"Bērnišķā mākslinieka" Jurīša (Jura Mihela) bērnišķībai aprit pus gadsimts. Izstādes atklāšana notiks pirmdien, 29. augustā Siguldas Dienas centrā plkst. 16.00. Izstādes aizklāšana - 1.oktobrī.

Pirmā izstāde notika 2004. gadā Ojāra Vācieša muzejā, otrā – Rīgā 52. pamatskolā, trešā - Andrejsalā  Naivās mākslas muzejā 2007. gadā. Šī būs Jurīša ceturtā izstāde.

Juris Mihels dzimis 1961.g. 31.augustā, Jelgavā, Pavasara ielā, dzīvojis “Sapnīšos”. Gleznot sācis 1995. gadā Krimuldas Krusta skolā. Pirmās baznīcas nolūkoja fotogrāfijās, it kā nejauši stilizēdams, krāsodams ar krāsu zīmuļiem. Vēl joprojām Jurītis izmanto pazemīgo guašas tehniku, tikai viņa gleznas nebalo, bet drosmīgās krāsu attiecības paliek luminiscējoši košas. Apgrieztā perspektīva un tiešā, nepastarpinātā uztvere, kāda visbiežāk redzama bērnu zīmējumos, ļauj uzdrīkstēties definēt Jurīti kā gleznotāju – naivistu.

Mājas lapas sadaļā "Jurītis" http://krustaskola.lv/juritis/ pieejama plašāka informācija par gleznotāju. Jēkabs Dimiters 2007.gadā uzņēma arī filmu "Jurītis". To skatīt šeit: http://youtu.be/9a7PApVQ_M0


Naivista Jura Mihela gleznas vērtē :

Aivars Leitis mākslas zinātnieks: “Gleznas savā krāsainībā fascinē kā burvīga sapņa vīzija. Kā jau naivajā mākslā nereti mēdz būt, blakus ir skaistais un patiesais – iespējams, tāpēc darbos ir kaut kas tik ļoti ēterisks, ka likteņa doto neveiklību un nevarību nomaina pārliecība par cilvēku, kas, par spīti visām garīgajām un fiziskajām nelaimēm, ir atradis sevi, instinktīvi gleznojot, un ir pārliecināts par gleznotā nozīmīgumu un nepieciešamību. Autors, gleznojot baznīcas, slavē Dievu, pateicas Viņam.  Šīs ir gleznas, kas neapgrūtina un nesāpina, tās gluži vienkārši aicina ieskatīties.  Mihela gleznotajā pasaulē nekas neiet uz galu, viss ir optimistiski krāšņs, un tieši tāda māksla ir vajadzīga sevis, savas dvēseles ārstēšanai. …”

Džemma Skulme, gleznotāja: ”Ja mēs sastopamies ar mākslas brīnumu, tad dažkārt izskan – 99% talanta un 1% darba. Jurītim ir Dieva dots talants. Viņa mākslas spēks ir pilnīgi netradicionāla, bet sava patiesā izjūta. Šī izjūta diktē viņam rīkoties ar saviem mākslas līdzekļiem tā un tikai tā, un tas pārliecina savā ziņā absolūti un godīgi.”

Marija Kačalova mākslas zinātniece: “Jura Mihela naivā (šā vārda vislabākā nozīmē) pasaules uztvere, bagātā fantāzija, formu dažādība, spilgtais dekoratīvisms, brīvs no jebkādas “skolas”, drošs, liekas pat pārdrošs krāsu salikums – pauž līksmi un gaišu, pacilājošu prieku par dabas un arhitektūras skaistumu un harmoniju.”

Andra Manfelde rakstniece: “Mākslas galvenais uzdevums ir pārradīt. Jurītis ar šo mākslas svarīgāko uzdevumu tiek galā lieliski. Baznīca, uzkalniņš, tiltiņš, krītošas lapas un biezas kupenas, šī tik ikdienišķā realitāte Jurīša gleznās tiek pārradīta tik līdzīga Debesu Valstībai, jo Jurīša gleznas ir ne tikai skaistas, krāšņas, drosmīgas, bet arī labestīgas un sirsnīgas. Tajās gribas palikt un dzīvot.”


© www.sigulda.lv