Ziemā, kad sniega sega liedz meža zvēriem iespēju brīvi pārvietoties barības meklējumos, novada kapsētās biežāk iegriežas meža dzīvnieki, šobrīd biežākās apmeklētājas ir stirnas. Iedzīvotāji aicināti ar sapratni uztvert dzīvnieku radītās nekārtības kapsētā, kā arī rūpīgāk izvērtēt savus kapsētu kopšanas paradumus.

Kā skaidro Siguldas novada kapsētu pārzine Edīte Švalkovska, jau 30 centimetru bieza sniega sega stirnām rada grūtības pārvietoties un prasa lielu enerģijas patēriņu. Īpaši bīstama stirnām ir cietā sniega un ledus kārta jeb sērsna, kurā stirnas var nopietni savainot kājas. Turklāt, lai piekļūtu barībai, kuru sedz sniega kārta, stirnām ar to tievajām kājām nākas nokasīt sniegu. Ziemā stirnas barojas ar sīkiem zariņiem, mellenājiem, koku un paparžu pumpuriem, bet lielā badā tiek notiesāti pat kūlas kušķi. Tādēļ stirnas, taupot enerģiju un cenšoties nesavainoties, dodas uz kapsētām, kur barojas ar kapavietu stādījumiem – mūžzaļajiem skujeņiem, zem sniega segas esošo kapmiršu lapām un viršu stādījumiem, kā arī grieztajiem ziediem bēru pušķos un vainagos, tā sagādājot nepatīkamus mirkļus aizgājēju tuviniekiem un kapavietu kopējiem.

Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni un, plānojot kapavietu stādījumus, rosina izvēlēties meža zvēriem ne tik iecienītus augus vai arī, veicot stādījumu ieziemošanu, savlaicīgi parūpēties par augu aizsardzības tīkliem.

Savukārt dabas mīļotāji kapsētās ziemā itin viegli var vērot ne tikai stirnas, bet arī zaķus un lapsas, kā arī putnus nometniekus – visbiežāk zīlītes, sīļus, svilpjus, dzilnīšus un dzeņus.

Jautājumu, kas saistīti ar novada kapsētu apsaimniekošanas darbiem, gadījumā lūdzam sazināties ar Siguldas novada kapsētu pārzini, zvanot uz tālruņa numuru 26402201.