Sestdiena, 21. septembris
Šodien sveicam: Modris, Matīss, Mariss
Laika ziņas: Sigulda +7.6℃, R vējš 3.7 m/s
e-pakalpojumi
A- A A+


2019-08-26
Brīdina par Spānijas kailgliemežu izplatību Siguldas novadā

Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris pēdējos gandrīz desmit gados arvien vairāk pārņēmis dārzus un laukus dažādos Latvijas reģionos, arī Siguldā un tās apkārtnē gliemežu pētnieki ir kostatējuši Spānijas kailgliemeža atradnes, lielākā no tām – Peltēs, Siguldas novadā.

Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt ievazāts un izplatās ar podotiem stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās, īpaši labi kailgliemezis jūtas nepļautās, ēnainās, mitrās vietās.

Spānijas kailgliemezis ir ekonomiski nozīmīga suga, kas ierindota Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā, apdraud ne vien laukaugus, bet arī cilvēku un mājdzīvnieku veselību, jo to gļotas var saturēt dažādas slimības, baktērijas un parazītus. Tāpat šie gliemeži apdraud dabiskos biotopus un vietējās sugas. Latvijā apdraudētākie dabiskie biotopi ir platlapju meži, gravu nogāžu meži, mežainās kāpas un zālāju biotopi. Gliemežu savairošanās gadījumā lauksaimnieki ir spiesti izmantot dažādus ķīmiskos ierobežošanas līdzekļus, kas rezultējas ar netiešu kailgliemežu ietekmi uz vides vai produkcijas kvalitāti un pašizmaksu. Masveida savairošanās gadījumā suga netieši var ietekmēt ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, kā arī samazināt zemes un īpašumu vērtību.

Tāpēc ir svarīgi atpazīt Spānijas kailgliemezi un apkarošanā iesaistīties visu invadēto teritoriju īpašniekiem. Spānijas kailgliemezi var atpazīt pēc vairākām pazīmēm: pieaudzis gliemezis vasaras otrajā pusē ir no 7 līdz 14 centimetriem garš; ķermenis ir plats un nedaudz saplacināts; krāsa variē no brūngani pelēkzaļas līdz brūnai un pat oranžai; pēda ir balta vai pelēcīga un to klāj gļotas; uz ķermeņa virsmas ir labi saskatāmi izcilnīši. Sezonas laikā viens gliemezis aiz sevis var atstāt līdz 500 olu.

Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas.

  • visefektīvākā metode ir nolasīt ar rokām vēlu vakarā krēslai iestājoties vai agri no rīta, vai lietus laikā (kad kailgliemeži ir aktīvi) un iznīcināt tos pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10% vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi ir jāsadedzina vai jāievieto vārāmā sāls šķīdumā;
  • teritorijā var ierīkot gliemju lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstoši augi, suņu un kaķu mākslīgā barību, kombinētā lopbarība;
  • teritorijā var ierīkot slīcināšanas slazdus – augsnē līdz augsnes virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam ir jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu – 1 % vara (vara sulfāts) vai 10 % vārāmā sāls šķīdums;
  • ķīmiskā ierobežošana, izmantojot limacīdus – izkaisot granulas vietās, kur tie novēroti visvairāk. Tomēr limacīdu lietošanā jāievēro atbilstošie lietošanas un uzglabāšanas noteikumi.

Jārēķinās, ka kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu. Tāpēc ir daudzi preventīvi pasākumi, kuru regulāra veikšana palīdzētu Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanai – regulāra ceļmalu, grāvju malu, aizaugušu vietu pļaušana gliemeža invadēto vietu tuvumā. Nopļauto zāli jānovāc, lai gliemjiem nebūtu kur paslēpties. Ņemot vērā, ka gliemjus piesaista arī komposta kaudzes, rekomendējama slēgta tipa komposta tvertņu lietošana, kas nepieļauj gliemju iekļūšanu vai izkļūšanu no tvertnes.

Gadījumā, ja aprakstam atbilstoši gliemeži tiek sastapti Siguldas pilsētas teritorijā un Peltēs, nav šaubu, ka tie ir Spānijas kailgliemeži, kas iespēju robežās jācenšas apkarot, bet ja tādi tiek redzēti attālākās Siguldas novada teritorijās, piemēram, Jūdažos, Morē, Allažos un citviet, pētnieki aicina ziņot par vietām, kur tie pamanīti, rakstot uz e-pasta adresi iveta.jakubane@llkc.lv un santa.rutkovska@daba.gov.lv.

Papildus informācijai aicinām iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā pieejamo 2018. gadā izstrādāto Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanas plānu, kā arī informatīvo materiālu par Spānijas kailgliemezi. Infografika.


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi