Lai gan Siguldas novada pašvaldības iestāžu tehniskais stāvoklis tiek regulāri kontrolēts (īpaša uzmanība tiek pievērsta ziemā, lai nodrošinātu sniega tīrīšanu), nepieciešamības gadījumā veicot remontdarbus un šobrīd visas pašvaldības sabiedriskās ēkas ir atbilstošā tehniskajā stāvoklī. 25.novembrī notika Siguldas novada Būvvaldes ārkārtas sēde, kuras laikā tika apkopotas visas pēdējo gadu laikā izdotās būvatļaujas sabiedriski nozīmīgām, publiskām ēkām un būvēm (t.sk. inženierbūvēm).

Būvvaldes ārkārtas sēdē pašvaldības speciālisti vienojās par prioritātēm un kārtību sabiedrisko un publisko būvju apsekošanā. Būvvaldes speciālisti apsekos pašvaldības būvobjektus, kā arī citas sabiedriskās un publiskās būves būvniecības stadijā. Turpmāk apzinās ekspluatācijā nodotās sabiedriskās un publiskās būves, nosūtot to īpašniekiem uzaicinājumus veikt ēku tehniskā stāvokļa apsekošanu un novērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot sabiedriski nozīmīgām būvēm, kas nodotas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā.

Siguldas novada pašvaldības Īpašumu nodaļai tika uzdots apsekot pašvaldības īpašumā esošās sabiedriskās un publiskās ēkas, prioritāri izglītības iestādes, kuras nodotas ekspluatācijā vai kurās veikts remonts pēdējo gadu laikā. Tāpat pašvaldības speciālistiem tika uzdots apsekot apzinātās pašvaldības bīstamās un avārijas stāvoklī esošās būves. Rūpējoties par bērnu drošību, Siguldas novada pašvaldības speciālisti aktualizēs arī evakuācijas jautājumus visās izglītības iestādēs, rīkojot apmācības par to, kā rīkoties krīzes situācijās.

Lūgumu līdz 4.decembrim apsekot visus novada būvlaukumus, kuros tiek būvētas, rekonstruētas vai renovētas sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kas paredz vairāk nekā 100 cilvēku uzturēšanos izteikusi arī Ekonomikas ministrija. Siguldas novadā pašreiz tāds ir viens objekts - jaunais bērnudārzs Skolas ielā, kas tika apsekots 27.novembrī un būvniecības pārkāpumi netika konstatēti. Pēc ekspluatācijā nodoto ēku un būvlaukumu apsekošanas, Būvvalde Ekonomikas ministrijā iesniegs pārskatu par sagatavotajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem – ja tādi tiks konstatēti.

„Kopumā Siguldas novada pašvaldības speciālisti tuvākajā laikā apsekos 30 ēkas. Apsekojot ekspluatācijā nodotās ēkas un būves, pašvaldības speciālisti īpašu uzmanību pievērsīs tam, vai objektā pēc nodošanas ekspluatācijā nav notikusi patvaļīga būvniecība, vai ēka ir vizuāli noturīga, sevišķu uzmanību pievēršot tam, vai ēkas nesošajās konstrukcijās nav izveidojušās plaisas. Pievērsīsim uzmanību arī tam, vai telpas  un telpu grupas tiek izmantotas pēc projektā paredzētajām funkcijām”, skaidro būvinspektors Andris Lauskis.

Pašvaldības autonomā funkcija ir kontrolēt kā būvniecības dalībnieki (pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs u.c.) ievēro būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu. Šīs funkcijas veikšanai pašvaldība izveido būvvaldi—institūciju, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Būvniecības procesa dalībnieku atbildības sadalījums, būvējot sabiedriski nozīmīgas būves:

Pasūtītājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, (arī pašvaldība), kura uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība iesniedz būvniecības pieteikumu, kuru būvvalde, izvērtējot tā atbilstību Teritorijas plānojumam, noraida, nodod publiskajai apspriešanai vai saskaņo un izsniedz Plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurā norāda projektēšanas prasības attiecībā uz plānoto būvniecības ieceri.

Projektētājs - izstrādā būvprojektu, atbilstoši Plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteiktajām prasībām, savukārt konstrukcijas aprēķina saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Vispārīgajiem būvnoteikumiem un Latvijas būvnormatīviem.

Pasūtītāja obligāts pienākums, pirms būvprojekta iesniegšanas apstiprināšanai būvvaldē, ir piesaistīt neatkarīgu ekspertu Būvprojekta ekspertīzes veikšanai.

Projektētāja izstrādāto būvprojektu apstiprina būvvalde, pārbaudot, vai tas ir izstrādāts atbilstoši sniegtajam Plānošanas un arhitektūras uzdevumam. Projekta atbilstību Latvijas būvnormatīviem projektētājs apliecina ar savu parakstu uz būvprojekta.

Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam.

Būvuzraugs — fiziskā vai juridiskā persona, ko nolīgs pasūtītājs, un, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus. Galvenie būvuzrauga pienākumi ir pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam,  kā arī likumdošanā noteiktajām darba drošības un ugunsdrošības prasībām.

Būvinspektors — pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības, kura galvenais pienākums ir uzraudzīt būvniecības procesa atbilstību apstiprinātajai būvprojekta dokumentācijai.

Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes. Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā dotie norādījumi tiek izpildīti.

Būvvaldei, izskatot būvniecības pieteikumus un pieņemot lēmumus, neatkarīgi no tā, kas ir būvniecības ierosinātājs, ir jādarbojas būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Arī tad, ja pasūtītājs ir pašvaldība.

Ar skaidrojumu par būvniecības procesa dalībnieku (pašvaldības, pasūtītāju (būvnieku), projektētāju, būvvaldes amatpersonu u.c.) atbildību, kas noteikta līdzšinējā būvniecības likumdošanā var iepazīties arī Ekonomikas Ministrijas mājaslapā.