×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Ceturtdiena, 28. marts
Šodien sveicam: Gunta, Ginta, Gunda
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2018-04-10
Siguldas novada bibliotēkā notiks pasākums par latviešu dzīvi Baškīrijā

Piektdien, 13.aprīlī, plkst.15.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks pasākums „Kā dzīvo latvieši Baškīrijā mūsdienās”, kurā iespaidos dalīsies vēsturniece Brigita Tamuža no muzeja „Latvieši pasaulē” un latviešu valodas skolotāja Liene Salmiņa. Pasākumu vadīs novadpētniece Ieva Vītola.

Šī gada februārī viņas piedalījās latviešu kultūras dienās, kas notika 19.gadsimta latviešu izceļotāju dibinātajos ciemos Arhlatvieši (tagad – Maksima Gorkija ciems) un Bakaldīnā (Baškortostāna, Krievija). Tikšanās laikā būs iespēja ne tikai ielūkoties ciemu vēsturē un tagadnē, bet arī uzdot jautājumus un dalīties domās par latviskuma saglabāšanas veidiem, dzīvojot ārpus Latvijas.

Jau devīto gadu ar Pasaules brīvo latviešu apvienības atbalstu latviešu valodu un kultūru Maksima Gorkija ciema (agrāk – Arhlatvieši) un Bakaldīnas skolā, Baškortostānas Republikā, Krievijā, māca skolotāja no Latvijas – Ilona Saverasa. Pēc viņas ierosmes ar Maksima Gorkija ciema vidusskolas direktores Nadeždas Freimanes atbalstu jau otro gadu notika Latviešu kultūras dienas. Šogad Latviešu kultūras dienās no 18. līdz 24.februārim piedalījās arī muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē” pārstāve Brigita Tamuža un skolotāja Liene Salmiņa. Brigita Tamuža tikās ar ciema iedzīvotājiem, ierakstīja intervijas, pārfotografēja vēsturiskās fotogrāfijas, kā arī novadīja divas stundas 7. un 8.klašu skolēniem, mudinot interesēties par dzimtas saknēm un ciema vēsturi. Savukārt Liene kopā ar bērniem, kuri apgūst latviešu valodu, nedēļas laikā uzzīmēja latviešu dibināto ciemu kultūrvēsturisko karti.

Šos ciemus 19.gadsimta beigās dibinājuši latvieši, apmezdamies gan uz rentētas, gan par dzimtu iepirktās zemes. Tiklīdz pirmā kolonistu paaudze bija kaut cik iedzīvojusies, sākās Pirmais pasaules karš, 1917.gada Februāra revolūcija un boļševiku apvērsums, kam sekoja Pilsoņu karš. Nākamā latviešu paaudze stipri cieta no varmācīgās kolektivizācijas un 1937.–1938.gada represijām, liela daļa gāja bojā Otrā pasaules kara laikā, kuru mūsdienās Krievijā joprojām ar lepnumu dēvē par Lielo Tēvijas karu. Abu ciemu centrā ir pieminekļi ar karā kritušo vārdiem, to starpā ne mazums latviešu.

Pēckara gados daudzas saimes (tā Baškīrijas latvieši dēvē ģimenes) pārcēlās uz Latviju, daļa apmetās uz dzīvi Siguldā, Cēsīs, Aucē, Lielvārdē un citur, taču radinieki un draugi palika Krievijā. Kamēr pastāvēja Padomju Savienība, viņi nereti viesojās viens pie otra, jo nevajadzēja vīzas, starp Rīgu un Ufu pastāvēja aviosatiksme.

Sākoties „perestroikai” un Baltijas atmodai, 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā Baškīrijas latviešu ansamblis piedalījās folkloras festivālos, bērni un jaunieši – nometnēs Latvijā, savukārt uz Baškīrijas latviešu ciemiem devās pirmās latviešu valodas skolotājas. 2009.gadā Arhangeļskā – rajona centrā - notika pirmie (un pašlaik vienīgie) Viskrievijas dziesmu svētki. Tā paša gada augustā notika arī vērienīgs lauka pētījums bijušajos latviešu ciemos – Arhlatviešos, Bakaldīnā, Livānijā, Austrumciemā un Baltijciemā, kuru vadīja vēsturnieks Toms Ķikuts, piedalījās Ieva Vītola, Ilze Zībarte- ikute un Rita Grāvere. Ekspedīcijas laikā iegūtie materiāli glabājas un ir pieejami muzejā un pētniecības centrā „Latvieši pasaulē”, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un Latviešu folkloras krātuvē.

Informāciju sagatavoja:
Brigita Tamuža


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi