×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Piektdiena, 29. marts
Šodien sveicam: Aldonis, Agija
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2022-11-28
Decembrī Siguldas novada bibliotēkai aprit 95 gadi

Siguldas novada bibliotēkas vēsture ir notikumiem bagāta un saistīta ar nozīmīgām personībām. Mainījušies laiki, varas, adreses, kā arī nosaukumi, bet bibliotēka arvien ir bijusi kā siguldiešu un pilsētas viesu vienotāja ceļā uz jaunām zināšanām un kultūras bagātībām. Lai iepazīstinātu sabiedrību ar bibliotēkas vēsturi, visu decembri bibliotēkā būs skatāma izstāde “Siguldas novada bibliotēka laiku lokos”. 1. decembrī, bibliotēkas dzimšanas dienā, interesentiem tika piedāvāta iespēja iejusties bibliotekāra lomā – iepazīties ar to, kas jāzina un jāprot, lai apkalpotu lasītājus, apstrādātu jaunās grāmatas un iepazītu darbu ar informācijas sistēmu.

Savu ceļu Siguldas novada bibliotēka sāka kā Siguldas miesta valdes bibliotēka ar bibliotekāru Jāni Zuzi, kas atradās Ausekļa ielā 7 miesta (vēlāk – pilsētas) valdes telpās.

Par bibliotēkas dibināšanas laiku tiek uzskatīts 1927. gada 1. decembris. Ziņas par to atrodamas laikrakstā “Vidzemes Šveice” 1930. gada 1. februārī. Pēc Siguldas pilsētas tiesību iegūšanas 1928. gada 25. februārī bibliotēka kļuva par Siguldas pilsētas bibliotēku.

20. gadsimta 40. gadu sākumā bibliotēka neiztika bez politiskās varas iejaukšanās ikdienas darbā: notika krājuma “tīrīšanas”, iznīcinot lielu daudzumu grāmatu, kas neatbilda padomju varas uzskatiem. Grāmatas tika gan dedzinātas, gan vestas pārmalt uz Līgatnes papīrfabriku. Taču daļu bibliotēkas grāmatu esot izdevies paglābt, tās slēpjot bibliotekāra Jāņa Zuzes mājas pagrabā. Otrā pasaules kara laikā bibliotēka bija spiesta uz laiku pārtraukt savu darbību.

Bibliotēka savu darbību atsāka 1945. gadā Pētera Adatas vadībā, par to liecina ieraksti inventāra grāmatā. Tā atradās Padomju (tagadējā Pils) ielā 1. 1950. gadā bibliotēkai tika mainīts nosaukums, pārtopot par Siguldas rajona bibliotēku. Lai gan lasītāji bibliotēku atceras kā gaumīgi iekārotu un mājīgu, taču telpas bijušas pārāk šauras bibliotēkas krājumam.

Lai novērstu telpu trūkumu, 1958. gadā bibliotēka tika pārcelta uz novadpētniecības muzeja ēku Imanta Sudmaļa (tagadējā Šveices) ielā 19. Šīs ēkas vietā mūsdienās atrodas mākslu skola un koncertzāle “Baltais flīģelis”.

1962. gadā tika likvidēts Siguldas rajons, līdz ar to bibliotēka tika iekļauta Rīgas rajonā kā Siguldas pilsētas bibliotēka, kā arī tā jau atkal bija mainījusi savu atrašanās vietu, proti, kopš 1963. gada bibliotēka atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 3 pansijas “Villa zaļā” telpās.

Bibliotēkas darbinieces atceras, ka darba apstākļi šajā ēkā esot bijuši visai skarbi – bieži vien ziemas mēnešos nācies strādāt ļoti aukstās telpās – ar cepurēm galvās un biezajiem velteņiem kājās. No 1978. gada bibliotēka tika pārorganizēta par Rīgas rajona Centrālās bibliotēkas sistēmas 3. filiālbibliotēku. Šajā laikā bibliotēka darbojusies arī kā metodiskā darba centrs apkārtējo ciemu bibliotēkām.

1981. gada vasarā bibliotēka pārcēlās uz savu nākamo mājvietu – Padomju (tagadējo Pils) ielu 8. Liels nopelns šo telpu iegūšanai bija vadītājas Mildas Večenas iniciatīvai. Bibliotēka ieguva plašas telpas gan abonementam, gan lasītavai, turklāt pašā pilsētas centrā. Šajā ēkā aizritējuši bibliotēkas ražīgākie darba gadi, kā arī iegūts “Teicamas darba bibliotēkas” nosaukums.

1992. gadā tika likvidēta centralizētā bibliotēku sistēma, nododot arī Siguldas bibliotēkas pašvaldības rīcībā. Finansiāli bibliotēka kļuva atkarīga tikai no pilsētas vadības, bet savā darbībā ieguva vairāk patstāvības. 1992. gada nogalē finansiālu apsvērumu dēļ bibliotēku pārcēla uz pustukšā bērnudārza “Pīlādzītis” telpām Strēlnieku ielā 15. Šajā laikā bieži tika rīkoti dzejas lasījumi un tikšanās ar literātiem, īpaši ar apgāda “Teātra anekdotes” (vēlāk “Likteņstāsti”) vadītāju Anitu Mellupi, ar kuru kopā tika organizēti literāri muzikāli sarīkojumi. Šajos gados dibināts arī Lasītāju klubs.

Bibliotēkas attīstības augšupejas punkts sākās 1999. gadā, kad tika izstrādāts veiksmīgs projekts Sorosa fondam datoru un interneta pieslēguma iegādei. 2000. gada 23. martā Siguldas pilsētas bibliotēkā atklāja sabiedriskā interneta pieejas punktu, kas bija rezultāts bibliotēkas vadītājas Karitas Plakanes un Ligitas Zīvertes čaklajam darbam.

2002. gadā ar bibliotēkas vadītājas Ligitas Zīvertes iniciatīvu bibliotēka veiksmīgi piedalījās BIS “Alise” projektu konkursā publiskajām bibliotēkām. Rezultātā tika ieviesta bibliotēku informācijas sistēma “Alise”. No 2005. gada janvāra jau intensīvi tika veidots bibliotēkas elektroniskais katalogs, par ko rūpējās sistēmbibliotekāre Saulcerīte Bernaute. Paralēli arī tika uzsākta Siguldas novadpētniecības datubāzes veidošana. Bet 2010. gada aprīlī bibliotēka jau uzsāka automatizētu lasītāju apkalpošanu BIS “Alise” un ieviesa vienotās novada elektroniskās lasītāju kartes.

Ar Siguldas novada pašvaldības domes 2009. gada 16. decembra lēmumu “Par Siguldas novada bibliotēku darbības reorganizāciju” no 2010. gada 1. janvāra bibliotēka pārgāja uz centralizētu novada bibliotēku modeli. Tā rezultātā Siguldas pilsētas bibliotēka kļuva par Siguldas novada bibliotēku, tai pievienoja Siguldas Bērnu bibliotēku kā Bērnu literatūras nodaļu un 4 filiālbibliotēkas: Siguldas pagasta, Allažu pagasta, Mores pagasta un Jūdažu bibliotēku.

Nozīmīgas pārmaiņas notika 2011. gadā, kad pašvaldībai bija nepieciešamas telpas bērnudārzam, bibliotēku nolēma pārvietot uz jaunām, plašākām telpām Skolas ielā 3.

Vadītājas Ligitas Zīvertes vadībā notika jauno telpu pārveides un labiekārtošanas procesā. Un tā 2011. gada 11. novembrī Siguldas novada vadība atklāja bibliotēkas jaunās telpas. Jauns posms bibliotēkas dzīvē notika 2020. gada vasarā, kad bibliotēkai atkal no jauna bija nepieciešams mainīt telpas, šoreiz uz īrētām telpām pilsētas centrā – Leona Paegles ielā 3.

Siguldas novada bibliotēka apmeklētājiem 2020. gada 18. septembrī tika atvērta jaunās, gaišās, mūsdienīgās un plašākās telpās. Līdz ar jauno telpu atvēršanu radīta jauna Siguldas novada bibliotēkas vizuālā identitāte, kas iekļaujas “S!gulda aizrauj!” kopējā koncepcijā, kā arī apliecina ceļojumu grāmatu pasaulē kā aizraujošu, pamanāmu un spējīgu aizraut. Lai to piedzīvotu, grāmata ir jāatver. Bibliotēkas telpas iekārtotas pēc atvērta tipa plānojuma, atsevišķi nodalot aktivitāšu un atpūtas zonas dažāda vecuma apmeklētājiem. Izmantojot plašās telpas, izveidotas atsevišķas zonas arī bērniem un jauniešiem, kur ērti varēs lasīt grāmatas un žurnālus, pildīt mājasdarbus, spēlēt spēles vai kā citādi lietderīgi pavadīt laiku. Pieaugušajiem radīta mājīga atpūtas zona lasīšanai. Periodikas lasītavā izveidota vieta gan individuālajam darbam, gan kafijas baudīšanai un sarunām. Izbūvēta telpa arī mākslas un pasākumu baudīšanai. Izbūvēts pacēlājs, kas atvieglos iespēju iekļūt bibliotēka jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem.

2021. gada oktobrī 1. oktobrī pēc novadu reģionālās reformas bibliotēka tika atkal izveidota par pašvaldības iestādi ar 11 struktūrvienībām: Allažu bibliotēka, Inciema bibliotēka, Inčukalna bibliotēka, Jūdažu Bibliotēka un sabiedriskais centrs, Krimuldas bibliotēka, Lēdurgas bibliotēka, Mores bibliotēka, Mālpils bibliotēka, Sidgundas bibliotēka un Siguldas pagasta bibliotēka. Darbu uzsāka bibliotēkas jaunā vadītāja Jeļena Ozoliņa.

Bibliotēka savu darbību organizē atbilstoši ģimenes bibliotēkas modelim, nodrošinot visai ģimenei piemērotu un kvalitatīvu bibliotēkas pakalpojumu pieejamību un daudzveidību, īpaši uzmanību pievēršot uz ģimeni vērstām aktivitātēm, radot jaunus pakalpojumus, – sarunu un izstāžu cikls “Sarunas bibliotēkā”, velo bibliotēka un lasītveicināšanas nodarbības “Pūčulēnu skola” projekta “Grāmatu starts” ietvaros.

 


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi