2010. gada 23. janvārī plkst. 15.00 Siguldas pagasta kultūras namā kopā sanāks siguldieši, kuru bērnība un jaunība pagājusi Urālu kalnu piekājē, Baškīrijā.
Ar cītīgu darbu iegūstot labklājību un pārticību, arī pārdzīvojot piespiedu kolektivizāciju, pasaules karus, melīgas apsūdzības un represijas, pienāca laiks, kad Baškīrijā dzimušie latvieši varēja atgriezties savā senču zemē. Pēc Otrā pasaules kara, gan Latvijai, gan Baškīrijai kļūstot par Krievijas padomju republikām, no Bakaldīnas, Livānijas, Beisovas, Arhlatviešiem un citiem ciemiem Siguldā ieradās vairākas ģimenes, lai līdzīgi kā viņu senči no jauna sāktu savu dzīvi. Sigulda kļuva par mājvietu daudziem Baškīrijas latviešiem, piemēram, Andžu, Ermansonu, Inspēteru, Kortu, Rozenbergu, Skujiņu, Verneru, Ozolu, Puriņu, Rozīšu, Bērziņu, Zālamanu, Krastiņu, Bērzkalnu, Freiju, Mauriņu un citām ģimenēm, kas mazpilsētā ieradās pakāpeniski, viena otrai palīdzot atrast pajumti un darba vietas.
Tā nu Siguldā dzīvo jau trešā paaudze, kas mājās dzird pieminam Baškīrijas vārdu, stāstus par piedzīvoto bērnībā un jaunības dienās gleznainajā Urālu piekalnē. Vairākās siguldiešu mājās joprojām dzer melno tēju ar pienu, ikdienā un svētku reizēs vēl gatavo pelmeņus un kurņikus, mīļuprāt atceras ievogu vai irbenāju plātsmaizes smaržu, kā arī pasaulē saldākā un dzidrākā medus garšu.
Pasākuma dalībniekiem būs iespēja iepazīties arī ar vizuālo stāstu par Baškīrijas latviešiem mūsdienās. Prezentācijā izmantotas fotoliecības, kas iegūtas 2009. gada ekspedīcijā, apsekojot bijušās latviešu zemnieku kolonijas Baškīrijā.
Uz pasākumu Siguldas pagasta kultūras namā aicināts ikviens novada iedzīvotājs!
Pasākumu organizē starpnozaru mākslas grupa SERDE sadarbībā ar Siguldas pagasta kultūras namu, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
© www.sigulda.lv
Apskatīt komentārus