×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Sestdiena, 20. aprīlis
Šodien sveicam: Mirta, Ziedīte
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2014-12-10
Pašvaldības policija informē par klaiņojošām lapsām

Siguldas novada Pašvaldības policija aizvien biežāk saņem iedzīvotāju zvanus par Siguldas novada teritorijā klaiņojošām lapsām. Šogad lapsas manītas Leona Paegles ielā un Institūta ielā, kā arī Peldu ielā.

Pašvaldības policija sazinājās ar biedrības „Dzīvnieku patversme Mežavairogi” vadītāju Danutu Priedi: „Lapsas, tāpat kā pārējie meža zvēri un putni, ieklīst pilsētā un piederas tai, jo arī pilsēta ir dabas daļa, nevis norobežots cietoksnis. Apkārt Siguldai ir daudz mežu, līdz ar to nav nekāds brīnums, ka lapsas šad un tad tiek pamanītas. Pie tam jāņem vērā, ka tieši cilvēki ir tie, kas, ceļot pilsētas un veidojot apdzīvotas vietas, iespiežas dzīvnieku teritorijā un iekļauj mežu savā dzīves teritorijā. Ja cilvēki skaidri apzinās savas apdzīvotas teritorijas robežas, tad meža dzīvnieki to neapzinās.

Jāņem vērā, ka lapsas urbanizējas un pierod pie cilvēkiem. Pilsētas lapsas un citi te dzīvojošie meža zvēri, ieraugot cilvēku, nav tik tramīgi kā viņu radinieki mežos, jo tie ir iepazinuši cilvēka dabu un vairs nebaidās. Lapsām ir izcila pielāgošanās spēja, tādēļ tur, kur tās mājo, lapsas nejūtas ierobežotas vai traucētas un arvien vairāk apdzīvotajās vietās kļūst aktīvas arī dienā.

Viens no iemesliem, kādēļ lapsas uzturas cilvēku mājokļu tuvumā, ir bagātīgi pieejamā barība, proti, meža dzīvnieki iet un meklē, kur vieglāk var iegūt barību, un to visvienkāršāk ir iegūt no pilsētā esošajiem atkritumu konteineriem vai no organisko atkritumu kaudzēm privātmāju dārzos. Tāpat lapsas var uzturēties mājokļu tuvumā, ja, piemēram, mājas pagalmā ir krāmu kaudze, kas lapsai var kalpot par mitekli vai slēpni. Tādēļ, lai izvairītos no lapsu klātbūtnes māju tuvumā, ir jānodrošina, lai lapsas nevar atrast barību un piemērotu slēptuvi, jo tās naktīs klejo apkārt, lai dārzos atrastu kaut ko ēdamu vai sameklētu slēptuvi.

Ļoti svarīgi ir nebarot un nepieradināt lapsas, jo pieradinātās lapsas iedzīvotājiem var kļūt traucējošas. Lapsas, kas zaudējušas tramīgumu, var padzīt, radot troksni. Nogalināšana vai ķeršana slazdos ir aizliegta."

Iedzīvotāji telefonsarunās bieži norāda uz to, ka klaiņojošās vai pieklīdušās lapsas, iespējams, ir slimas ar trakumsērgu. Kā norādījusi biedrības „Dzīvnieku patversme Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede, Latvijā jau divus gadus nav konstatēti trakumsērgas gadījumi savvaļas dzīvniekiem un no 2012.gada februāra arī mājas dzīvniekiem, līdz ar to ir atviegloti trakumsērgas vakcinācijas noteikumi siltasiņu plēsējiem – suņiem, kaķiem un mājas seskiem. Šo informāciju apstiprina arī Pārtikas un veterinārais dienests savā mājaslapā www.pvd.gov.lv.

Ja klaiņojošā lapsa izskatās noplukusi (apmatojuma trūkums, kreveļaina āda, grīļīga gaita), tad tā acīmredzot ir slima ar kašķi vai kādu sēnīšu slimību. Kašķa ērcītes, kuras mitinās zem dzīvnieka ādas, novājina tā imūnsistēmu un tādējādi var izraisīt dzīvnieka mokošu nāvi. Šo ādas slimību dēļ dzīvnieks lēnām sajūk prātā, tādēļ klaiņojošām lapsām novērota neadekvāta uzvedība. Ņemot vērā to, ka sēnīšu sporas atrodas uz katra cilvēka ādas, cilvēks var saslimt ar sēnīšu slimībām novājinātas imunitātes gadījumā. Ar kašķi var saslimt jebkura cieša ķermeņa kontakta veidā, tādēļ ir ļoti svarīgi ievērot tīrību un kopt apkārtni. Biedrības „Dzīvnieku patversme Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede norādīja, ja ar ādas slimību slimojoša lapsa ir uzturējusies vai nomirusi mājas teritorijā (pagalmā, šķūnī vai kur citur), tad vietu, kur šī lapsa bijusi, ir jādezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kurus var iegādāties veterinārajās aptiekās.

Pašvaldības policija klaiņojošo dzīvnieku, tostarp meža dzīvnieku izķeršanai pievērš ļoti lielu uzmanību, un šos darbus saskaņā ar līgumu nodrošina biedrība „Dzīvnieku patversme Mežavairogi”. Ņemot vērā minēto, Pašvaldības policija lūdz iedzīvotājus izvērtēt katra izsaukuma nepieciešamību un pamatotību gadījumos, kad apdzīvotas vietas teritorijā tiek pamanīta lapsa.

Jautājumu gadījumā Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus zvanīt biedrības „Dzīvnieku patversme Mežavairogi” vadītājai Danutai Priedei pa tālruni 26479144.

Informāciju sagatavoja:
Jūlija Timoškina


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi