Visā pasaulē no 25.oktobra līdz 1.novembrim norisināsies UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa. Atbalstot šo iniciatīvu, Siguldas novada bibliotēka šajā laikā rīkos informatīvu kampaņu iedzīvotājiem medijpratības uzlabošanai.

Medijpratība ir auditorijas prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, piedalīties mediju satura veidošanā. Tehnoloģiju straujā attīstība, jaunu interaktīvu mediju un komunikācijas platformu pieejamība ikvienam no mums sniedz jaunas iespējas informācijas ieguvei, tās radīšanai un izplatīšanai. Līdzās iespējām rodas arī riski un jaunas atbildības, kuru apzināšanā un pārvaldībā nepieciešamas jaunas prasmes un kompetences. Lai veicinātu efektīvu, atbildīgu, radošu un drošu mediju un komunikācijas tehnoloģiju lietojumu sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu kompetencēm, šogad medijpratības un informācijpratības nedēļas tēma ir „Medijpratība un informācijpratība kritiskā laikā – pārdomājot mācību un informācijas vides”.

Vērojot mediju attīstības tendences pasaulē, Kultūra ministrija 2017.gadā ir veikusi pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Pētījuma dati fiksē situāciju, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas. Ar  pētījuma izklāstu iespējams iepazīties šeit.

Pēc šī pētījuma rezultātu analīzes Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperti ir izstrādājuši padomus maldinošu ziņu atpazīšanai:

Lasot vienmēr pievērs uzmanību:

• medijam – vai tas šķiet uzticams? Vai tam ir norādīta redakcija, raksta/sižeta autors?
• informācijas datumam – varbūt tā ir veca ziņa? Pirms dalies sociālajos medijos ar ziņām par pazudušiem bērniem vai kaķiem, palūkojies uz oriģinālā ieraksta datumu!
• virsrakstam, sižeta pieteikumam – vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību;
• vai informācija ir reklāma, ziņa vai komentārs – ja rakstā tiek pausts autora viedoklis, tad tas ir komentārs. Ziņa kā žurnālistikas žanrs pieprasa maksimālu autora neitralitāti. Dažkārt publikācijas vai sižeti, kas izklausās kā ziņas, ir sponsorēti materiāli – ar nolūku izcelt kāda konkrēta produkta vai uzņēmuma pakalpojuma labās īpašības;
• informācijas avotiem – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u. tml.). Tiesa, arī tie ne vienmēr liecina par informācijas ticamību. Šā gada pavasarī ārzemju portālos bija publicēts raksts par Siguldas universitātes pētnieku atklājumu, ka džins labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka vielmaiņu. Taču Siguldā nemaz nav universitātes. Ja tekstā ir atsauce uz pētījumiem vai statistiku, vislabāk, ja ir pieejama arī saite uz pilno pētījuma rezultātu izklāstu.
  
  Vairāk padomu un noderīga infografika, piemēram, izmantošanai mācību stundās, pieejami šeit.