×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Ceturtdiena, 28. marts
Šodien sveicam: Gunta, Ginta, Gunda
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2020-08-20
“Sēņotāju stāstu dienās” atrastas aptuveni 50 sēņu sugas

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 15. un 16. augustā, Mores pagasta “Kalna Vaizuļos” notika “Sēņotāju stāstu dienas”, kur tika atrastas aptuveni 50 sēņu sugas un piedzīvoti daudzveidīgi sēņu stāsti. To laikā četrās viesu grupās piedalījās stāstnieki – sēņotāji ne tikai no Mores, Siguldas un Līgatnes, bet arī no Mazsalacas, Daibes, Raiskuma, Rēzeknes, Pilsrundāles, Ikšķiles un Rīgas.

Apmeklētāji stāstus gan klausījās, gan paši stāstīja, gan radīja situācijas jauniem stāstiem. Tika izzinātas dažādas sēņu sugas, sēņots, “medīti” sēņu foto kadri, gatavotas sēņotāju lelles no liepu klūgām, kā arī bija iespēja iesaistīties sēņotāju dziesmās, rotaļās un dejās un baudīt sēņu kulinārā mantojuma stāstus.

To, kā atšķirt sēnes, kādas ir to pazīmes, kā veidojušies to nosaukumi, kāda ir sēņu “loma” dabā un cilvēku sadzīvē, skaidroja stāstniece, “Lielās Latvijas sēņu grāmatas” līdzautore, Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Daniele. Tāpat ar saviem stāstiem dalījās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns.

Tāpat pasākuma laikā tika atrasta sēne, kuras nosaukums atgādina stāstnieku runas vingrinājumu: “Zilzaļā hlorociborija”. Par visskaistāko sēni tika atzīta oranžā spulgaine. “Kalna Vaizuļu” mežā tika atrasta arī oranžā gļotsēne, kura ir izslēgta no sēņu valsts, jo spēj pārvietoties.

Mori mēdz saukt par “sēņu galvaspilsētu” gan ēdamo sēņu daudzuma ziņā apkārtnes mežos, gan to daudzveidīguma ziņā – tāds dēvējums apstiprinājās “Kalna Vaizuļu” mežā, jo ik pēc pāris soļiem tika atrastas dažādas sēņu sugas.

Pateicoties sēņošanas tradīcijai Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītājas Margitas Porietes dzimtā, ir saglabājušās teikas un nostāsti par “Kalna Vaizuļu” 17 toponīmiem un daudzām apkārtnes vietām. Apmeklētāji varēja iepazīt stāstus par šīs vietas senatni, Cēlijas kalniem, Cēlijas kalna akmeni un Balto sievu, Sudas purva velnu – Idamādamu.

Par meža un sēņošanas tēmu projektos “Satikšanās Mores stāstos 2013” un “Satikšanās Mores stāstos 2016” runāja etnogrāfe Indra Čekstere. Morē tikuši stāstīti arī brīnumi par Zviedrezerā nogrimušo karieti ar zelta naudu, gan par stiprajiem čūsku vārdiem. Klausītājiem vajadzēja atminēt, ko vidzemnieki saukuši par stīvnāsi, garo tārpu vai lingā putnu, lai nekad to nesastaptu sēņojot vai ogojot.

Savukārt to, kā palīdzēt augt lielajai liepai un to atbrīvot no atvasītēm, iegūt “čūskojamo kociņu” vai novilt lūkus un izgatavot lelles, bērniem ierādīja RLB “Sprīdīša skolas” nodarbību vadītāja Sniedze Ozola.

Allažu pagasta “Mauriņu” saimnieki Māra un Andris Zemdegi pārsteidza viesu grupas ar sēņu kulinārā mantojuma stāstiem un piedāvāja daudzveidīgus sēņu ēdienus. Savukārt kafejnīca “Kaķu māja” piedāvāja baudīt dzērienu “kombuča”, tautā sauktu par “sēnīti”.

Sēņotāju dziesmās, spēlēs un rotaļās varēja iesaistīties kopā ar sirsnīgo tautas muzikanti Aigu Auziņu. Šīs norises sarīkojumu noslēgumos papildināja arī apmeklētāju “muzikālie stāsti”, izdziedot dziesmas par sēņošanu no Māra Vērmaņa klades un baudot “Kociņkapellas” priekšnesumus.

“Sēņotāju stāstu dienas” organizēja Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību. Pasākumu atbalstīja Valsts Kultūkapitāla fonds

Informāciju sagatavoja:
Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja
Margita Poriete


Plašāka fotogalerija


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Pasākumi