Jau no rudens Latviju piemeklējuši intensīvi nokrišņi, kas ievērojami apgrūtinājis grantēto ielu un ceļu uzturēšanas darbus – daudzviet novadā greiderēšanas darbus veikt ilgstoši nav bijis iespējams, savukārt vietās, kur tas darīts, intensīvās līšanas dēļ atkal izveidojušās bedres un izskalojumi.

Teritorijas attīstības pārvaldes darbinieki norāda, ka laikapstākļi, kad ceļa virskārta ir pārmitrināta vai naktīs piesalst, no rītiem kūst un pa dienu līst, ir nepiemēroti greiderēšanas darbu veikšanai. Atkušņa un nokrišņu laikā grants ceļu segas virskārta atkūst un grants segas konstrukcija pārmitrinās un tajā var sākt strauji veidoties defekti. Kamēr grants ceļa klātne nav pilnībā atkususi un ceļš nav apžuvis, bedrīšu veidošanos nav iespējams uzreiz novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto ceļu, situāciju var tikai pasliktināt un pilnīgi sabojāt ceļu. Grants segumu iespējams greiderēt tikai tad, kad segums ir apžuvis.

Rudenī tika veikta grants ielu un ceļu greiderēšana, taču nepiemēroto laikapstākļu dēļ ceļi daudzviet ir tādā pašā vai vēl sliktākā stāvoklī nekā pirms to greiderēšanas.

Teritorijas attīstības pārvaldes darbinieki aicina iedzīvotājus būt saprotošiem; grantēto ielu un ceļu uzturēšanas darbi tiks atsākti, iestājoties piemērotiem laikapstākļiem. Tāpat autovadītāji aicināti izvēlēties laikapstākļiem un ceļa stāvoklim piemērotu braukšanas ātrumu un ievērot piesardzību.

Kā ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, rudens Latvijā bijis nokrišņiem bagātākais šajā gadsimtā un otrs slapjākais, kopš tiek veikti meteoroloģiskie novērojumi. Kopš gada sākuma lielākais nokrišņu daudzums ir bijis tieši Siguldā, kur līdz decembra sākumam nokrišņu daudzums sasniedzis 936 milimetrus. Jebkad lielākais nokrišņu daudzums visa gada laikā fiksēts Priekuļos 1928.gadā, kad tas sasniedza 1007 milimetrus. Sigulda šogad būs piedzīvojusi vienu no jebkad slapjākajiem gadiem un pastāv iespēja, ka tiks uzstādīts jauns rekords.