Pirmdien, 9. decembrī  plkst.16.00 Allažu pagasta bibliotēkā aicinām piedalīties bērnu folkloras kopas „Tiptaiņi” atklātajā nodarbībā, kuras laikā runāsim par Ziemas laika maskošanās tradīcijām Latvijā, masku veidiem un to nozīmi. Skatīsimies filmiņu par ķekatu gājieniem Eiropā un Latvijā, kā arī mācīsimies ķekatu  un budēļu dziesmas un rotaļas.

Nodarbība paredzēta visām vecuma grupām un ir kā ieskaņas pasākums lielajam bluķa vilkšanas gājienam Allažu pagastā 20.decembrī plkst.15.00

Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Šo tradīciju pamatnozīme ir saistāma ar to, ka maskās iedzīvinās mirušo senču gars. Līdz ar to maskas ir "logs uz citu pasauli", kas ļauj nākt saskarē ar saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību arī ar "augstākiem spēkiem". Maskošanās mērķis ir viens – palīdzēt cilvēkam.

Daudzu pasaules tautu tradīcijās tās tiek izmantotas visos svarīgākajos dzīves brīžos – ar maskām aizsargā savu māju no slimībām, ļauniem gariem, nelaimēm, ar maskām dziedē, nodrošina auglību un ražu nākamajam gadam, veiksmi medībās. Arī latviešu tradicionālajā kultūrā maskām un maskošanās tradīcijām ir liela un nozīmīga vieta. Visvairāk saglabājušās ir masku gājienu tradīcijas rudens un ziemas laikposmā – no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Tās bija sevišķas svētku dienas, kurām gatavojās gan nācēji, gan sagaidītāji. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tradīcija ar maskām ierasties arī kāzās. Cik savdabīgi un atšķirīgi dažādos novados ir saglabājušies mūsu tautas tērpi, tikpat dažādi ir arī maskošanās paņēmieni, veidi un, galu galā, arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi.

Uz šo brīdi Latvijā ir fiksēti vairāk nekā 70 masku grupu nosaukumi. Un jāuzsver, ka te ir runa par masku grupām, nevis pašām maskām. Visu masku nosaukumus būtu pat grūti saskaitīt. Parasti zina vairāk pazīstamās – ķekatas, budēļi, čigāni. Taču visa masku tradīciju bagātība ar to tikai sākas, jo vēl ir – miežvilki, buki, talderi, skutelnieki, pelnu āži, vecīši, spokstiņi, Andrejbērni, kūjinieki, būzuļi, dādi, galenkas, pakukas, kaladnīki, kaitys, danča bērni un daudzi, daudzi citi. Lielākā daļa no masku grupu nosaukumiem, protams, ir sinonīmi, vienas un tās pašas masku tradīcijas apzīmējums dažādos dialektos un izloksnēs. Taču kopumā var runāt par to, ka Latvijā ir vismaz desmit principiāli atšķirīgas masku tradīcijas. 

Kas tad ir tas, kas veido maskošanās tradīciju? Tas ir dažādo izdarību kopums, ko maskas veic savos gājienos. Un nekas šeit nav maznozīmīgs. Svarīgākās izdarības vispirms, protams, ir pats masku izskats un nosaukumi, tad dziesmas, mūzika, rituālās runas, smiekli, troksnis, kustības, izdarības, izrādes, īpašie atribūti. Daudzos gadījumos dažādām, it kā vienkāršām darbībām tiek likts priekšā apzīmējums "rituālais". Tas tāpēc, ka, piemēram, troksnis var būt parasts, taču rituālais troksnis atšķiras ar to, ka tas tiek īpaši organizēts un izpildīts un tam ir sava dziļāka jēga. Tāpat ir ar smiekliem, runām, kustībām un citām izdarībām. Rituālais darbībām piešķir sakralitāti un paaugstina nozīmību. Visām šīm rituālajām darbībām ir sava maģiska nozīme, kas pamatā saistīta ar ļaunuma atvairīšanu, šķīstīšanos, kā arī auglības un dzīvības spēku vairošanu.

Ieeja - bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Liena Vija Teterovska,
Allažu pagasta Tautas nama bērnu un jauniešu folkloras kopas „Tiptaiņi” vadītāja