×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Piektdiena, 29. marts
Šodien sveicam: Aldonis, Agija
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2012-11-02
Seminārs interešu izglītības pulciņu un studiju mākslas skolotājiem

Šajā mācību gadā uzsākusi darbu Siguldas novada interešu izglītības pulciņu un studiju mākslas skolotāju metodiskā apvienība (MA), kuras vadītāja ir Siguldas pilsētas un Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” mākslas skolotāja Ieva Vanaga. MA uzdevumi ir metodiski atbalstīt mākslas skolotāju darbu, koordinēt pulciņu un studiju darbību, organizēt izstādes un pieredzes apmaiņu, piedalīties konkursos. Šajā mācību gadā ir ieplānota dalība vismaz divos konkursos, izstāžu organizēšana Valsts svētku un novada svētku laikā, semināru un lekciju organizēšana, kā arī elektroniska izdevuma „Pa-saulē” sagatavošana, popularizējot nozares darbu un sniedzot skolotājiem metodisku atbalstu.

Valsts izglītības satura centra izsludinātā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa tēma 2013.gadā ir „Kur saulīte rotājās”. Tēma izvēlēta, lai sekmētu skolēnu nacionālās identitātes, valstiskās un eiropeiskās apziņas veidošanos, veicinātu tautas vēsturiskā un kultūras mantojuma apgūšanu un saglabāšanu. Risinot konkursa tēmu „Kur saulīte rotājās”, konkursa dalībnieki aicināti pētīt saules zīmi, simbolu, jēdzienu latviešu tautas etnogrāfijā, iegūtās atziņas realizējot oriģinālos vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbos. Par konkursa moto izvēlēti Vairas Vīķes – Freibergas vārdi: „Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīves ziņu pašā tās kodola vērtībā.” Tieši tādēļ uz pirmo kopā sanākšanu skolēnu brīvlaikā - 1.novembrī ar lekciju aicinājām piedalīties etnogrāfi Indru Čeksteri, kura dalījās pieredzē ar apkopoto informāciju saistībā ar šo tēmu.

2013.gadā notiks jau 41. Starptautiskais bērnu mākslas konkurss "Lidice 2013". Atzīmējot 10.gadadienu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Par nemateriālo mantojumu seminārā stāstīja mākslas zinātņu doktore Ieva Vītola.

Noslēdzoties semināram, skolotāji atzina, ka MA novadā ir ļoti nepieciešama un uzsāktais darbs ir perspektīvs.

Saruna ar etnogrāfi Indru Čeksteri


Valsts izglītības satura centra izsludinātā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa tēma 2013. gadā ir „Kur saulīte rotājās”. Nolikumā rakstīts, ka tēma izvēlēta, lai sekmētu skolēnu nacionālās identitātes, valstiskās un eiropeiskās apziņas veidošanos, veicinātu tautas vēsturiskā un kultūras mantojuma apgūšanu un saglabāšanu. Risinot konkursa tēmu „Kur saulīte rotājās”, konkursa dalībnieki aicināti pētīt saules zīmi, simbolu, jēdzienu latviešu tautas etnogrāfijā, iegūtās atziņas realizējot oriģinālos vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbos. Par konkursa moto izvēlēti Vairas Vīķes – Freibergas vārdi: „Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīves ziņu pašā tās kodola vērtībā.” Tu esi etnogrāfe, ilgus gadus strādājusi Mākslu skolā, pasniedzot bērniem etnogrāfiju, vadi bērnu un jauniešu folkloras kopu „Senlejiņa”. Ko Tev nozīmē šī tēma?

Saule ir galvenais simbols latviešu ornamentā un bagātīgi atspoguļota latviešu tautasdziesmās, ticējumos, pasakās un lingvistiskajā materiālā. Latvietis dzīvo pasaulē, šai saulē sildās piesaulītē, bet viņa dvēsele pēc nāves dodas uz aizsauli vai viņsauli. Saulīte un māmiņa ir vienlīdz mīļas, jo –„ no saulītes silti rīti, no māmiņas mīļi vārdi”... Saulīte ir latvieša galvenā krustamāte, kas sniedz roku pār upīti- „pilni pirksti abi rokas zeltā grieztu gredzentiņu”. Ja pietrūkst māmuliņas, tad saulīte rietēdama tiek lūgta aiznest māmuliņai simtu labu vakariņu. Saulīte nenogurstoši strādā, jo tek gan dienu, gan nakti. Saules raksti rotā meitas pūru un pūra darināšanas priekšmetus. Senatnē latvietis svētīja saulrieta brīdi, līdz saulīte aiztecēja pa savu zeltīto celiņu. Vidzemnieki to dēvēja par sirmo stundu, mijkrēsli. Mums, ziemeļniekiem, saule ir dzīvības devēja un mūsu dzīve rit saskaņā ar saules ritu.
Etnogrāfijas tēmas atspoguļotas arī mūsdienu mākslā. Man kopš bērnības visvairāk palikušas atmiņā Džemmas Skulmes pamatīgās un harmoniskās latviešu tautumeitas – kariatīdes. Kurus Tu uzskati par veiksmīgākajiem un iedvesmojošākajiem piemēriem?
Katram cilvēkam ir sava krāsu un formu izjūta, tāpēc arī katram ir cits tuvs un mīļš mākslinieka radītais tēls. Man tuvas Harija Sūniņa ilustrācijas latviešu tautas pasakām un tautas dziesmām, arī Ģirta Vilka košie, majestātiskie tēli...
Vai pēc Tavām domām bērniem un jauniešiem pietiekami māca etnogrāfiju? Kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība mākslas skolotājiem?
Situācija ir uzlabojusies un, tuvojoties Dziesmu svētkiem, tēma atkal aktualizējas. Es priecātos, ja skolotāji paši pārzinātu latviešu etnogrāfijas pamatus, sajustu tuvību ar mūsu tradicionālo kultūru.
Kāds būtu Tavs ieteikums mākslas skolotājiem, sagatavojot savus audzēkņus dalībai konkursos, kuros nākamgad izvēlētas tik nozīmīgas tēmas?
Skolotājiem vēlams iedziļināties tēmā, palasīt, papētīt folkloras materiālus un lietišķās mākslas priekšmetus. Atrast arī mūsdienās aktuālas folklorā esošas tēmas, simbolus, jēdzienus. Mācīt to, kas izprasts un aizrauj arī pašu. Skolēni to sajūt nekļūdīgi. Pats galvenais – rosināt bērnos lepnumu par savu tautu un tās bagāto kultūras mantojumu.

