23. martā atzīmējam novadnieka, izcilā horeogrāfa Harija Sūnas 100 gadu jubileju.

Harijs Sūna (1923–1999) ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas dejas mākslā aizvadītajā gadsimtā. Viņš ir vairāk nekā 100 deju horeogrāfs, folkloras pētnieks, pedagogs un recenziju autors. Likumsakarīgi, ne reizi vien Harijs Sūna bijis dejotāju cienīts un mīlēts Deju svētku virsvadītājs un Goda virsvadītājs.

Harijs Sūna ir uzskatāms par nozīmīgāko latviešu dejas pētnieku. Monogrāfijās “Latviešu rotaļas un rotaļdejas” (1966), “Latviešu ieražu horeogrāfiskā folklora” (1989), “Dejas notācija” (1979) un “Latviešu sadzīves horeogrāfija” (1991) viņš H. Sūna ir apzinājis izplatītāko rotaļu un rotaļdeju variantus un to izvedumu īpatnības dažādos novados, radījis vienotu dejas terminoloģiju, pilnveidojis dejas pierakstu sistēmu – latviešu tautas dejas notāciju, klasificējis rotaļas un rotaļdejas pēc horeogrāfiskiem tipiem.

Lai arī Siguldas pusē nodzīvojis tikai sava mūža pirmos gadus, H. Sūna ir ietekmējis dejas dzīvi arī šeit – Siguldai tik nozīmīgā deju kolektīva “Vizbulīte” mamma Daina Štāla bijusi H. Sūnas asistente 1989. gada skolu jaunatnes VI Dziesmu un deju svētkos un sadarbība ar šo spilgto personību ietekmējusi arī viņas radošo mūžu.Savas zināšanas H. Sūna nodevis arī jaunākai horeogrāfu paaudzei, no 1977. līdz pat 1998. gadam pasniedzot latviešu deju un folkloru Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedrā.

H. Sūna dzimis 1923. gada 23. martā Siguldas pagastā mežsarga Jūlija un medmāsas Annas ģimenē. Nepilnus desmit gadus vēlāk pārcēlās uz Ļaudonu. H. Sūna mācījies Rīgas pilsētas Amatniecības skolas tekstilnodaļā. Vēlāk studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā.

Vēl būdams arhitektūras students, H. Sūna 1946. gadā bija viens no Latvijas Valsts universitātes deju kolektīva dibinātājiem, ko šobrīd pazīstam kā tautas deju ansambli “Dancis”. 

Jau no 40. gadu beigām H. Sūna aktīvi iesaistījās Emīla Melngaiļa Tautas mākslas nama horeogrāfijas speciālistu sekcijā kā konsultants, vadīja seminārus un piedalījās žūrijas komisiju darbā, Tāpēc likumsakarīgi, ka arhitekta darbā tika aizvadīts tikai gads, bet jau 50. gadu sākumā aizsākās Harija Sūnas folkloras pētnieka darbs, no 1559. gada viņš sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloras sektorā, tagadējā Latvijas folkloras krātuvē. Interese par horeogrāfiju H. Sūnu aizveda līdz Maskavai, kur 60. gadu sākumā viņš studēja aspirantūrā A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā 1987. gadā H. Sūna ieguva filoloģijas zinātņu doktora grādu, kļūstot par mūsu pirmo zinātnieku-horeogrāfu.   

Pateicība par devumu latviešu dejas pasaulei ir ne vien H. Sūnas deju ilgmūžība uz dažādām skatuvēm, bet arī Triju Zvaigžņu ordenis, kuru viņš saņēma 1995. gadā.

Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Madara Pētersone