No 27.maija līdz 1.jūnijam Varalas Sporta institūtā Tamperē, Somijā, notika Starptautiskās Senioru deju asociācijas organizēts deju pedagogu kongress, kurā pirmo reizi starptautiskās senioru deju kustības pastāvēšanas 30 gados kā oficiālas dalībvalsts pārstāvji piedalījās Latvijas delegācija, tai skaitā arī Siguldas novada Kultūras centra un Siguldas pagasta Kultūras nama senioru deju kopu „Sniegaroze” un „Preilene”, kā arī Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija” senioru deju kopas vadītāja Antra Zūkere.

Starptautiskajā Senioru deju asociācijā kopumā ietilpst 14 dalībvalstis – Vācija, kur šo deju žanru pēc savas mātes lūguma pēc II Pasaules kara izveidoja Ilze Tutt, Austrija, Šveice, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Francija, Itālija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Brazīlija un Latvija. Latvijas senioru deju kustību Starptautiskajā Senioru deju asociācijā pārstāv biedrība „Latvijas Senioru deju apvienība” (LSDA). Tamperes kongresā piedalījās LSDA delegācija sešu cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētāja Laimdota Andersone, valdes locekle Maija Biruta Fedoruškina, Daiga Priede, biedres Maija Vilka un Ille Savioja no Igaunijas.

Šāds starptautiskas nozīmes kongress tiek organizēts reizi trijos gados, katru reizi citā dalībvalstī. Šī kongresa galvenais uzdevums – veidot vienotu starptautisko senioru deju terminoloģiju, apmācības programmu un repertuāru. Latvijas delegācija, demonstrējot savas dejas, kļuva par pilntiesīgu šīs kustības dalībvalsti.

Šī kongresa patrons, Somijas kultūras un sporta ministrs Paavo Arhinmäki savā uzrunā kongresa dalībniekiem uzsvēra, ka somi ir dejas mīļotāju tauta un dejas ir daļa no viņu kultūras mantojuma, tādēļ šī kongresa organizēšana ir liels gods.

Visi organizatori, tai skaitā Vecuma Institūts atzīst, ka deja var palīdzēt uzturēt atmiņu, prātu un ķermeni, tas ir lielisks veids, kā trenēt koordināciju, līdzsvaru, iegūt labāku fizisko formu un garastāvokli. Somijas Senioru deju kustības vadītāja Elina Karvinen uzskata, ka ar senioru dejas palīdzību mēs varam uzlabot novecošanas kvalitāti sev un citiem. Informāciju par senioru deju pozitīvo ietekmi kongresa dalībnieki nodod tālāk citiem savas valsts deju pedagogiem, un tie savukārt apmāca tūkstošiem dejotāju.

Seniori Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, ir viena no sociālās atstumtības riska grupām. Aizejot pensijā, mazinās ienākumi, iespējas apliecināt sevi, iziet sabiedrībā. Deju nodarbības, koncerti un izbraukumi, kā atzinuši paši dejotāji, uzlabo garastāvokli un veselību, ceļ pašapziņu, ļauj justies sabiedrībai vajadzīgiem, iegūt jaunus draugus. Šis dejas žanrs ir izrādījies efektīvs saskaņas veicināšanā starp dažādu tautību un sociālo slāņu pārstāvjiem, kā arī palīdz integrēt sabiedriskajās aktivitātēs personas ar invaliditāti. Senioriem šī kustība reizēm ir vienīgā ģimene un domubiedru pleca sajūta.

Īpaši iepriecina Siguldas novada pašvaldības izpratne un finansiālais atbalsts, LSDA sniegtā iespēja doties uz kongresu, kā arī Tamperes pašvaldības ieguldījums vērienīgā projekta īstenošanā, jo pedagogu dalība šāda mēroga starptautiskos pasākumos vienmēr ir lielisks ieguvums senioru deju kopām. Tas ir gan jauns deju repertuārs, ko veidojuši dažādu valstu horeogrāfi, gan nenovērtējama pieredze un kontakti ar citu valstu deju pedagogiem un deju kopu vadītājiem, ko izmantot latviešu senioru deju horeogrāfiju popularizēšanai pasaulē un starptautisku pasākumu senioriem organizēšanā Latvijā. LSDA delegācijas klātbūtne kongresā ir godam apliecinājusi Latvijas aktīvo statusu Starptautisko senioru deju kustībā. Tā ir sniegusi ieguldījumu kā Latvijas deju pedagogu izglītības papildināšanā, tā arī vienota, kvalitatīva Starptautisko senioru deju apmācību programmu un repertuāru veidošanā pasaulē. Visi dalībnieki ar nepacietību gaida nākamo senioru deju kongresu, kas notiks 2016.gadā Austrijā.

Informāciju sagatavoja:
Antra Zūkere