu speciālisti, elektronikas inženieri, telekomunikāciju speciālisti, mehatroniķi un citi elektronikas un elektrotehnikas speciālisti ir pieprasīti vairāk nekā 260 uzņēmumos valstī. Daudzi no šiem uzņēmumiem darbojas visā Latvijā. Kopumā nozarē strādā nepilni astoņi tūkstoši darbinieku. Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē: datorvadības darbagaldu programmētājs un operators, projektētājs - konstruktors (inženieris), tehnologs (inženieris). Datorvadības darbagaldu operatori, konstruktori, tehnologi un citi metālapstrādes un mašīnbūves speciālisti ir pieprasīti vairāk nekā 1000 uzņēmumos Latvijā. Nozarē ir 33 000 strādājošo, gadā saražo produkciju par vairāk nekā 800 miljoniem latu, kas tiek eksportēta uz 116 pasaules valstīm.

2012.gadā pieprasītāko profesiju vidū būšot: fizioterapeits, pārdošanas speciālists un veikala vadītājs. Savukārt jaunākajos pētījumos pēc Lielbritānijas valdības pasūtījuma „Fast Future”, ir izvirzīta prognoze pasaules darba tirgus attīstības tendencēm līdz 2030.gadam. Pieprasītākās profesijas būs: mākslīgo orgānu tehniķis, nanomediķis, ģenētiski modificētās pārtikas lauksaimnieks – farmaceits, pensionāru labklājības koordinators, atmiņas ķirurgs, kosmiskais pilots, arhitekts un gids, vertikālais lauksaimnieks, klimata vadības speciālists, laika apstākļu policists, virtuālais jurists, jaunās paaudzes mašīnu konstruktors, informācijas iznīcinātājs, sociālo tīklu darbinieks, individuālā zīmola veidotājs. Zinātnieki paredz, ka 20 gadu laikā izplatītāko profesiju klāsts mainīsies līdz nepazīšanai. Pēc interneta portāla darba meklētājiem: www.workingday.lv datiem Latvijas TOP 8 ir: tirdzniecības menedžeri, sekretāres – biroja vadītājas, projektu vadītāji, programmētāji, grāmatveži, loģistikas speciālisti, tirdzniecības daļas vadītāji un finanšu analītiķi.

Balstoties uz brīvajām vietām darba tirgū Nodarbinātības Valsts aģentūra ir izveidojusi pieprasītāko profesiju sarakstu TOP 10 - atslēdznieki, šuvēji, klientu konsultanti, pavāri, metinātāji, aģenti, skolotāji, intervētāji, pārdošanas speciālisti un tirdzniecības pārstāvji. Savukārt viņi prognozē, ka tuvākajā nākotnē pieprasītākās profesijas būs: loģistikas speciālisti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, autovadītāji, projektu vadītāji, inženieri, arhitekti, medicīnas darbinieki, mehāniķi, atslēdznieki un aprūpētāji. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto informāciju Latvijā lielākās algas saņem finanšu un apdrošināšanas darbību veicēji. Otrā lielākā apmaksātākā nozare ir informācijas un komunikācijas pakalpojumi, trešajā – elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana. Zemāko atalgojumu saņēmuši izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs strādājošie.
Pasaulē joprojām apmaksātākais ir ķirurga darbs, ASV vidējā alga ir 219,7 tūkstoši ASV dolāru gadā. Otrs apmaksātākais darbs – anesteziologs, pirmajā devītniekā ASV ir profesijas, kas saistītas ar medicīnu. Bet pirmajās 25 vietās iekļuvušas arī tādas profesijas kā inženieris, advokāts, pilots un finanšu menedžeris. Vismazākās algas bijušas pavāriem un oficiantiem. ASV portāls www.careercast.com izveidojis sarakstu ar profesijām, kas visvairāk ietekmē nervu sistēmu: ugunsdzēsējs, uzņēmuma ģenerāldirektors, taksists, ķirurgs, policists un pasažieru aviācijas pilots. Pie sliktākajām profesijām nosauktas: taksists, pastnieks, metinātājs, celtnieks, atkritumu izvedējs un meža izcirtējs.

CV-Online ir noskaidrojis Latvijas darba meklētāju vidū populārākos darba devējus 2011.gadā, analizējot gada laikā vadošajā interneta personāla atlases vortālā: www.cv.lv publicēto izsludināto vakanču vidējo skatījumu skaitu starp darba devējiem, kas gada laikā publicējuši vismaz 10 vakanču sludinājumus un atrodas starp TOP 100 lielākajiem uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma. Desmit Latvijas lielākie darba devēji, kuru publicētās vakances iemantojušas vislielāko darba meklētāju uzmanību 2011. gadā pēc katras publicētās vakances vidējā skatījumu skaita ir Air Baltic Corporation, AS (4360); Sanitex Baltic Distribution, SIA (3925); Rietumu Banka, AS (3605); Bolderaja Ltd, SIA (2779); Smartlynx Airlines, SIA (2664);  NP Foods SIA (Laima, Staburadze, Gutta) (2607); Lattelecom, SIA (2556); Maxima Latvija, SIA (2431); DEPO DIY, SIA (2387); DNB Banka, AS (2300).

Ievērojamais latviešu mākslinieks Jānis Pauļuks savulaik ir teicis: „Mēs caur arodu pasakām, kas mēs esam”. Lai veicas sevis izzināšanas procesā un vaļasprieks sakrīt ar izvēlēto profesiju, jo pats galvenais, lai arī kāds nebūtu pieprasījums, ir tas, kāds mēs katrs savā jomā būsim profesionālis un - vai savu darbu no sirds mīlēsim.

Ieteicamie internetresursi: www.prakse.lv, www.nva.gov.lv, www.visspardarbu.lv, www.niid.lv, www.karjerascentrs.lv  u.c.
_________________
Informācijai: karjeras izglītība ir plānots pasākumu, kursu un programmu nodrošinājums izglītības iestādēs, lai palīdzētu izglītojamiem attīstīt prasmes savu interešu, spēju un iespēju samērošanā, savu karjeras mērķu izvirzīšanā, sniegtu izpratni un zināšanas par darba pasauli, tā saikni ar izglītību, par karjeras plānošanu un izglītības iespējām, kā arī nodrošinātu efektīvu dalību darba izvēlē, palīdzētu skolēniem pašattīstīties, novērtēt savas stiprās un vājās puses, attīstot to, kas var palīdzēt veidot karjeru, analizēt savu personīgo pieredzi, intereses, dotumus, iemaņas un spējas, piedalīties darba izmēģinājumos, uzzināt, kur un kā iegūt vajadzīgo informāciju un palīdzību.  


Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece
Sandra Ķirule


© www.sigulda.lv