Šā gada septembrī vidusskolēni visā valstī sāks mācīties pēc jaunā vidējās izglītības standarta, kurš paredz, ka turpmāk skolēniem vidusskolā būs iespējams izvēlēties, kurus mācību priekšmetus atbilstoši skolas piedāvātajiem kursu komplektiem jeb “izvēļu groziem” viņi apgūs padziļināti. Siguldas novada izglītības jomas vadība kopā ar Mālpils un Krimuldas novada pašvaldību vadītājiem un vidusskolu direktoriem ir izstrādājusi vienotu vidējās izglītības piedāvājumu, iespēju robežās nodrošinot padziļināto mācību priekšmetu daudzveidību.

“Jau kopš 2019. gada rudens sadarbībā ar Mālpils un Krimuldas novada pašvaldību vadītājiem un vidusskolu direktoriem esam uzsākuši darbu pie jaunās Siguldas novada izglītības jomas stratēģijas, domājot par izglītības jomas attīstību ne tikai Siguldas novadā, bet arī tuvējos novados neatkarīgi no tā, kā attīstīsies administratīvi teritoriālā reforma. Lai plānotu Siguldas novada skolu attīstību, īpaši vidējās izglītības posmā, esam izstrādājuši prognozes skolēnu skaita dinamikai dažādos izglītības līmeņos gan Siguldas novadā, gan Krimuldas un Mālpils novados. Kopīgi ar citu novadu pašvaldību vadītājiem un vidusskolu direktoriem esam iezīmējuši vadlīnijas vidējās izglītības attīstībai. Veidojot vidējās izglītības padziļināto kursu komplektus jeb “izvēļu grozus”, vadījāmies pēc skolēnu skaita dinamikas prognozēm katrā skolā, kā arī iespējām nodrošināt atbilstošus pedagogu resursus,” stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa.

Izglītības iestāžu piedāvātie kursu komplekti:

• Siguldas Valsts ģimnāzijā – Matemātikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; Inženierzinātnes; Sociālās zinātnes; Medicīna
• Siguldas pilsētas vidusskolā – Robotu tehnoloģijas; Līderība, vadība un pārvaldība; Radošās industrijas
• Mālpils novada vidusskolā – Humanitārās zinātnes; Sociālās zinātnes
• Krimuldas vidusskolā – Radošā pašizpausme; Vide un uzņēmējdarbība

Svarīgi atzīmēt, ka darbs pie skolu padziļināto kursu piedāvājuma izstrādes turpinās, tāpēc tas šīs vasaras laikā var vēl nedaudz mainīties. Aicinām sekot līdzi informācijai katras skolas informatīvajos kanālos.

Mācības pēc jaunajām vidējās izglītības programmām uzsāks 10. klašu skolēni, mācoties mazāku skaitu priekšmetu, bet atsevišķus priekšmetus, īpaši 12. klasē, pamatīgāk un dziļāk – atbilstoši savām interesēm un nākotnes studiju vai profesionālajiem plāniem. Saturu skolēni apgūs kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos. Valsts standartā ir noteikts, kādiem mācību priekšmetiem ir jābūt pamatkursā un kādus mācību priekšmetus var iekļaut padziļināto un specializēto kursu komplektos. Skola varēs elastīgi plānot tiem atbilstošo stundu skaitu ilgākā vai īsākā laika periodā. Kopumā katrai vidējās izglītības iestādei (vidusskolai, ģimnāzijai) ir jāpiedāvā vismaz divus mērķtiecīgi izveidotus padziļināto kursu komplektus jeb “izvēļu grozus” ar trīs padziļinātiem kursiem katrā no tiem. Vismaz vienam padziļinātajam kursam katrā izvēļu grozā jābūt atšķirīgam. Plānots, ka skolēni pamatkursus mācīsies galvenokārt 10. un 11. klasē, bet padziļinātos kursus – 11. un 12. klasē atbilstoši skolas veidotajam mācību stundu sarakstam.

Jaunajā standartā mācību process ir veidots trīs mācību satura apguves līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā. Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu numerācija: I – pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un II – padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību. Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas, nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus.

Plānojot padziļināto kursu komplektus, visās novada skolās, kā arī Krimuldas vidusskolā un Mālpils novada vidusskolā, tika veikta 9. klašu skolēnu aptauja, lai pietuvinātu vidējās izglītības piedāvājumu skolēnu nākotnes plāniem. Iesniedzot iesniegumu par uzņemšanu kādā no vidusskolām vai ģimnāzijā, skolēniem būs jānorāda vēlamais padziļināto kursu komplekts. Izvēloties attiecīgo komplektu, skolēniem jārēķinās ar to, ka, absolvējot 12. klasi, būs jākārto obligātie centralizētie eksāmeni latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), matemātikā – vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, kā arī eksāmeni ne mazāk kā divos padziļinātā līmeņa mācību priekšmetos, ja tie ir atšķirīgi no obligāti noteiktajiem.