24.oktobrī Siguldas Valsts ģimnāzijā norisinājās vērienīga metodiskā konference, kas pulcēja nebijušu skaitu pedagogu – kopumā tajā piedalījās 318 dalībnieki no 57 Latvijas izglītības iestādēm. Šāds pasākums Siguldas Valsts ģimnāzijā norisinās katru gadu, taču šoreiz tā sasniegusi valstisku mērogu, pierādot, ka tā kļuvusi par vienu no Latvijas nozīmīgākajiem metodiskajiem centriem ar kvalitatīviem resursiem un piedāvājumu pedagogu profesionālajai pilnveidei.
 
Ceļu uz Siguldu bija mērojuši pat viesi no Ventspils, Grobiņas, Ainažiem, Aglonas un Preiļiem. Lielo interesi raisīja šobrīd izglītībā tik aktuālais temats „Dziļā mācīšanās – ceļš uz kompetencēs balstītu izglītību”.

Konferenci vadīja fizikas skolotājs un dabaszinātņu mācību priekšmetu metodiskā centra vadītājs Jānis Bukins, tās ievadā kolēģus sveica Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, uzsverot, ka zinātniskā darbība ir īpašs domāšanas veids, kas liek paskatīties uz lietām un procesiem dziļāk, tai skaitā uz to kopsakarībām un kontekstu.

Nelielu, bet saturīgu ieskatu tematā par to, kāds darbinieks nepieciešams darba devējam, sniedza Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece, bioloģijas skolotāja Līga Sausiņa, atgādinot, ka skolas somā līdzi ieliktās prasmes, pieredze, attieksmes un īpašības, kas tiek attīstītas dziļās mācīšanās rezultātā, pamatā arī ir tās, ko mūsdienīgs darba devējs vēlas redzēt savā darbiniekā.

Metodiskās konferences plenārsēdē uzstājās Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra izpilddirektors Uldis Dzērve ar lekciju „Mācīšanās iedziļinoties”, kā arī projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” vecākais eksperts Edmunds Vanags, kurš skaidroja, kas ir skolēnu pašvadīta mācīšanās.

Pēc plenārsēdes konferences dalībnieki devās uz divām no desmit piedāvātajām praktiskajām darbnīcām, kuras bija iespējams izvēlēties reģistrējoties:

• „Mūsdienu pusaudžu stereotipi par vēsturi – sociālās un pilsoniskās jomas skolotāju izaicinājums un risinājumi” – Mg. hist. Valdis Klišāns, vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs. 
• „Mācību jomas veselība un fiziskās aktivitātes satura izmaiņas  dziļās mācīšanās kontekstā” – Mg. paed. Inese Bautre, projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” veselības un fiziskās aktivitātes mācību satura izstrādes vecākā eksperte.
• „Uzdevumi dabaszinātnēs, kas liek skolēniem iedziļināties” – Mg. phys. Uldis Dzērve, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra izpilddirektors.
• „Dziļās mācīšanās elementu iekļaušana mācību procesā” – Mg. biol. Līga Sausiņa, Siguldas novada dabaszinātņu jomas vadītāja,  Siguldas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja, Valsts izglītības satura centra metodiķe.
• „Kā vērtēt prasmes matemātikā, izmantojot snieguma līmeņu aprakstus”  – Mg. paed. Aira Kumerdanka, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra projektu pasniedzēja un koordinatore.
• „Kā skolotājs var veicināt skolēnu pašvadītu mācīšanos” – Mg. psych. Edmunds Vanags, projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” vecākais eksperts.
• „Interaktīvās iespējas atgriezeniskās saites nodrošināšanai mācību procesā” – Frīdis Sarcevičs, Auces vidusskolas direktora vietnieks.
• „Informācijas tehnoloģiju pielietojums atgriezeniskās  saites iegūšanai matemātikas stundās” – Mg. math., Mg. paed. Baiba Rampāne, Siguldas novada matemātikas jomas vadītāja, Siguldas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja, Valsts izglītības satura centra metodiķe.
• „Domāšanas trenēšanas metodes un paņēmieni mācību procesā”– Inese Zlaugotne, „Radošuma pils” direktore, trenere, Siguldas Valsts ģimnāzijas karjeras konsultante.

Konferences noslēgumā pedagogiem tika izsniegtas profesionālās pilnveides apliecības, prezentētas galvenās tēzes no praktiskajām darbnīcām.

Informāciju sagatavoja:

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece

Juta Upīte