×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Piektdiena, 29. marts
Šodien sveicam: Aldonis, Agija
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2010-01-18
Aicina kopā kavēties atmiņās par Baškīriju

2010. gada 23. janvārī plkst. 15.00 Siguldas pagasta kultūras namā kopā sanāks siguldieši, kuru bērnība un jaunība pagājusi Urālu kalnu piekājē, Baškīrijā.

 
 Sākot no 19. gadsimta otrās puses, simtiem latviešu ģimeņu no Baltijas brīvprātīgi izceļoja uz citām Krievijas guberņām, lai savā īpašumā iegūtu „savu stūrīti” zemes, kas Latvijā tolaik bija nopērkams vai izrentējams par nesamērīgi augstu un lielai daļai lauku iedzīvotāju nepieejamu cenu.
 

Ar cītīgu darbu iegūstot labklājību un pārticību, arī pārdzīvojot piespiedu kolektivizāciju, pasaules karus, melīgas apsūdzības un represijas, pienāca laiks, kad Baškīrijā dzimušie latvieši varēja atgriezties savā senču zemē. Pēc Otrā pasaules kara, gan Latvijai, gan Baškīrijai kļūstot par Krievijas padomju republikām, no Bakaldīnas, Livānijas, Beisovas, Arhlatviešiem un citiem ciemiem Siguldā ieradās vairākas ģimenes, lai līdzīgi kā viņu senči no jauna sāktu savu dzīvi. Sigulda kļuva par mājvietu daudziem Baškīrijas latviešiem, piemēram, Andžu, Ermansonu, Inspēteru, Kortu, Rozenbergu, Skujiņu, Verneru, Ozolu, Puriņu, Rozīšu, Bērziņu, Zālamanu, Krastiņu, Bērzkalnu, Freiju, Mauriņu un citām ģimenēm, kas mazpilsētā ieradās pakāpeniski, viena otrai palīdzot atrast pajumti un darba vietas.

  

Tā nu Siguldā dzīvo jau trešā paaudze, kas mājās dzird pieminam Baškīrijas vārdu, stāstus par piedzīvoto bērnībā un jaunības dienās gleznainajā Urālu piekalnē. Vairākās siguldiešu mājās joprojām dzer melno tēju ar pienu, ikdienā un svētku reizēs vēl gatavo pelmeņus un kurņikus, mīļuprāt atceras ievogu vai irbenāju plātsmaizes smaržu, kā arī pasaulē saldākā un dzidrākā medus garšu.

 Pasākuma ietvaros notiks izdevuma – tradīciju burtnīcas „Baškīrijas siguldiešu stāsti” prezentācija. Izdevumā publicētas Baškīrijas siguldiešu mutvārdu liecības, kas stāsta par bērnības zemi, satikšanu ar baškīriem, skaudrajiem apstākļiem kara laikā, dzīvi sādžā un kolhozā, atklāj mājupceļu uz Latviju un pirmos iespaidus par Siguldu.

 Pasākuma dalībniekiem būs iespēja iepazīties arī ar vizuālo stāstu par Baškīrijas latviešiem mūsdienās. Prezentācijā izmantotas fotoliecības, kas iegūtas 2009. gada ekspedīcijā, apsekojot bijušās latviešu zemnieku kolonijas Baškīrijā.

Uz pasākumu Siguldas pagasta kultūras namā aicināts ikviens novada iedzīvotājs!

 

Pasākumu organizē starpnozaru mākslas grupa SERDE sadarbībā ar Siguldas pagasta kultūras namu, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 
 
Plašāka informācija pa tālruni - 29144800
 
 

 


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi