Lai atjaunotu kultūrvēsturisko ainavu un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Siguldas senlejā, kopš 2011.gada Dabas aizsardzības pārvalde īsteno projektu par meža biotopu atjaunošanu Gaujas Nacionālajā parkā. Šajā rudenī darbi turpinās Siguldas pilsētas teritorijā – Klauku līcī pie Vējupītes, kā arī pie Gūtmaņalas iepretim bijušajai tūristu bāzei, kur notiek apauguma novākšana un iepriekš nocirsto koku celmu frēzēšana kopumā 25 ha platībā.

Iepriekš minētajās teritorijās, tās regulāri pļaujot vai noganot, turpmākajos gados plānots izkopt estētisku parkveida ainavu, kāda redzama senās Gaujas ielejas fotogrāfijās un zīmējumos. Turklāt šādas pļavas ir labvēlīga dzīvotne simtiem dzīvnieku, augu un sēņu sugu un kopumā veicinās bioloģisko daudzveidību.

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Sandra Ikauniece:

„Viena no Gaujas Nacionālā parka nozīmīgākajām vērtībām ir Gauja ar tai raksturīgajiem līkumiem, palienēm un nogāzēm, kas veido neatkārtojamu un raksturīgu ainavu. Visvecākie šīs puses iemītnieki atceras, ka ne vienmēr Gaujas līču malas ir bijušas apaugušas ar mežiem. Senākas kartes, fotogrāfijas un gleznas rāda daudz klajākus upes līkumus, kuros pļavās ievākts siens un ganīti lopi, bet pusdienu ēna rasta zem pļavās izklaidus augošiem kokiem, atgādinot parkveida ainavu.

19.gs. beigās un 20.gs. sākumā šādas parkveida pļavu ainavas bija daudz plašāk sastopamas Latvijā. Tās tika rūpīgi apsaimniekotas, pļautas un ganītas, bet savdabīgie pusēnas apgaismojuma apstākļi uz koku stumbriem ļāva tur dzīvot ķērpjiem, vabolēm, zirnekļiem, sēnēm u.c., kam parastais mežs bija par biezu. Gaismai atklātie koki savukārt veidoja plašus vainagus ar resniem zariem, kalpojot par mājvietu dažādiem putniem, kuriem dobumu kalšanai tieši šādi koki bija vajadzīgi, piemēram, vidējam dzenim. Regulārā pļavu apsaimniekošana veicināja daudzveidīgu pļavu augu augšanu, veidojoties tam, ko šodien saucam par bioloģiski vērtīgiem zālājiem.”

Pašlaik zināmās aizsargājamā parkveida pļavu un ganību platības aizņem tikai 0,02 % (1160 ha) no Latvijas teritorijas. Tas ir viens no retākajiem īpaši aizsargājamiem biotopiem valstī. To unikalitāte ir novērtēta visā Eiropā, tām piešķirot aizsargājama biotopa vērtību. Diemžēl aptuveni 77% no pieminētajiem 0,02% šobrīd ir nelabvēlīgā stāvoklī – pārkrūmojušies un apmežojušies, bet ap 67% platību nenotiek tajās vajadzīgā saimnieciskā darbība – pļaušana un noganīšana.  Teritorijas pakāpeniski aizaug vēl vairāk, un jau agrāk apmežojušās vietās iet bojā senie parkveida ainavas koki, kas senāk bija pieraduši augt klajos vai skrajmežu apstākļos.

„Parkveida pļavu aizaugšana notikusi ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, mainot seno, kultūrvēsturisko ainavu un būtiski pasliktinot dzīves apstākļus sugām, kuras bija pieradušas pie pusēnas apstākļiem. Tāpēc dabas aizsardzības jomā daudzviet, t.sk. Latvijā un Gaujas Nacionālajā parkā tiek īstenoti pasākumi, lai atjaunotu, restaurētu seno parkveida ainavu. Pirmos gadus pēc atjaunošanas, it īpaši šogad un nākamgad, kad darbi tikko notikuši, apmeklētāja nepieradušai acij skats, iespējams, liekas dīvains, bet ļoti ceram, ka jau pēc dažiem gadiem Klauku līcis mūs visus priecēs ar skaistu parkveida ainavu!”

Iepriekšminētās aktivitātes Dabas aizsardzības pārvalde īsteno projekta „Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” (starptautiskais nosaukums FOR-REST, LIFE10 NAT/LV/000159) ietvaros. Aktivitātes tiek ieviestas sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu, Latvijas Dabas fondu, ELM MEDIA. projektu finansē Eiropas Komisijas LIFE+ programma un Latvijas vides aizsardzības fonds.

Informāciju sagatavoja:
Inese Pabērza
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja