Siguldas novada pašvaldība līdz 18.jūlijam publiskajai apspriešanai bija nodevusi divus lokālplānojumu projektus intensīvas attīstības teritorijās. Lokālplānojums teritorijā starp Ata Kronvalda, Oskara Kalpaka, Jēkaba Dubura un Krišjāņa Barona ielu tiek izstrādāts, lai grozītu teritorijas plānojumā noteiktos apbūves rādītājus un ielu sarkanās līnijas, paredzot Siguldas Sporta kompleksa un Siguldas izglītības iestāžu  infrastruktūras attīstību – jaunas piebūves būvniecību A.Kronvalda ielā esošajai skolas ēkai. Savukārt lokālplānojuma projekts Strēlnieku, Pulkveža Brieža ielas un Vidzemes šosejas krustojumu zonā tiek izstrādāts, lai uzlabotu satiksmi krustojumā, kas ir visnozīmīgākais Siguldas un Rīgas virziena sasaistei.

Lokālplānojuma projekta intensīvas attīstības teritorijā starp Ata Kronvalda, Oskara Kalpaka, Jēkaba Dubura un Krišjāņa Barona ielu mērķis ir mainīt apbūves parametrus konkrētajā pilsētas teritorijā, lai noteiktu mūsdienīgākus un atbilstošākus apbūves rādītājus pilsētas centra zonā, paredzot blīvāku apbūvi vietās, līdzīgi kā citviet jau esošās publiskās apbūves teritorijās pilsētā, kur pulcējas lielāks iedzīvotāju skaits. Lokālplānojuma izstrāde notiek saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas izstrādāta 25 gadiem, un ir nozīmīga topošā Siguldas Sporta centra un izglītības infrastruktūras attīstībā.

Pilsētas centra kvartāls starp Ata Kronvalda, Oskara Kalpaka, Krišjāņa Barona un Jēkaba Dubura ielu jau 1923.gada Apbūves rajona projekta plānā ir bijis iecerēts kā intensīvas apbūves zona starp loģiski izvietotu ielu tīklojumu, tajā skaitā ar Oskara Kalpaka ielu no Jēkaba Dubura ielas līdz Krišjāņa Barona ielai. Turpmākajos Siguldas pilsētas teritorijas plānojumos, tajā skaitā 1990., 2008. un 2012.gada plānojumā, ielu shēmas ir saglabātas. Tas darīts iedzīvotāju un satiksmes dalībnieku drošības, ērtības un vieglas uztveramības dēļ, kā arī tādēļ, lai ap intensīvi izmantotu pilsētas centra daļas kvartālu neveidotu no pilsētbūvnieciskā viedokļa neveiklu un no drošības viedokļa bīstamu strupceļu.

Pašvaldība jau vairākus gadus apzina un rod risinājumu vēsturiski izveidotajiem strupceļiem pilsētā, kā arī Ķiparos, Peltēs un citviet, tos likvidējot. Tādējādi tiek nodrošināta lielgabarīta operatīvā transporta piekļuve (atkritumu izvešanas transports, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļi u.c.) visām ēkām un būvēm, kā arī uzlabota satiksmes infrastruktūra pilsētā.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir pārskatīt un pēc nepieciešamības mainīt teritorijas apbūves noteikumus, tādējādi pašvaldība risinās arī dzīvojamās mājas Oskara Kalpaka ielā 13 teritorijas nepilnības un problēmas, kuras lokālplānojuma izstrādes gaitā ir norādījusi liela daļa šīs mājas dzīvokļu īpašnieku, nomnieku un iedzīvotāju.

2006.gadā Oskara Kalpaka ielas 13 ēkas būvniecības attīstītājs daļēji izbūvēja Oskara Kalpaka ielu, līdz galam nepabeidzot projektā paredzēto ielas izbūvi visā garumā. Pašvaldība ir saņēmusi arī ierosinājumu atstāt Oskara Kalpaka ielas posmu kā strupceļu un izbūvēt lielgabarīta operatīvajam transportam piemērotu apgriešanās laukumu pašvaldībai piederošā zemes gabalā Krišjāņa Barona ielā 27. Tomēr šāds ierosinājums nav atbalstāms, jo tādējādi tiktu ierobežota iespēja pašvaldībai piederošā teritorijā izbūvēt ērtas un drošas autostāvvietas novada iedzīvotājiem un viesiem – topošā Siguldas Sporta centra apmeklētājiem. Tāpat, veidojot Oskara Kalpaka ielu kā strupceļu, tiktu izjaukta daudzu gadu laikā pārbaudītā ielu shēma, kas šajā centra zonā veido viegli uztveramu un ērti lietojamu ielu tīklu.

Vairāki pašvaldības pieaicinātie satiksmes infrastruktūras un teritorijas attīstības eksperti ir norādījuši, ka vienīgais risinājums, lai uzlabotu satiksmes infrastruktūru un drošību Oskara Kalpaka ielas apkaimē, ir pabeigt reiz uzsākto ielas izbūvi, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību, kas attiecas uz brauktuvju, gājēju un velosipēdistu ceļu platumiem, un būtu iespējams kvalitatīvi uzturēt ietves, zaļumu joslas un brauktuves. Tāpat pašvaldība plāno visā Oskara Kalpaka ielas garumā no Raiņa ielas līdz Krišjāņa Barona ielai izveidot gājēju un velosipēdistu celiņu.

Savukārt Oskara Kalpaka ielas 13 nama iedzīvotāju ērtībai un drošībai ielas posms no Jēkaba Dubura ielas gar zemes gabalu Oskara Kalpaka ielā 13 tiek plānots kā vienvirziena iela Krišjāņa Barona ielas virzienā, papildus ātrumu ierobežojošajām ceļa zīmēm izbūvējot arī ātrumu ierobežojošos vaļņus.

Lokālplānojuma projekta, kas paredz uzlabot satiksmes infrastruktūru autoceļa A2 (Vidzemes šoseju), Pulkveža Brieža un Strēlnieku ielu krustojumos, mērķis ir uzlabot satiksmes infrastruktūru, sniedzot piekļuves risinājumu lokālplānojuma teritorijā esošajiem zemes gabaliem, kā arī izstrādāt individuālus apbūves noteikumus, mainot apbūves parametrus, taču saglabājot šajā vietā spēkā esošo publisko teritorijas izmantošanu.

Lokālplānojums paredz izveidot satiksmes intensitātei atbilstošu krustojumu ar valsts nozīmes autoceļu A2, izbūvējot izbraukšanai uz Vidzemes šosejas trīs joslas, kas ļaus netraucēti nogriezties Cēsu virzienā, izbraukt taisni Allažu virzienā, kā arī no atsevišķas joslas veikt pagriezienu uz Rīgu. Šāds satiksmes infrastruktūras modelis ir izvēlēts, jo šobrīd krustojumā ir liela satiksmes intensitāte, kā arī tā paplašināšanu ir iespējams veikt uz pašvaldības zemes.

Lai gar Vidzemes šoseju, kur ir intensīva satiksmes plūsma, iegūtu mūsdienām atbilstošus apbūves noteikumus publiskās apbūves zonā, lokālplānojuma ietvaros tiek mainīti apbūves rādītāji, līdzīgi kā citviet jau esošās publiskās apbūves teritorijās pilsētā, kur pulcējas lielāks iedzīvotāju skaits.

Saskaņā ar lokālplānojumu teritorijā starp Vidzemes šoseju un Saules ielu tās īpašnieks plāno būvēt degvielas uzpildes staciju un lielveikalu, kā arī veikt nepieciešamās infrastruktūras, piemēram, stāvlaukumu, izbūvi. Atbilstoši normatīvajiem aktiem no autoceļa A2 jaunu piekļuvi šim īpašumam nav iespējams izveidot. Domājot par tuvumā esošo īpašumu iedzīvotājiem Priežu un Saules ielā, lokālplānojumā ir paredzēts ierobežot satiksmes intensitāti šajās ielās un lielveikala vai degvielas uzpildes stacijas klientiem pārvietošanās pa abām ielām tiks ierobežota. Lielveikala vai degvielas uzpildes stacijas apmeklētāju ērtībām tiks izbūvēta jauna piebrauktuve no Pulkveža Brieža ielas. Tāpat, ņemot vērā perspektīvās apbūves nozīmību, lokālplānojumā tiks ietverts nosacījums, ka plānoto jaunbūvju – degvielas uzpildes stacijas un lielveikala – būvniecības iecere būs jāapspriež ar novada iedzīvotājiem.

Par abiem lokālplānojumu projektiem un to risinājumiem augustā tiks organizētas atkārtotas tikšanās ar novada iedzīvotājiem. Par publiskās apspriešanas rezultātu sapulces laiku un vietu plašāka informācija divas nedēļas pirms plānotās tikšanās būs pieejama pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv.