Svētdien, 2.jūnijā, plkst. 14.00, Siguldas pagasta Kultūras namā, Siguldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) 90 gadu jubilejai veltītais Siguldas pagasta pūtēju ansambļa „Sigulda” koncerts, BUB biedra Jāņa Raslava vadībā, solists - Raimonds Eizenšmits.

Latvijas teritorijā 19.gadsimts raksturojams ar dzimtbūšanas atcelšanu un cariskās Krievijas pārvaldes institūciju ieviešanu. Sāka attīstīties būvniecība, tapa rūpnīcas un dzīvojamie ciemati. Cilvēki saprata, ka cīnīties ar uguns postījumiem var tikai apvienojot savus spēkus un rīcību, nodrošinoties ar pirmās nepieciešamības uguns dzēšamo inventāru.
Pirms 148 gadiem Rīgā nodibināja pirmo brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kas 1865.g. 19.maijā izbrauca dzēst pirmo ugunsgrēku un sekmīgi to nodzēsa. Ar šo datumu ik gadus tiek atzīmēts Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības pirmsākums.

20.gs. sākumā arī Siguldā uzsāka organizēties BUB izveidei, diemžēl to pārtrauca Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas. Tikai 1923.gadā, jau Latvijas brīvvalsts laikā tika izveidota Rīcības komiteja, kas izstrādāja statūtus un 1923.g. 23.septembrī sasauca pirmo pilnsapulci, kurā piedalījās 53 biedri. Pirms tam (6.jūnijā) Rīcības komiteja saņēma Rīgas apgabaltiesas kolēģijas lēmumu, ka statūti reģistrēti un šis datums tiek uzskatīts par Siguldas BUB dibināšanas dienu. Pilnsapulcē par valdes priekšsēdētāju ievēlēja amatnieku Voldemāru Junderu, valdē– Augustu Balodi, kuru apstiprināja par komandas priekšnieku, Voldemāru Cīruli, Jāni Blūmu un Ernestu Šulcu. Revīzijas komisijā– Kārli Tikānu, Kārli Irbīti un Jāni Ceru. Vienojās par inventāra iegādi un depo celtniecību.

Tika rīkotas talkas un pēc dažiem gadiem uzcēla depo un garāžas telpas, bet 1931.gadā pabeidza zāles un kantora telpu būvniecību. Aktīvi sāka darboties BUB mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Biedrība bija atzīts pilsētas kultūras centrs. Līdz 1962.gadam biedrības ēkā bija vienīgā zāle Siguldā, kur notika sarīkojumi, izrādes, izstādes un kinoseansi. No 1962.gada līdz 1991.gadam tajā darbojās arodbiedrību kultūras nams „Satezele”. Vīru koris „Satezele” un Jāņa Raslava vadītais orķestris ieguva Tautas kolektīvu nosaukumus.

1933.gadā par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Kārli Tikānu, par komandas virsnieku– Miķeli Lēģeri, par adjutantu– Kārli Meņģeli.

Tika organizētas nepārtrauktas biedru dežūras. Saņemot izsaukumu, tūlīt tika ieslēgta sirēna un palīgā skrēja tuvāk dzīvojošie. 1935.gadā Siguldā bija 374 dzīvojamās mājas, no tām 246 koka. Pastiprinot ugunsdrošību, pilsētā nolemj iegādāties jaudīgu motorsūkni „Magirus”. 1936.gadā tika iegādāta FORD ugunsdzēsēju automašīna (kara sākumā to atkāpjoties aizdzina Sarkanā armija un tā gāja zudumā).

1941.g. martā par priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Luiku, par komandas priekšnieku– Augustu Konci, valdē – Augustu Dambīti, Kārli Meņģeli, Jāni Bērziņu, Pēteri Treiju un Eduardu Rēdmani. Kara gados visas telpas aizņēma armijas vajadzībām un biedrības darbs panīka. Pateicoties dažiem biedriem, tika noslēpts un saglabāts inventārs un motorsūkņi. Biedrība darbu atjaunoja 1944.g. oktobrī. Par priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Konci, par komandas priekšnieku– Miķeli Lēģeri.

