Jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” šogad būs sarunu festivāla “Lampa” skatīšanās vieta, piedāvājot ne tikai sekot līdzi dažādām aktuālajām diskusijām, bet arī aicinot diskusijas veidot klātienē ar citiem skatītājiem. Siguldā vērot festivāla “Lampa” tiešraides būs iespējams arī kultūras centrā “Siguldas devons”, piedāvātā programma apskatāma šeit.

Jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” piedāvātā programma:

2. septembrī

• plkst. 12.30–13.30 – paneļdiskusija “Vai latviešu jaunieši ārzemēs ir latvieši?”
  Katru gadu no Latvijas aizbrauc vidēji 2–3 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Ne vienmēr aizbraukušie jaunieši zina, kā nepazaudēt savu latvietību, dzīvojot svešumā. Ko darīt latviešu jaunietim, ja viņš nedzied ne korī, nedz arī dejo deju kolektīvā?
  Pēc tiešraides noskatīšanās apmeklētājiem būs iespēja runāt ar Latvijas jauniešiem no vairākām pasaules vietām par to, kā ir uzaugt, dzīvot, strādāt un studēt ārpus Latvijas, un par to, kā nepazaudēt latvietību: par iespējām, šķēršļiem, un to, kāpēc tas ir tā vērts.
• plkst. 14.00–15.00 – paneļdiskusija “Jaunieši nejēdz”
  Mums trūkst interesanta, izglītojoša satura par politiku un tās aktualitātēm gan sociālajos medijos, gan skolās, kas nozīmē, ka mēs ne tikai nedrīkstam balsot (pašvaldību) vēlēšanās vecuma ierobežojuma dēļ, bet arī neizprotam, kāpēc ir tā, kā ir. Diskusijā tiks meklēti risinājumi, kas ļautu veidot iekļaujošāku politisko vidi jauniešiem no visiem Latvijas apgabaliem.
• plkst. 15.30–16.30 – paneļdiskusija “Dzīvnieks ≠ dzīvs nieks”
  Visiem jau kopš bērnības ir pazīstama frāze “mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām”. Mēs mācām bērniem par atbildību, mīlestību, bet kas notiek patiesībā? Kādēļ uz ielām ik dienu klīst simtiem dzīvnieku, kas turpina meklēt saimnieku? “Ulubelē” ir vairāk nekā 500 pamestu dzīvnieku, “Labajās mājās” – vairāk nekā 100, “Mežvairogos” – ap 1000 dzīvnieku. Kā tas var būt, ka Rīgā ir vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju un tik daudz pārpildītu patversmju, kurās nereti dzīvnieki nokļūšanu mājās gaida pat vairāk nekā desmit gadu? Vai šos dzīvniekus ir ētiski iemidzināt un kādas ir alternatīvas? Cik daudz dzīvnieku tiek adoptēti un atrod mājas? Ko dara tava pagasta “kaķu tante” un patversmju brīvprātīgie? Kādēļ cilvēkam dzīvnieka klātbūtne ir tik vērtīga/svarīga? Un ko tu vari darīt, lai uzlabotu dzīvnieku labturības situāciju Latvijā?
• plkst. 17.00–18.00 – saruna “Mītu atspēkošana – vegānisms”
  Mīti par vegānismu:
  Tas rada daudz veselības problēmu.
  Šādi dzīvot ir ļoti dārgi.
  Vegāni ēd tikai salātus.
  Vegānisms ir saistīts tikai ar dzīvniekiem.
  Bez dzīvnieku produktiem nav iespējams uzņemt pietiekami daudz proteīnus. Cik no šiem mītiem tu tici? Laiks tos atspēkot!
• plkst. 18.30–19.30 – jauniešu saruna “Manam draugam nav prāta”
  “Mums ne tik daudz ir nepieciešama pati draugu palīdzība, kā pārliecība, ka mēs to saņemsim”, tā teicis sengrieķu filozofs Dēmokrits. Katru dienu mēs paejam garām kādam, kurš cieš no depresijas, trauksmes, ēšanas traucējumiem vai citām ikdienas grūtībām. Tas var skart ikvienu – atraktīvo ballīšu karali, tuvāko draugu vai klases pelēko peli. Kā to uzzināt un, galvenais, sniegt palīdzīgu roku saviem vienaudžiem? Tas ir diskusijas vērts jautājums, uz kuru atbildi zina vien retais. Sarunā “Manam draugam nav prāta” kopā ar profesionāļiem un auditoriju meklēsim un atradīsim atbildes uz to, kā ikviens no mums var sniegt palīdzību savam draugam, kurš maldās dzīves labirintā.

3. septembrī

• plkst. 13.00–14.00 – paneļdiskusija “Vardarbība jauniešu vidū – saruna, strīds, noziegums!”
  Šodien viena no lielākajām problēmām jauniešu vidū ir nespēja veidot attiecības un nepieciešamības gadījumā risināt konfliktus, kas nereti noved līdz pat noziegumam. Ir svarīgi atcerēties, ka noziegums jaunieti un jaunieša nākotni var būtiski ietekmēt. Ja izdarīts noziegums, tiesībsargājošām iestādēm un speciālistiem ir jāveic sarežģīts darbs, lai noziegumā iesaistītās puses varētu nonākt atpakaļ uz veselīgas dzīves ceļa. Vai mums – plašākai sabiedrībai – nav pienācis laiks ieskatīties problēmai acīs un visiem kopā rīkoties, pirms noziegums jau atkal ir noticis? Valsts probācijas dienests un Ieslodzījumu vietu pārvalde ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu jau ceturto gadu īsteno projektus, kas stiprina un modernizē Latvijas korekcijas dienestu sistēmu. Ceļā uz drošāku sabiedrību projekti ne tikai ceļ probācijas un cietumu darbinieku profesionālo kapacitāti, bet arī, iesaistot sabiedrību, būvē unikālu brīvprātīgā darba sistēmu probācijas un cietumu klientu atbalstam.
• plkst. 15.00–15.40 – Diskusija “Tieša runa ar Krīvēnu jeb Kāpēc tu man stāsti par to HIV??”
  Kāpēc man kaut kas būtu jāklausās par HIV? Tas taču neattiecas uz mani! Šāda ir visbiežākā pirmā cilvēku reakcija, jo HIV nes vienu no vislielākajām aizspriedumu nastām pret slimībām. Taču patiesībā Latvija ir HIV karaļvalsts – mums ir lielākais jauno HIV gadījumu skaits Eiropā, ja rēķinām pret iedzīvotāju skaitu. Teju ik dienas Latvijā kāds cilvēks uzzina, ka viņam ir HIV – tādēļ HIV var būt tuvumā un attiekties uz ikvienu no mums. Jānis Krīvēns uzdos tiešus – vienkāršus un sarežģītus, aizspriedumainus un empātiskus – jautājumus par HIV ārstei infektoloģei Ingai Ažiņai, kuras pieredze darbā ar pacientiem ar HIV ir teju tikpat ilga kā HIV vēsture Latvijā.
• plkst. 16.30–18.00 – praktisks seminārs “Kā kļūt par tādu cilvēku, kāds visvairāk nepieciešams pasaulei tieši šobrīd?”
  Mūsdienu cilvēka ceļš uz psiholoģisku un garīgu briedumu jeb īstu pieaugšanu ir ārkārtīgi apgrūtināts, jo esošās, gadsimtu gaitā veidotās sistēmas veicinājušas to, ka dzenamies veidot un dzīvot “drošu”, prognozējamu, aizvien pārtikušāku, ērtāku dzīvi un tiekties pēc “mūžīgās jaunības”. Šāds dzīvesveids nav ilgtspējīgs. Pēdējo 40 gadu laikā esam iznīcinājuši 60% dzīvnieku sugu, ik gadu no sirdsdarbības traucējumu un stresa izraisītām slimībām nomirst 15 miljoni cilvēku, mēs patērējam 1,5 reizes vairāk zemes resursu, kā tā ir spējīga atražot, esam jau pārsnieguši to pasaules apdzīvotības robežu, kuru planēta ir spējīga panest, 1% planētas iedzīvotāju pieder tikpat, cik pārējiem 99% kopā. Šāds dzīvesveids ir pretrunā ar cilvēka dziļāko būtību, kas pamatu pamatos balstīta savstarpējā visu cilvēku un lietu saistībā un kopībā. Šobrīd, un it īpaši pandēmijas izraisītās krīzes laikā, visām sabiedrībām ir nepieciešami garīgi un psiholoģiski nobrieduši cilvēki, kuri atjauno saikni paši ar savu autentiskumu, citu un planētas vajadzībām kopumā. Arī mēs, kas dzīvojam Latvijā, vairs nevaram teikt – pasaules problēmas uz mums neattiecas. Iemantot briedumu, kas ļautu indivīdiem un kopienām dzīvot apzinātāk un atbildīgāk nav vienkārši, tomēr – iespējami. Šajā seminārā ar lekcijas, diskusijas un darbnīcas elementu apvienojumu iepazīstināsim ar integrālas jeb vispusīgas attīstības ceļu, kas palīdz veidot un nostiprināt šobrīd tik kritiski svarīgās spējas: autentiskums, līdzcietība, izturība, elastība, spēja dzīvot nenoteiktības un neziņas apstākļos.
• plkst. 18.30–20.00 – darbnīca “Ieradumu maiņa dzīves kvalitātes paaugstināšanai”
  Apmierinātāki cilvēki = apmierinātāka sabiedrība kopumā. Ieradumu maiņa ir izaicinoša, taču izpratne par to, kā mūsu ieradumi veidojas, skaidras vīzijas un vērtības apzināšanās atbalsta cilvēkus veikt šo transformāciju, pacelt savus standartus un veikt nepieciešamās darbības, lai paaugstinātu savas dzīves kvalitāti. Šajā darbnīcā runāsim par to, kā Tu savā dzīvē vari nokļūt tur kur vēlies, izdzīvot pieredzes, emocijas un sajūtas dažādās dzīves jomās tā, lai dzīve šķistu pilnvērtīga. Kā tieši veidot savu dzīves vīziju un kā vēlamo dzīves scenāriju atbalsta vai bremzē zemapziņas programmas? Pasākums iekļauj lekciju un praktisku darbošanos.
• plkst. 19.00–20.00 – performatīvā diskusija jeb brīvais kliedziens ar diskusiju
  Par kaķēniem jūrskolās, par lodēm suņa miesā, par fretkām krāsotos ziemas kažokos, par zirgiem līmes rūpnīcās. Par dzīvniekiem un cilvēkiem, par saimniekiem un mīluļiem, par īpašumu un īpašniekiem, par prieku, rūpēm, cēlsirdību un cietsirdību. Par cēloņiem un sekām, par mīlestību un nodošanu, atdošanu, atstāšanu un pārdošanu. Dokumentālos priecīgos un skumjos stāstos balstīta performatīvā diskusija, kas aicina domāt par sabiedrības spēju uzņemties atbildību un just beznosacījuma mīlestību un kopīgiem spēkiem meklē scenārijus empātiskai sadzīvošanai vienā telpā, laikā un valstī. Diskusija “Lolojumdzīvnieks – privātīpašums vai ģimenes loceklis” veidota sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Ulubele”, kas ir viena no retajām dzīvnieku patversmēm, kas nepiekopj dzīvnieku nogalināšanu. Diskusija notiek, lai uzlabotu dzīvnieku aizsardzības jomu Latvijā. Diskusija ievada lolojumdzīvnieku tiesiskā statusa problēmjautājumos, aktualizējot gan jautājumu par dzīvnieka juridisko statusu (īpašums vai just spējīga būtne), gan nepieciešamās izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā saistībā ar lolojumdzīvnieku aizsardzību, esošo situāciju no dažādu nozaru skatu punkta.

4. septembrī

• plkst. 12.30–13.30 – diskusija “Pašnāvības Latvijā. Vai/kā es varu palīdzēt samazināt pašnāvību skaitu?”
  Latvija ir 2. vietā Eiropas Savienībā jauniešu pašnāvību skaita ziņā, gandrīz katru dienu kāds cilvēks sev atņem dzīvību, un pašnāvībās mēs zaudējam divreiz vairāk cilvēku nekā autosatiksmes negadījumos. Kāpēc cilvēki Latvijā pašnāvību uztver kā izeju no savām problēmām? Kas raksturo pašnāvnieka pasaules uztveri? Pašnāvības iemesli un riska faktori. Ko es varu darīt, ja man ir aizdomas par kāda cilvēka nodomiem veikt pašnāvību?
• plkst. 14.00–15.00 – diskusija “Ērglis lido viens, aitas dreb barā jeb kā panākt, lai kopā tomēr izdotos”
  Pēdējā laikā daudz runājam un dzirdam par politisko atbildību un sabiedrības līdzatbildības izjūtu, par politiskā procesa norisi. Neapšaubāmi – gan indivīds, gan grupa ir neatņemama sabiedrisko un politisko procesu sastāvdaļa, tomēr jautājums par to, cik darbība kolektīvā ir efektīva, un to, vai politiskā un sabiedriskā augsne nav labāk piemērota individuālu mērķu sasniegšanai, paliek atvērts. Diskusijā runāsim un analizēsim, vai darbība grupās tiešām kalpo kopīgu mērķu īstenošanai vai tikai kā tramplīns individuālisma ambīcijām? Un vai sabiedrība un to veidojošās grupas ir gatavas pieņemt interešu un indivīdu dažādību? Diskusijā piedalās politisko partiju pārstāvji, sociālantropologs, ārsts-psihoterapeits, politologs un nevalstiskās organizācijas pārstāvis.
• plkst. 15.15–16.00 – diskusija “Ar cigaretēm un ātro kredītu kabatā: kāpēc cilvēki izdara sliktas izvēles”
  Aizdedzināt kārtējo cigareti, sēsties pie stūres dzērušam, lēkt uz galvas nezināmā ūdenī – ja visi zina, ka tas ir slikti, tad kāpēc cilvēki turpina izdarīt izvēles, kas viņiem pašiem kaitē? Pag, bet kā tad ar to, ka viens smēķē visu mūžu, bet nodzīvo vesels un līdz 100, kamēr cits ne reizi nav cigareti pat rokā ņēmis, bet saslimst ar plaušu vēzi 50 gados? Ko par šiem fenomeniem un uzvedības ekonomiku saka pasaules un Latvijas pieredze?
• plkst. 16.00–17.00 – publisks drāmas terapijas seanss “Man riebjas skola!”
  Publiskā drāmas terapijas seansā pusaudži, pielaikojot dažādus skatpunktus, analizēs problēmas, ar kurām viņi saskaras skolā, kā arī kopā ar diskusijas vadītājiem meklēs risinājumus, kas ļautu veidot iekļaujošāku un empātiskāku skolas vidi.
• plkst. 17.00–18.00 – Edgars FRESH: “Vai influenceriem ir superspējas izglābt planētu?”
  Jūtūberu, instagrameru, tik-tok-istu un citu influenceru laikmetā interneta slavenības ir jauniešu gidi ikdienas izvēlēs – ko vilkt mugurā, ko ēst, kādu mūziku klausīties, uz kādām vietām doties, ko darīt un ko nedarīt. Kamēr Grēta Tunberga un viņas līdzinieki iedvesmo jauniešus dzīvot zaļāk, daudzi citi influenceri popularizē pilnīgi pretēju dzīvesveidu, ar savu piemēru aicinot pirkt un tērēt vairāk resursu – vairāk drēbju, vairāk kosmētikas, vairāk lietu. Kāda ir influenceru atbildība par pašu pausto, un kā influenceri var ietekmēt sabiedrībai un videi svarīgus procesus?
• plkst. 18.30–19.30 – Diskusija “Kas valdīs pār pasauli pēc Covid-19?”
  Pasaule ir mainījusies, agrākās ikdienas vairs nebūs un jāgatavojas jaunai lietu kārtībai – šādi apgalvojumi jau mēnešiem, kopš pasaulē plosās pandēmija, piepilda informācijas telpu. Vai turpinās pieaugt Ķīnas kā globālas lielvaras loma un ASV kāpsies malā, koncentrējoties uz iekšējām lietām? Vai pandēmija Eiropas Savienībai būs nāvējošs trieciens? Kāda no krīzes pacelsies Krievija, kuras ekonomika ir iedragāta un līdera reitingi sašķobījušies? Diskusijā mēģināsim identificēt tendences un notikumus, kas ļauj nojaust turpmākos pavērsienus ģeopolitikā.

Visos pasākumos ieeja ir bez maksas.

Detalizētāka informācija par sarunas festivāla “Lampa” 2020 programmu apskatāma šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.