Saruna ar mākslas zinātņu doktori Ievu Vītolu

Atzīmējot 10.gadadienu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Kas ir nemateriālais mantojums, un ko, Tavuprāt, bērnu darbos sagaida ieraudzīt konkursa žūrija?
Nemateriālais kultūras mantojums ir tautas tradīcijas un tās vērtības, kuras raksturo konkrētu zemi, tautu un ir piederīgas noteiktai ļaužu grupai. Nemateriālā kultūras mantojuma centrā ir cilvēks - viņa zināšanas un prasmes, kas, mantotas no paaudzes paaudzē, tiek uzturētas ikdienā un tādējādi nodotas tālāk.
Manuprāt, konkursa žūrija mākslas darbos gribētu ieraudzīt bērna redzējumu (sirsnīgu, vitālu un tiešu) par kādu savas zemes tradīciju jeb nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi – tādu, kas joprojām ir dzīva un spilgti atklāj katras tautas, cilvēku savdabību un unikalitāti (Latvijā tie noteikti ir Vasaras saulgrieži, Dziesmu svētki, tautas tērpu raksti, rupjmaize, zāļu tēju vākšana un lietošana u.c.)
Kultūras mantojuma tēmas atspoguļotas arī mūsdienu mākslā. Kurus Tu uzskati par veiksmīgākajiem un iedvesmojošākajiem piemēriem?
Man patīk, kā strādā mākslinieki Džemma Skulme, Valdis Celms, Aina Tobis, kuru daiļradē integrēti nemateriālās kultūras mantojuma motīvi ar dažādiem seniem rakstiem un zīmēm, mitoloģiskiem tēliem, latviskām noskaņām.
Savukārt nemateriālo kultūras mantojumu mūsdienu dizainā ļoti veiksmīgi izmanto uzņēmums „Dizaina papīrlietas”, kuru darbi atpazīstami ar zīmolu „PURPURS”, piemēram, kolekcijas „Mantojums” biroja preču (mapes, albumi, blociņi, plānotāji) dizainā ir izmantotas latvju rakstu zīmes košos, neierastos, bet uzrunājošos toņos (sk. http://www.purpurs.com). Īpašs PURPURA izstrādātais dizaina priekšmets, kas ir arī godalgots ar vairākām balvām, ir gaismas svečturis no papīra – degot tas ar seno zīmju palīdzību veido maģiskas projekcijas un ēnu spēles. Vēl viens iedvesmojošs un pieprasīts mūsdienu dizaina piemērs, manuprāt, ir mākslinieces Zanes Ernštreites radītā suvenīru kolekcija, izmantojot dažādas zīmes un elementus no muzeju krājumu priekšmetiem, tautas mākslas oriģināliem u.c. (sk. http://www.niceplace.lv/).
Vēl, kā pieredze rāda, līdzdarbojoties starpnozaru mākslas grupā „SERDE” un kopīgi veidojot dažādus starpdisciplinārus mākslas un tradicionālās kultūras projektus, piemēram, „Točka”, „Tautas aptieka”, „Pilsētnieka dārzs” u.c. (sk. www.serde.lv), cilvēkus uzrunā tradīcijas izmantošana un pasniegšana „netradicionālā” formā – no vienas puses, atklājot un saglabājot nemateriālā kultūras mantojuma būtību, no otras puses, piedāvājot radošus risinājumus un citu kontekstu tradīcijas izmantošanai mūsdienās.
Vai pēc Tavām domām bērniem un jauniešiem ir izpratne par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums? Kā to veicināt?
Visdrīzāk bērnu un jauniešu vidū vārdu salikums „nemateriālais kultūras mantojums” netiek bieži locīts, lai arī pēdējos gados tas kļuvis sabiedrībā atpazīts. Strādājot kopā ar bērniem un jauniešiem, manuprāt, jēdziena apzināšanos un izpratni varētu pilnveidot neuzbāzīgās sarunās par savas zemes, ģimenes, skolas tradīcijām (svētkiem, ēdieniem, ticējumiem, kaut vai spoku stāstiem u.c.). Ieguldījumu izpratnes veicināšanā noteikti veicinātu kādas tradīcijas dziļāka praktiska izpēte, piemēram, tiekoties ar tradīciju zinātājiem (teicējiem, amatniekiem, rokdarbniekiem, meistariem u.c.), piedaloties meistardarbnīcās (maizes cepšanas, masku gatavošanas, izšūšanas, grozu pīšanas, mūzikas instrumentu darināšanas u.c.), iepazīstot tradīciju izpausmes un interpretācijas pētījumos, izdevumos, attēlos, pasākumos.
Kāds būtu Tavs ieteikums mākslas skolotājiem, sagatavojot savus audzēkņus dalībai konkursos, kuros nākamgad izvēlētas tik nozīmīgas tēmas?
Būtu jauki, ja gatavošanās konkursam notiktu kā īstens un komplekss nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas process, kura laikā skolotāji un bērni ar prieku iesaistītos un lūkotu pamatīgāk iepazīt kādu no tradīcijām – piemēram, kaut vai izvēloties bērza sulu tecināšanu un sagatavošanu kā vienu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm. Bez mākslas darbu sagatavošanas konkursam varētu notikt bērzu sulu degustēšana, ekskursija muzeja krājumā (iepazīstot senāk izmantotos traukus un rīkus šīs nodarbes veikšanai), tikšanās ar sulu tecinātājiem (uzzinot, kā to un kad dara, kā agrāk darīja, kā labāk darīt) u.c. Tam būtu nozīme gan paša mantojuma saglabāšanā, gan latviskās piederības sajušanā, turklāt gūstot jaunas zināšanas un gandarījumu par paveikto.
Vēl viena iespēja būtu radoši un neierasti paskatīties uz kādu tradīciju, tādējādi „it kā atverot acis” jeb liekot saredzēt, ka nemateriālais kultūras mantojums ir mums visapkārt, piemēram, uztamborējot galda dekoru no sagrieztiem plastmasas maisiņiem, uzadot zeķes novada tautas brunču rakstos vai toņos, izgatavojot Adventes vainagu latvju raksta formā u.c.
Varbūt vari atvēlēt nelielu „apkopojumu” no sava ziņojuma Siguldas novada interešu izglītības mākslas pulciņu vadītājiem?
Kultūras mantojums ir ikvienas pasaules tautas bagātība, kas atklājas ne tikai materiālās formās, bet arī nemateriālās – kā cilvēku prasmes, zināšanas, attieksme, kas nodota no paaudzes paaudzē. Mantojums ar saturā un formā daudzveidīgajām materiālās un nemateriālās kultūras izpausmēm palīdz mums saprast, kas mēs esam un kāda ir mūsu piederības un pēctecības izjūta jeb identitāte. Turklāt nemateriālais kultūras mantojums ir arī mūsu pieredze, uzskati, vērtības, ko mēs uzturam un nododam tālāk.

Viena no labākajām praksēm nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā ir izmantot formālās un neformālās izglītības metodes - pedagogiem un audzēkņiem kopā izzināt tradīcijas un tās kā avotu izmantot savā jaunradē. Šādi tiek sniegts arī tik nepieciešamais ieguldījums tradicionālās kultūras popularizēšanā, jo tikai cilvēks ir tas, kurš iepriekšējo paaudžu atstātajam kultūras mantojumam var piešķirt jēgu jeb vērtību - pieliekot visas pūles, lai to saglabātu un attīstītu, vienlaikus ļaujot tam harmoniski iederēties arī laikmetīgajā kultūrvidē.


Lai nemateriālais kultūras mantojums ir iedvesmas avots radošam darbam un pašizpratnei!

Plašāks interviju un dažādu metodisku materiālu apkopojums būs pieejams elektroniskā žurnālā „Pa-saule”, kurš iznāks decembra sākumā un būs pieejams arī Siguldas novada pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv sadaļā „Izglītība”.


Informāciju sagatavoja:
Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece
S.Ķirule


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi