Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursam tika iesniegti 23 pieteikumi.Atbalstu finansējumam saņēmuši 18 projekti, 2017.gadam šim mērķim pašvaldība atvēlēs 27 259 eiro.

Par 2017.gada Siguldas novada kultūras projektu finansēšanas konkursa prioritātēm tika noteiktas: Siguldas apkārtnes ainavisko vērtību popularizēšana, radot jaunus kultūras produktus vai tos pilnveidojot; jaunrade Siguldas novada četru gadalaiku popularizēšanai mākslā, mūzikā, literatūrā, skatuves mākslās; Siguldas vēstures notikumu pētniecība un popularizēšana Siguldas 810 gadu norišu veidošanai Siguldas novadā un ar Latvijas simtgades sagaidīšanu saistītas tēmas – Siguldas novada kultūrvēsturiskā mantojuma, tai skaitā sporta un kultūrtūrisma attīstības apzināšana, dokumentēšana un popularizēšana Latvijas simtgades aktivitāšu nodrošināšanai Siguldas novadā; ar valstiskuma veidošanos Latvijā saistītu siguldiešu un siguldiešu dzimtu, personību cildināšana kultūras un mākslas produktos un aktivitātēs; vietējās sabiedrības iesaistīšana kopienu lokālajās iniciatīvās Latvijas simtgades norišu veidošanai Siguldas novadā.

Ar Latvijas simtgadi saistīto projektu pieteikumus varēja iesniegt līdzfinansējuma saņemšanai līdz trīs gadu periodam.

Atbalstu finansējumam saņēmuši 18 projekti, 2017.gadam šim mērķim tiks atvēlēti 27 259 eiro. Ar konkursā atbalstīto projektu realizētājiem Siguldas novada pašvaldība par līdzfinansējuma piešķiršanu slēgs līgumus.

Projektu apraksti

Mores pusē šogad tiks realizēti četri projekti, no tiem divi – Mores kauju muzejā. Biedrība „Mores muzejs” 20.maijā Muzeju naktī realizēs projektu „Siguldas novada kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšana”, kurā tiks atvērta jaunā ekspozīcija – dabas materiālu izmantošana karavīru maskēšanās procesā. Būs iespēja tikties ar militārā moto kluba „Patrioti” biedriem, neizpaliks arī morēniešu priekšnesumi, kulināri labumi u.c. iesaistes. Savukārt 5.augustā projekta „Rokdarbu meistarklase Mores muzejā” laikā rokdarbu meistarklasi novada un apkārtnes iedzīvotajiem Mores muzeja Amatniecības darbnīcā vadīs rokdarbu meistares Ineta Krastiņa un Baiba Balode, notiks rokdarbnieču savstarpēja dalīšanās pieredzē un darbu izstāde.

Projekta „Akenstakas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. 3.kārta un 4.kārta” ietvaros turpinās Akenstakas muižas un parka izziņa un atjaunošana, pētot Akenstakas muižas pēdējo īpašnieku – barona Blankenhāgena dzimtu, tulkojot un izdodot Herberta fon Blankenhāgena grāmatu „Pasaules vēstures malā: Atmiņas no vecās Vidzemes, 1913-1923”.

Margita Poriete projektā „Pļavu puķu radošās darbnīcas „Kalna Vaizuļos”” Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” 20. un 22.jūnijā piedāvās izglītojošu un radošu darbnīcu programmu ģimenēm ar bērniem tradicionālās lauku sētas un vasaras saulgriežu dabas izzināšanai – ziedu ievākšanu tējai, vainagu vīšanu, smaržīgu pļavu augu leļļu darināšanu,  tradicionālās mūzikas un spēļu programmu ar Mores folkloras materiāliem un ielīgošanas dziesmām, teikas un nostāstus par „Kalna Vaizuļu” apkārtni.

Pensionāru biedrība „Sigulda” 2017.gadā gatavos un 2018.gadā izdos grāmatu „Pēckara burtnīca”, kurā tiks apkopoti pēckara Siguldas notikumu apraksti tā laika skolēnu atmiņās. Notiks paaudžu pēcpusdienas pēckara aculieciniekiem ar šodienas skolniekiem un tiks izveidota ceļojoša izstāde.

Mārtiņa Buclera laika tehnoloģijās veidotu divdesmit mūsdienu – Siguldas 810.gadā – fiksētu Siguldas ainavu fotomākslas izstādi un procesa videofiksāciju piedāvās biedrība „Totaldobže” projektā „Siguldas ainava”.

Divus projektus realizēs Rehabilitācijas centrs „Krimulda” – „Krimuldas sanatorijas vēsture”, kura rezultātā 1928.gadā izbūvētajā sauļošanās lieveņa dubulthallē tiks iekārtota Krimuldas sanatorijas vēstures pop-up ekspozīcija, bet projektā „Krimuldas sanatorijai – 95” tiks izveidots informatīvs stends par Krimuldas sanatoriju kā joprojām darbojošos medicīnas iestādi 95 gadu garumā, ar savu stāstu spilgti raksturojot Latvijas vēsturi. Tiks atjaunota vēsturiskā svētku kliņģera un orķestra muzicēšana sanatorijas dzimšanas dienā, pulcināti bijušie darbinieki un pacienti, kā arī Latvijas Sarkanā krusta biedri. Krimuldas sanatorija dzimšanas dienu svinēs 26.augustā.

Videofilmas par Sprici Paegli (Latvijas valsts dibinātājs, pirmais valsts tirdzniecības un rūpniecības ministrs, siguldietis) sagatavošanu un pabeigšanu, filmas demonstrēšanu izglītojošos pasākumos Siguldas novada skolās savā projektā „Spricis Paegle un Sigulda” realizēs Krimuldas novada vēstures draugu biedrība.

Biedrība „LiLī” projektā „Kultūras un mākslas telpa „Siguldas tornis”” organizēs sešas profesionālās mākslas un kolekciju izstādes – Andas Munkevicas stikla mākslas izstādi, franču mākslas izstādi, operdziedātāja Romāna Poļisadova akvareļu un zīmējumu izstādi un muzikālos vakarus, Luīzes un Mārtiņa Lindes glezniecības un tēlniecības darbu izstādi, Ivetas Vēveres leļļu izstādi un izstādi „Ripo auto”.

SIA „Jumava” triju gadu garumā projektā „Siguldas kultūras vēsture” strādās pie grāmatas „Siguldas kultūras vēsture” sagatavošanas un izdošanas.

Biedrība „Ozollīči” projektā „Grāmatas „IZVĒLE.GAUJA” sagatavošana un izdošana” izdos Māra Anša Mitrevica kultūrvēsturisku liecību un atmiņu dokumentāciju grāmatā „IZVĒLE.GAUJA”, atspoguļojot Gaujas koku pludinātāju darbību, Gaujas Nacionālā parka izveidi un 35 gadu darbību Gaujas Nacionālajā parkā.

Projektā „100 rotas Siguldai un Latvijai” SIA „Baltu rotas” laikā no 25.maija līdz 31.augustam Siguldas pils kompleksā piedāvās meistarklases seno, Latvijā atrasto rotu kopiju darināšanā un šo meistarklašu rezultātā radīto darinājumu izstādi.

Arī Zinaīdas Ceskes projekts „Skaistas rakstīšanas māksla” laikā no maija līdz oktobrim Siguldas pils kompleksā piedāvās radošās darbnīcas – kaligrāfiskās rakstīšanas darbnīcas un siguldiešu dzimtkoku izstādes veidošanu.

Tēlniece Solveiga Vasiļjeva triju gadu laikā projekta „Jaunās eksistences formas” ietvaros veidos piecas lielizmēra skulptūras no mūsdienu materiāliem kā bioloģiski tehniski būtnes –dabas neizzināto mīklu un prāta radītā apvienojumu, kuras Latvijas simtgadē 2018.gadā izstādīs Siguldā un 2019.gadā – Siguldas novada sadraudzības pašvaldībā Birštonā Lietuvā.

Siguldas mākslu skolas „Baltais Flīģelis” atbalsta biedrība līdz 2018.gada oktobrim realizēs siguldietes, muzikoloģes Dainas Samtas grāmatas „Bēthovens un Sigulda” sagatavošanu, izdošanu un prezentēšanu. Grāmata vēstīs par Siguldai nozīmīgo grāfu fon Braunu dzimtas dzīvi un tās likteņiem 18. – 19. gadsimtā, apliecinot šīs dzimtas īpašo saikni ar diženo komponistu Ludvigu van Bēthovenu. Ģeniālais komponists tieši Johanu fon Braunu skaņdarba veltījumā nosaucis par savas mūzas pirmo atbalstītāju un veltīja viņam trīspadsmit skaņdarbus.

Sadarbībā ar akciju sabiedrību „Latvijas Pasts”, biedrība „Mākslu serpentīns” projektā „Sveicieni no Siguldas” izveidos desmit mūsdienīgas pastkartes, sintezējot Siguldas novada ainavisko vietu fotofiksāciju 2017.gadā un 2016.gadā īstenotā projekta „Ex-libri art voyage” laikā radīto zemes skaņu grafiskos attēlus, kā arī organizēs konkursu „Mana pastkarte un pastmarka” Siguldas novada skolās, motivējot pastkaršu vēstures pētniecību.

Fonds „INITIUM” laikā no 28.līdz 30.jūnijam Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” organizēs Latvijas Teātra sporta festivālu, kurā ikvienam siguldietim un Latvijas Teātra sporta komandām piedāvās meistarklases pie Latvijas vadošajiem speciālistiem un teātra sporta ekspertiem no Lielbritānijas – Vanessas Hammick (Improvizācijas teātra garā forma – caur stāstu uz izrādi) un Annas Malzy (stāsts un valoda, no Šekspīra līdz teātra sportam mūsdienās). Notiks Teātra sporta komandu turnīrs un būs iespēja skatīt improvizācijas izrādi.