Kultūras centrs “Siguldas devons” turpina viesoties mākslinieku darbnīcās un iepazīstināt ar tiem novadniekiem, kuri šogad īsteno savus projektus, pateicoties pašvaldības atbalstam. Iepriekš savas durvis jau vēris gleznotājs Jānis Purcens un māksliniece Dina Dubiņa, šoreiz “Siguldas devons” ciemojās pie mākslinieces Patricijas Brektes.

Patricija Brekte – māksliniece jau trešajā paaudzē, turpinot sava vectēva, slavenā akvarelista Jāņa Brektes, un mammas, gleznotājas Ilonas Brektes darbu. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu vizuāli plastiskajā mākslas glezniecībā, savu meistarību Patricija papildinājusi arī dažādās profesionālās mākslinieku darbnīcās un rezidencēs Zviedrijā, Francijā, Vācijā, un citās. Patricija Brekte atrodas nemitīgā kustībā, paralēli savu darbu radīšanai atrodot laiku arī kolēģu izstāžu organizēšanai un iekārtošanai. Viņa ir arī aizrautīga daudzu kultūras projektu realizētāja un radošo darbnīcu autore, īpašu uzmanību veltot tieši bērnu un jauniešu auditorijai. Nu jau vairāk nekā piecus gadus māksliniece sauc sevi par siguldieti un aizrautību ar mākslu un radītprieku nodod tālāk, gan strādājot par mākslas skolotāju Mākslu skolā “Baltais flīģelis”, gan savā studijā “Peahen” organizējot grafikas un gleznošanas meistardarbnīcas lieliem un maziem mākslas mīļotājiem.

Viesojoties pie mākslinieces Patricijas Brektes, neatņemama sastāvdaļa ir sarunas, tāpēc arī “Siguldas devons” uzdeva māksliniecei piecus jautājumus par mākslu un laiku, kurā dzīvojam:

1.Kāds ir mākslinieka uzdevums mūsdienās?

“Mūsdienu māksla apzināti saplūst ar cilvēku dzīves ikdienas norisēm, priekšmetisko, ainavisko, sociālo vidi vai tehnoloģijām. Mākslinieka uzdevums ir katra paša izvirzītie mērķi. Māksliniekam nepieciešams vēstījums, ideja, kuras kontekstā objekts, kuru viņš ir izstādījis, kļūst par mākslas darbu.”

2.Kādas robežas Jūs saskatāt mākslā un vai gadās tās pārkāpt?

“Robežas, provokācija, pārkāpšana – tas ir katra paša subjektīvs vērtējums. Es savu mākslu varētu definēt kā brīvu pašrealizēšanās procesu. Bet ir daudz mākslinieku, kas strādā tādā attiecību estētikas jomā, kur skatītāju reakcija ir mākslas darba neatņemama sastāvdaļa.”

3.Vai, Jūsuprāt, morāle un māksla ir pretstati?

“Morāle un māksla ir vēsturiski mainīgi jēdzieni. Morāle ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem. Māksla un morāle pastāv cieši blakus literatūras daiļdarbiem, kuri audzina un izglīto.”

4.Kādas atklāsmes Jūsos ir raisījusi globālā pandēmija?

“Pandēmijas pieredzes rezultātā mēs varam mainīt attieksmi pret kultūras pieejamību, jo redzam, ka izstāžu dzīve spēj notikt digitālajā vidē, saistošu pieredzi var sniegt arī jaunas tiešsaistes mākslas formas. Vienlaikus globālās pandēmijas laiks mums liek saprast atšķirību starp to, ko virtuālais spēj un ko nespēj aizvietot mūsu kultūras pieredzē. Diemžēl joprojām šķiet, ka valsts nav saredzējusi un novērtējusi kultūras lomu sabiedrības funkcionēšanā, jo nespēj saskatīt kultūras ieguldījumu ekonomikā. Mākslinieki cīnās par savu eksistenci. Lai izdzīvotu, lielākā daļa strādā dažādus papildu darbus un no mākslas iztiek tikai daži. Daudziem šis ir laiks retrītam savā lauku īpašumā – ar neizlasītām grāmatām un nenoskatītām filmām -, lai dabas klusuma ieskauti, varētu sakārtot domas un atpūstos no ikdienas skrējiena, bet daudziem gluži pretēji. Ikdienas dinamika kļuvusi daudz straujāka, jaunas pārmaiņas konstatējamas ik dienu, taču prāts spiests darboties citādā režīmā un intensīvi apstrādāt arvien jaunu informāciju, kas ļautu labāk izprast šībrīža eksistences nosacījumus. Tāpēc šis globālās pandēmijas laiks ir laiks, lai apstātos, ievilktu elpu un apskatītos uz sevi no malas, bet mākslas institūcijām šis ir laiks, kad jāpārskata iepriekšējie darbības modeļi un jāveido jauni.”

5.Vai kādreiz esat meklējusi savu likteni?

“Mēs katru mirkli izdarām izvēles. Jebkura izvēle tagadnē veido mūsu nākotni. Ir izvēles, ko izdarām apzināti, bet ir liela daļa, ko izvēlamies neapzināti, un nepārtrauktas citu cilvēku un apstākļu ietekmes rezultātā, mūsu neapzinātie lēmumi pārvēršas par paredzamu rīcību.”