Rit ceturtā sezona Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajai dabas skaitīšanai, kurā vairāki simti ekspertu apseko Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus bioloģiski vērtīgajos zālājos, mežos, purvos, jūras piekrastē, upēs, ezeros, alās un iežu atsegumos. Latvijas teritorija ir sadalīta kopumā 495 kvadrātos, un apsekojumi tiek veikti nevis novadu, bet noteikto kvadrātu ietvaros. Lielākā daļa Siguldas novada teritorijas tiks skatīta šogad, bet līdz šim aplūkota neliela daļa Mores, Allažu, Siguldas pagasta, kā arī Siguldas pilsētas teritorijas. Pirmo triju sezonu laikā Mores un Allažu novadā visvairāk konstatēti mežu (abās vietās purvaini meži un veci vai dabiski boreāli meži) biotopi, Siguldas pagastā dominē saldūdens (eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju) biotopi, savukārt Gauja atbilst upju straujteču biotopam. Tāpat eksperti Siguldas novadā atklājuši jaunu sēņu sugu Latvijā un Baltijā, kā arī reto sugu jaunas atradnes.

Eksperti prognozē, ka, pateicoties novada alu un iežu atsegumu daudzumam, iespējami arī citi jaunatklājumi.

Jāpiemin, ka janvārī ir uzsākta Gaujas Nacionālā parka teritorijas izpēte topošā dabas aizsardzības plāna ietvaros. Pateicoties piemērotiem laikapstākļiem, jau gada sākumā tika uzsākta alu un iežu atsegumu izpēte, aprīlī eksperti sāks apsekot mežus un purvus, bet līdz ar veģetācijas sezonas sākumu maijā tiks skatīti arī zālāji.

Biotopu kartēšanu veiks vairāk nekā simts eksperti, kuri dabā apsekos noteiktus īpašumus, aizpildīs anketu, atzīmējot redzamās sugu sabiedrības un biotopa robežas kartē, ievērojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināto un Zemkopības ministrijas saskaņoto “ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodiku”. Tieši no apsekojuma laikā fiksētajiem datiem iespējams uzzināt par reto sugu jaunām atradnēm vai vēl agrāk nesastaptām sugām. Aizvadīto sezonu dati liecina, ka dabas retumi un jaunatklājumi sastopami visos Latvijas reģionos. Kopumā trijās sezonās dabas skaitītāji ir atklājuši divas līdz šim nezināmas alas un pat pilskalnu, divas jaunas augu, piecas sēņu, tostarp divas piepju, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu retām sugām.

Lai veicinātu dabas vērtību saglabāšanu ilgtermiņā, būtiskas ir zemes īpašnieku zināšanas par šādu vērtību sastopamību īpašumā. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti informē, ka dabas skaitīšanas informatīvā rezultātu vēstule tiek sūtīta tikai tiem īpašniekiem, kuru īpašumā ir konstatēts biotops. Savukārt biotopu konstatēšana nav saistīta ar papildu pienākumiem vai ierobežojumiem. Īpašuma apsaimniekošana var notikt līdzšinējā režīmā, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, kas jau šobrīd paredz noteiktas darbības, piemēram, pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi utt. Līdz šim apkopotos rezultātus iespējams aplūkot dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols. Savukārt informācija par vēlamo biotopu apsaimniekošanu pieejama šeit.

Biotops ir ilglaicīgi veidojusies, atbilstoši apsaimniekota dabas teritorija, par kuru liecina tur augošās vai sastopamās sugas, tostarp arī retas un ļoti prasīgas pret īpašiem dzīves apstākļiem. Ja šī ilglaicīgā, bioloģiski daudzveidīgā teritorija izzudīs, piemēram, ja vairākus gadu desmitus veidojusies bioloģiski vērtīgā pļava tiks uzarta, simtgadīgs mežs nocirsts, bet saldūdens biotops piesārņots, līdz ar viņu izzudīs arī tur augošās vai tajā mītošās sugas.

Plašāka informācija par dabas skaitīšanu jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” pieejama tīmekļa vietnēs www.skaitamdabu.gov.lv, www.daba.gov.lv, kā arī www.varam.gov.lv.