2008-03-12
Konference Siguldas pilsētas tiesību iegūšanas 80.gadskārtai
Pirms 80 gadiem gluži kā mūsdienās Latvijā ir bijis svarīgi sakārtot administratīvi teritoriālo pārvaldi, uzlabot pašvaldību darbu un iesaistīt iedzīvotājus kopējo interešu aizstāvēšanai. Saeimas 1928.gada 11.februārī pieņemtais likums par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tajā skaitā Siguldai, ir izrādījies pilsētai patiesi svētīgs. Siguldas pilsēta ir veidojusies un attīstījusies. Pilsētiņu, kas bija izveidojusies 15.gadsimtā Siguldas pils tuvumā, nopostīja poļu- zviedru kara laikā un 17.gadsimta vidū tā beidza pastāvēt.
Zinātniski praktiskā konference, kas veltīta pilsētas tiesību piešķiršanas 80.gadskārtai „Sigulda Gaujas krastos nesenā pagātnē” notiks 20. martā Turaidas muzejrezervātā. Konference iekļauta Letonikas gada programmā. Letonikas uzdevums ir pētījumu par vēsturi, valodu un kultūru sekmēšana, lai rastu jaunas atziņas valsts un nācijas aktuālo problēmu pareizākai izpratnei, mazinot plaisu starp akadēmisko inteliģenci un plašāku sabiedrību.
Konferences sākums plkst.10.00. Konferencē uzrunu teiks Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis. Šodien pilsēta ir 2003.gadā izveidotā novada centrs. Kā veidosies pilsēta un kā paplašināsies novads reģionālās reformas gaitā, tas interesē daudzus siguldiešus. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne konferences ievaddaļā sniegs nelielu ieskatu par pilsētas vērtībām, attīstību un tradīcijām 80 gados.
Konferences pirmajā daļā - Dr.art., Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste, Ieva Vītola raksturos norises Siguldā pirms 80 gadiem, kā pilsētas statusa iegūšana tiek atspoguļota presē. Kādas kaislības virmo tā laika sabiedrībā, lai pierādītu pilsētas dzīvotspēju, atdaloties no Siguldas pagasta un iegūstot sākumā miesta, bet pēc 2 gadiem pilsētas tiesības. Strīdi par administratīvajām robežām, nodokļiem, budžetu, aizņēmumiem un cerībām - viss tas pilsētā ar 1400 iedzīvotājiem.
80 gadi vēsturē ir neliels laika sprīdis, tos cilvēki uztur dzīvā atmiņā trijās paaudzēs un veido stāstu par savu un savas dzimtas pieredzi. Arhīvos glabātām liecībām arī par neseno pagātni ir nenovērtējama nozīme gan mūsdienās un vēl lielāka nākotnē. Arhīvi ir vēstures avotu bāze, kas nesagrozītā veidā raksturo notikumus un lēmumus, kādi tika pieņemti attiecīgajā vēstures posmā. Sabiedrībai īpaši svarīgi ir dokumenti par deportāciju laiku, bez tiem nav iespējams skaidrot izšķirošos pavērsienus Latvijas vēstures pēdējos 60 gados. Kas par Siguldas pilsētu un novadu glabājas Siguldas arhīvā, kādus notikumus raksturo tajā esošie dokumenti, stāstīs Siguldas zonālā valsts arhīva direktore Felicita Raslava.
Latvija 20.gadsimtā ieguva, zaudēja un atguva neatkarību, pārdzīvoja vairākas revolūcijas un okupācijas, arī divus postošus pasaules karus. Objektīvi izprast pavisam nesenā vēsturē notikušo ir sarežģīts un grūts uzdevums. Tam nepieciešama laika distance. Vērtējumam svarīgi ir arī tas, kā pagātne un tagadne ietekmē un ietekmēs notikumus nākotnē, kādas tam ir sekas. Vēstures jēga ir tā, lai kādreiz pieļautās kļūdas neatkārtotu. Par mūsu mācībstundām ceļā uz brīvību, drošību, tiesiskumu 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā savu vērtējumu sniegs Dr.habil. pol., Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis.
Konferences otrā daļā siguldietis Aivars Janelsītis, kurš pats sava darba mūža lielāko daļu ir veltījis Siguldas pilsētas attīstībai un izaugsmei runās par Siguldas pilsētas infrastruktūras izmaiņām laikā no 20.gadsimta 50-tajiem līdz 90-tajiem, par pilsētas izaugsmi 50 gados. Pilsētas izaugsmē ļoti nozīmīgi ir bijuši gadi, kad Sigulda bija rajona centrs no 1950.-1962.gadam. Vēlākos gados liela ietekme bija valdības 1968. un 1977.gada lēmumiem par Siguldas pilsētas kā tūrisma, atpūtas un sporta centra attīstību, kā arī personībām - prasmīgajai pilsētas vadībai, saliedētajam deputātu un pilsētas iestāžu vadītāju kolektīvam.
Ikvienas pilsētas attīstību nosaka tās intelektuālais potenciāls, ko veido indivīdu un arī zinātnes, kultūras un izglītības iestāžu darbība. Siguldai ir laimējies. 1956.gadā izveidotais Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts par savu pastāvīgo mājvietu 1963.gadā izvēlas Siguldu. Institūta zinātniskā un izglītojošā darbība, kultūras aktivitātes ir devušas nozīmīgu ieguldījumu ne tikai Latvijas, bet arī pilsētas un novada izaugsmē. Par zinātnes sasniegumiem un augstāko izglītību Siguldā runās Dr.habil.agr., Dr.med.vet., LLU Zinātnes institūta „Sigra” direktors Aleksandrs Jemeļjanovs.
Visus 80 gadus nemainīga ir bijusi pilsētas iedzīvotāju vēlme apliecināt sevi dažādās kultūras aktivitātēs. Teātris un Sigulda ir gandrīz nedalāmi jēdzieni. Arī pirms 80 gadiem jaunās pilsētas svinības Lakstīgalas pansijā noslēdzas ar E.Vulfa lugas „Ea” iestudējumu. Par siguldiešu teātra mīlestību top pētījums un, cerams, ka par teātra dzīvi un saistību ar Siguldu ieraudzīsim arī grāmatu. Konferencē par teātri un Siguldu savu vērtējumu sniegs Dr.art., LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Teātra, mūzikas un kino mākslas nodaļas vadītāja Guna Zeltiņa.
Konferences trešajā daļā tiks akcentēts siguldiešu veikums, savas pilsētas atpazīstamības un piederības sajūtas veidošanai. Sigulda ir viena no retajām Latvijas vietām, kura savu attīstību jau vairāk kā 150 gadus saista ar vasarnieku, ceļotāju, atpūtnieku un tūristu apmeklējumu. Kūrortpilsēta, Latvijas tūrisma galvaspilsēta, dabas un kultūras mantojuma pērle, tie ir apzīmējumi, kādi par Siguldu teikti daudzus gadus. Pirms gada zinātniskajā konferencē „Siguldas 800 gadi dabā un kultūrvidē” jau tika dots ieskats Gaujas senielejas un Gaujas nacionālā parka kā nozīmīgas dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas raksturojumā, ainavas izvērtējumā cauri laikiem, Siguldas kā vietas ietekmi un attēlojumu tēlotājmākslā, dzejā, mūzikā, arī izglītības attīstībā un siguldiešu sadzīvē 20.gadsimtā. Šoreiz par tūrisma nozares attīstību un Siguldas popularitāti 80 gados stāstīs Mg.art., Siguldas tūrisma informācijas centra vadītāja Gunta Vītola.
Jau ilgāku laiku tiek apkopoti materiāli un strādāts pie projekta „Segewoldiana”, veidojot virtuālo enciklopēdiju, kurā varēs iegūt informāciju par Siguldas vēsturi un siguldiešiem. Projekta idejas autors ir Siguldas valsts ģimnāzijas novadmācības un mākslas vēstures skolotājs Edgars Ceske, kurš konferencē iepazīstinās ar paveikto.
Ā¨rpus redzesloka paliek daudzas svarīgas tēmas, jo vienas dienas konference var dot tikai nelielu ieskatu Siguldas pilsētas dzīvē 80 gados. Mūsu atmiņas un dzīvesstāsti ir vēstures procesa liecības, kas vieno bijušo ar esošo, un palīdz saprast notikumu būtību. Tāpēc konferences noslēgumā Dr.sc.soc., Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā un radošā darba prorektores Dagmāras Beitneres ziņojums par dzīvesstāstiem un identitāti: sevi saprast un stāstīt.
Siguldas izcilāko vērtību sarakstā ir ierindojamas arī mūsu pilsētas tautas daiļamata meistaru prasmes. Savu vēlējumu pilsētai 80. gadskārtā izteiks Siguldas pagasta kultūras nama Tautas lietišķas mākslas studijas „Vīgrieze” dalībnieces.
Konferences laikā varēs apskatīt vairākas izstādes, kuras sniegs ieskatu Siguldas pilsētas 80 gadu vēsturē. Attēlos būs redzams, kā tika svinēta Siguldas pilsētas tiesību piešķiršanas 50. un 60. gadskārta. Konference notiek Zaļajā ceturtdienā. Zaļā ir cerību krāsa. Pilsētas bērnudārzu bērni ir sagatavojuši Lieldienu zaķu un zīmējumu izstādi, ko pēc konferences varēs iepazīt Turaidas pils Ziemeļu tornī.
Informāciju sagatavojusi:
Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore
© www.sigulda.lv
Uz lapas augšu
Atpakaļ 
Drukāt
Apskatīt komentārus