Augusta beigās un septembra sākumā Latvijā viesosies Amerikā dzīvojoša latviešu dziedātāja, mecosoprāns Laila Saliņa. Koncerts Siguldas koncertzālē Baltais Flīģelis sestdien, 4. septembrī 18:00

Dziedātāja uz Latviju ir atvedusi interesantu un savdabīgu koncertprogramu TANGO BALĀDES, kas tapusi sadarbībā ar Laikmetīgās operas centru Ņujorkā un ar panākumiem jau izrādīta Amerikā.

Programmas kodols ir Latvijas tango aizsācēja Oskara Stroka dziesmu un instrumentālo skaņdarbu cikls, kā arī skaistas un populāras latviešu balādes. Programmā ir arī Argentīnas tango klasiķa Osvaldo Puljēzes(Osvaldo Pugliese) skaņdarbi, dziesmas ar Bertolta Brehta dzeju u.c. Laila Saliņa priekšnesuma laikā runā, lasa dzejoļus, spēlē ģitāru, dziedātājas pavadošo grupu veido akordeons, čells un divas vijoles. Latvijā viņa muzicēs kopā ar profesionāliem un zināmiem mūziķiem – Evitu Dūru (akordeons), Līgu Veilandi (čells), Gidonu Grīnbergu (vijole) un Induli Cintiņu (vijole).

Laila Saliņa (www.lailasalins.com; www.youtube.com/lailasalins) uzauga Ņujorkas debesskrāpju ēnā, kur viņas vecāki nonāca pēc II Pasaules kara bēgļu gaitām. Viņas dziedātājas ceļš ir vedis caur kamermūziku, operu, pasaules mūziku (world music), džezu un kabarē. Laila ir apceļojusi pasauli, sniedzot koncertus Amerikā, Kanadā, Latvijā, Vācijā, Šveicē, Anglijā, Francijā, Zviedrijā un Austrālijā. The New York Times par viņu raksta: „Viņa apbūra publika ar savu iejūtīgo dziedājumu“ un Cīriches Laiks (Šveicē) viņu raksturo kā „vienreizīgu savā dziedāšanas spēju, stilu izjūtu un tēlojumu intensitātē.“      

Jauno mūzikas teātri var saukt par operas jauno eksperimentālo māsu. Tajā savdabīgi tiek izmantota saspēle starp stāstījumu un performanci, veidotas jaunas attiecības starp skaņu, kustību un vizuālo pasauli, tamir cieša saistība ar avangarda mūziku un teātri, Brehta/Veila (Brecht/Weill) dziesmu spēli, moderno mākslu, izvērstu vokālās tehnikas attīstību un elektronisko un digitālo formu pielietojumu.

Ēriks Zalcmanis (www.ericsalzman.com) ir amerikāņu komponists, autors, teātra un mūzikas producents un mūzikas kritiķis. Pēc bakalaura grāda iegūšanas Kolumbijas Universitātē Ņujorkā mākslinieks turpināja studijas Eiropā pie Karlheinca Štokhauzena (Karlheinz Stockhausen), Gofreda Petrasi (Goffredo Petrassi) un Luidži Nono (Luigi Nono). Kopš 1960. gada Zalcmaņa mūzikas teātra izrādes ir uzvestas Amerikā, Kanādā, Francijā, Vācijā, Austrijā un citur pasaulē. Ēriks Zalcmanis ir bijis mūzikas kritiķis vairākos ievērojamos žurnālos, piemēram, New York Times, Stereo Review un Musical Quarterly, producējis vairāk nekā 25 skaņu ierakstus (galvenokārt Nonesuch izdevniecībā), bijis Amerikas Mūzikas teātru festivāla direktors un pašreiz ir Laikmetīgās operas centra mākslinieciskais direktors Ņujorkā. Viņš ir bijis profesors Kvīna (Queens) koledžā un Ņujorkas Universitātē un sarakstījis grāmatu par 20. gadsimta mūziku, kuru izmanto amerikāņu mūzikas skolās un akadēmijās. Viņa jaunāko grāmatu „Jaunais Mūzikas teātris: dzirdot ķermeni, redzot balsi“ (sarakstīta kopā ar Austrijas komponistu Tomasu Desi) 2008. gadā izdeva Oksfordas Universitātes izdevniecība.