Naktī uz 12.novembri sācies lašu un taimiņu nārsts. Dienas laikā no Gaujas tilta var redzēt vismaz četras berzes un 12 – 15 nārstojošās zivis – gan taimiņus, gan lašus. Šis ir unikāls gads – Gaujas ūdens līmenis ilgstoši ir bijis viszemākais kopš ūdens līmeņa novērošanas sākuma 1939.gadā. Iespējams šis ir arī galvenais iemesls, kādēļ nārsts sācies tik vēlu.

Vidēji lašveidīgo zivju nārsts Gaujā un tās pietekās sākas 15. – 20.oktobrī. Visu rudeni un arī šobrīd Gaujas pietekās līmenis to ietekā Gaujā ir tikai nepilns centimetrs, līdz ar to zivis tajās nevar iekļūt. Lašu un taimiņu nārsts Gaujā un tās pietekās notiek ik rudeni, kad upes ūdens atdziest līdz 6 grādiem un mazāk, un turpinās līdz novembra beigām.

Izvēloties nārsta vietu, gan laši, gan taimiņi nārsto tikai upju straujteču posmos, kur ir oļaina grunts, tajā ar asti un spurām vietā izveidojot iedobi– tā izveidojas berze, ko var redzēt pa gabalu, jo akmeņi ir gaišāki nekā pārējie. Šajās iedobēs notiek lašu nārsts. Izvēlētajā vietā laša mātīte ar asti izrok vairākas bedrītes („ligzdas”), kurās iznērš vidēji ap 10 tūkstošus ikru, kuru apaugļošanā piedalās vairāki tēviņi. Laši kopējiem spēkiem ikrus apber ar oļiem tā, ka gultnē rodas pauguriņš. Vidēji tikai katrā otrajā berzes vietā ir ikrus saturošas ligzdas.

Vislabāk lašu nārstu var redzēt, ja ir minimāls ekipējums – polarizētās saulesbrilles, kas novērš ūdens ņirbas radīto atspīdumu.

Lašveidīgo zivju nārsta upēs laika posmā no 1.oktobra līdz 31.decembrim aizliegts spiningot un mušiņmakšķerēt. Makšķerēšanas noteikumu pārkāpēji tiks saukti pie atbildības.