Tikai izglītojot un izskaidrojot kūlas dedzināšanas negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi – iet bojā dzīvas būtnes un augi, cieš cilvēki, viņu saimniecības ēkas, mājas, meži, veidojas kaitīgi izmeši, kas nokļūst gaisā, nav iespējams apturēt tieksmi dedzināt pērno zāli.
Jāatgādina, ka katrs zemes īpašnieks vai lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo, arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu viņam piederošajā teritorijā ir izdarījis kāds cits.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.panta 4.daļa nosaka – par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.pants nosaka – par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi nosaka, ka rugaini vai sauso zāli aizliegts dedzināt uz lauka. Lauksaimniekiem, kuri pieteikušies uz platību maksājumiem un kuru teritorijā konstatēta kūlas degšana, tiek samazināti Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumi. Savukārt kārtīgiem saimniekiem ir iespēja saņemt gan valsts, gan Eiropas finanšu palīdzību zemju apsaimniekošanai.

Savukārt 17.02.2004. Ministru kabineta noteikumi Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, kā arī zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.