„Juris Ģērmanis ir tiešs savā naivumā un labsirdībā, viņu nav skāris jauno laiku cinisms un merkantīlisms. Māksla viņam savā ziņā ir kā vagars, kurš skubina katru dienu ķerties pie krāsām un otas un gleznot, gleznot... Viņš ir konkrētu mirkļu, situāciju noskaņu gleznotājs, pamatā vienā vai pāris seansos. Ar vieglu stilizāciju, brīvu interpretāciju viņš kā spēlējoties lazē savu glezniecības autoritāšu rubīnus, safīrus un ametistus. Juri Ģērmani interesē arī modeļa (ainavas, portretu) aizkadra dzīve. Klausoties mākslinieka stāstus, nevilšus rodas vēlme rakstīt piezīmes uz gleznas malas. Komentāri ir kā dokumentālā proza, bet glezniecība – lidojums, kas ļauj nojaust par mākslinieka tieksmi idealizēt, romantiski sajūsmināties vai dramatizēt”, tā mākslinieku raksturo mākslas zinātniece, Latvijas mākslinieku savienības muzeja vadītāja Rita Šmagre–Žīgure.

Juris Ģērmanis dzimis Rīgā, 1941.gada 16.jūnijā. Izglītību guvis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Gleznotāja pasniedzēji bija Konrāds Ubāns, Ārijs Skride, Arnolds Griķis, Nikolajs Breikšs. Kopš 1975.gada Juris Ģērmanis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, bet izstādēs piedalās jau kopš 1967.gada. Personālizstādes bijušas Rīgā, Ogrē, Alūksnē, Tukumā, Cēsīs, Rūjienā, Jūrmalā, Kuldīgā, Ventspilī. Kopējās izstādēs piedalījies Rīgā, Maskavā, Viļņā, Kauņā, Sanktpēterburgā, Polijā, Zviedrijā, Bulgārijā, Somijā.

Jura Ģērmaņa gleznas atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības un vairāku reģionālo muzeju fondos, kā arī neskaitāmās privātas kolekcijās Latvijā un ārpus tās — ASV, Austrālijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā.

Izstāde būs atvērta no 4.–28.februārim, darba dienās: 10.00–19.00, sestdienās, svētdienās 10.00–14.00. Ieeja brīva.