Projekta „Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” 4. kārtas un Valsts kultūrkapitāla fonda „Kultūras mantojuma” projekta laikā, latviešu valodā ir iznākusi vācbaltieša Herberta fon Blankenhagena (von Blanckenhagen) grāmata „Pasaules vēstures malā. Atmiņas no vecās Vidzemes, 1913–1923”, kas atvēršanas svētkus piedzīvoja 5. decembrī Mencendorfa namā un 8. decembī Siguldā, Kropotkinu muižā.

Grāmata ir vācu valodā 1966. gadā Vācijā izdotās grāmatas „Am Rande der Weltgeschichte. Erinnerungen aus Alt-Livland, 1913–1923” tulkojums latviešu valodā, kas papildināts ar fotogrāfijām un grāmatā minēto personu biogrāfijām. Grāmatu tulkoja Indra Čekstere, Blankenhagenu dzimtas pētniece, ievada autors Dr.hist. Gints Apals, vāka fotogrāfijas autors – allažnieks, gaisa balona pilots Gunārs Dukšte.

Grāmatā atspoguļotais laika periods – 10 gadi – ir laiks, kad sabruka sena impērija un sabiedrības daļa, kuru pārstāv grāmatas autors. Tas ir laiks, kad cīņās dzimst Latvijas valsts, kad par tiesībām uz savu un mūsu dzimteni Baltijas landesvēra sastāvā asinis lej arī vācbaltieši – viens no nozīmīgākajiem militārajiem spēkiem 1918. gada nogalē un 1919. gada vasarā.

Ceļš uz grāmatu sākās ar Akenstakas muižas vēstures izpēti, kuras rezultātā kļuva zināms, ka šāda grāmata un atmiņas eksistē. Muižas vēstures izpētei veltīto projektu iniciatore un realizētāja Marika Celma atzīst, ka grāmata pie lasītājiem nāk īstajā laikā, kad nosvinēta Latvijas simtgade. Tā liek domāt, runāt un paplašināt mūsu vēstures zināšanu apvāršņus par vācbaltiešiem – mūsu vēstures līdzgaitniekiem, kas apzināti tika izravēti no mūsu apziņas.

Grāmatas atklāšanas pasākumā bija iespēja dzirdēt Dr.hist. Ginta Apala uzstāšanos, kurā atklājās, cik maz zināms par tā laika Latvijas pamatiedzīvotājiem vācbaltiešiem: „Mums ir arī melnās vēstures lapaspuses, kuras negribam atzīt [..], taču gribam to vai nē, ar vācbaltiešiem mums ir vairāk kopīgā nekā domājam. Ja to izslēdzam, mēs zaudējam paši sevi,” tā savu runu noslēdza Apala kungs.

Grāmatas atvēršanas pasākumā fragmentus no grāmatas lasīja aktrise Ārija Stūrniece-Liepiņa, priekšnesumus sniedza Mākslu skolas „Baltais flīģelis” skolotāji Valda un Dainis Garūti un jaunās mūziķes Luīze Elīna Skudra un Laura Kļaviņa. Klātesošie varēja iepazīties ar Blankenhagenu dzimtas ciltskoku un materiāliem par dzimtas kultūrvēsturisko mantojumu, viens no tiem ir arī Allažu ķimelis.

Pirmie grāmatas eksemplāri savus lasītājus satika jau grāmatas prezentācijas pasākumos, tā aizceļoja arī uz Vāciju un Šveici pie Blanknhagenu dzimtas pēctečiem un brīvkunga Aksela fon Kampenhauzena (Campenhausen), kas ir vācu valodā izdotās grāmatas ievada autors. Lasītājiem grāmata būs pieejama Siguldas novada bibliotēkās.

Daļu projekta realizācijas atbalstījusi Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
projektu „Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” iniciatore un vadītāja
Marika Celma (tālrunis 26529589)