No 1946.gada biedrības darbu vadīja Kārlis Meņģelis. Viņš arī 1956.gadā, atgriežoties no izsūtījuma, vadīja pilsētas komandu kopā ar Jāni Bērziņu, Ēriku Baumani un Jāni Landorfu.

1950.gadā biedrība kļuva par Siguldas rajona BUB, bet pēc rajonu apvienošanas 1963.gadā– par Rīgas rajona BUB. Šajos gados biedrību vadījuši Fricis Rītiņš, Kārlis Krūmiņliepa, bet no 1976.gada līdz šim laikam– Norberts Galvanovskis. Kopā ar viņu strādāja instruktori Ādolfs Lasmanis, bijušais leģendārās Cēsu skolnieku rotas cīnītājs, un Ārija Libeka. Ilgus gadus precīzi un rūpīgi biedrības grāmatvedību pārzina Laimdota Rāviņa.
Pēckara gados veikti lieli ēku pārbūves darbi. Līdz profesionālo valsts ugunsdzēsības komandu izveidei Siguldā darbojās vienīgi BUB izbraukuma komanda ar divām ugunsdzēsības mašīnām. Atskanot sirēnai, dažu minūšu laikā apkalpe bija pilnā ekipējumā, piesteidzās tuvākie, vēl citi gaidīja ielu krustojumos un papildināja komandu, visi bija apmācīti.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības tradīcijām uzticīgi kalpojušas daudzas siguldiešu dzimtas vairākās paaudzēs: Ertneri, Krauliņi, Konči, Meņģeļi, Škrabas, Lārmaņi, Raslavi, Jullas, Džedes, Auziņi, Bukacinski, Kalniņi, Bērziņi, Baumaņi, Prauli, Kūmas, Sipiņi, Čāķuri un daudzi, daudzi citi.

Visu biedrības pastāvēšanas laiku tās darbībā aktīvi līdzdarbojušās sievietes, piedaloties sacensībās, organizējot pasākumus un veicot dežūras – Aina Lēģere-Julla, Alvīne Krauliņa, Mirdza Treija, Zigrīda Auziņa, Mirdza Danelsone, Millija Ertnere, Jautrīte Kūma, Emma Vītoliņa, Marga Daugaviete, Helena Pošeiko, Dzidra Čākure, Ārija Libeka, Velta Dreiblate, Elvīra Ģipsle un daudzas citas.
Valdē pašreiz darbojas Norberts Galvanovskis, Juris Ivars Čivčs, Imants Lārmanis, Aivars Janelsītis, Alfrēds Petrovskis.

Pēdējā laikā brīvprātīgie ugunsdzēsēji savu visaktīvāko darbību koncentrē ugunsdrošības profilaktiskajos pasākumos. Daudz ugunsgrēku notiek dzīvojamās mājās, sevišķas rūpes sagādā daudzdzīvokļu mājas. Pēc privatizācijas īpašnieki nav pilnībā uzņēmušies atbildību par koplietošanas telpu, tā saucamās domātās daļas apsaimniekošanu, nav atbildīgi par šo telpu un konstrukciju ugunsdrošību, gāzes, elektroiekārtu un inženiertīklu normālu ekspluatāciju.

Biedrības valde ir sagatavojusi un publicējusi „Siguldas Avīzē” aicinājumu un metodiskus ieteikumus par ugunsdrošību daudzdzīvokļu mājās, ir piedāvātas apmācības un instruktāžas. Kā sāpīga problēma aizvien vēl ir kūlas dedzināšana. Tie ir svarīgākie uzdevumi, kas jārisina biedrībai.

Sveicot siguldiešus BUB 90 gadu jubilejā, biedrības valde novēl visiem veselību un ikdienas gaitās atcerēties par ugunsdrošību savā mājoklī, sētā, novadā un darbavietā.

Informāciju sagatavoja:
Aivars Janelsītis