×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Ceturtdiena, 28. marts
Šodien sveicam: Gunta, Ginta, Gunda
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2014-09-22
Atjaunos Gaujas senielejas kultūrvēsturisko ainavu

Otrdien, 16.septembrī, Turaidas muzejrezervātā notika Dabas aizsardzības pārvaldes, Turaidas muzejrezervāta un Siguldas novada pašvaldības pārstāvju tikšanās, lai apspriestu Dabas aizsardzības pārvaldes ieceri par Gaujas senielejas kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu un bioloģiskās daudzveidībās saglabāšanu tajā.

Programmas LIFE+ Daba projekta LIFE10 NAT/LV/000159 "Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā (FOR-REST)" ietvaros ir paredzēts veikt atjaunošanas un apsaimniekošanas darbus aizsargājamās vaboles – lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) – apdzīvotos biotopos Gaujas senielejā un Ungurmuižas parkā. Šīm teritorijām nesenā pagātnē bija raksturīga parkveida ainava, kas tagad lielākoties aizaugusi. Saskaņā ar izstrādāto sugas aizsardzības programmu nelielās atsevišķās platībās (kopsummumā 60-80 ha) tiks izcirsti krūmi un koki. 
 
Sanāksmes gaitā Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts izteica pateicību muzejrezervātam par sadarbību dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un izteica cerību turpmākajos gados īstenot kopīgus projektus. Mežu biotopu eksperts Viesturs Lārmanis stāstīja par parkveida ainavas atjaunošanu vienā no Gaujas senielejas līčiem – Klauku līcī, kas atrodas Siguldas pilsētas teritorijā. Viņš iepazīstināja klātesošos ar lapkoku praulgrauzi, šīs sugas apdraudētību un tai nepieciešamās dzīves vides saglabāšanu, kuru iespējams nodrošināt, attīrot Gaujas senielejas pļavas no apauguma. Eksperta sagatavotā prezentācija deva sanāksmes dalībniekiem iespēju novērtēt un izsekot Gaujas senielejas ainavas izmaiņām, sākot ar seniem zīmējumiem līdz mūsdienās uzņemtām fotogrāfijām.

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne atzinīgi novērtēja iecerēto projektu un veidu, kādā dabas aizsardzības aktivitātes var mijiedarboties ar kultūrvēsturiskas ainavas atjaunošanu. Viņa uzsvēra, ka viena no dabas un kultūras mantojuma aizsardzības un saglabāšanas problēmām Latvijā, ir tā, ka Latvijā nav dabas un kultūrvēsturisko teritoriju vienotas aizsardzības sistēmas, kā tas ir Skandināvijas valstīs, īpaši Norvēģijā, un citur pasaulē. Latvijas dabas aizsardzības sistēma un kultūras mantojuma aizsardzības sistēma ir dalīta. Dabas aizsardzības īstenošanas kontroli veic Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestāde. Kultūras mantojuma aizsardzību - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas ir Kultūras ministrijas padotības iestāde. Mantojuma saglabāšanas mūsdienīgas pieejas pamatā ir dabas un kultūras mantojuma mijiedarbības atzīšana, tāpēc ir pozitīvi, ka šobrīd tiek rasti risinājumi, kā, sargājot dabu, iespējams atjaunot arī kultūrvēsturisko ainavu Gaujas senielejā.

„Dabas vide, dabas telpa veidojusies miljoniem gadu, un cilvēks, dzīvojot šajā dabas telpā, ir radījis, mācījies, uzkrājis pieredzi, centies izprast un izmantot dabas vidi, dabas telpu, lai veidotu attiecības ar apkārtni, attieksmi pašam ar sevi un citiem. Arī dabas telpa ir mantojums”, pauda Anna Jurkāne.

Muzejrezervāts fiksē arī izmaiņas ainavā un Gaujas senielejas ainaviskās kvalitātes. Siguldas 800 gadei veltītajā konferencē „Siguldas 800 gadi dabā un kultūrvidē” 2007.gadā par izmaiņām kultūrainavā runāja LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns, ģeogrāfijas doktors Oļģerts Nikodemus, kura referāta tēma bija „Siguldas apkārtnes ainava pagātnē, tagadnē un nākotnē”. Viņš uzskatāmi parādīja, ka 20.gadsimta sākumā Siguldas apkārtnē Gaujas ieleja bija atklāta, bez meža apauguma. Viņš ieteica, rūpīgi izvērtējot, nemazinot bioloģisko daudzveidību, meklēt iespējas attīrīt no meža apauguma skatu vietas un ainavai tipisko mozaīkveida raksturu.

Sanāksmes noslēgumā dalībnieki devās uz Turaidas pils Galveno torni, lai skatītu Klauku līci, kur drīzumā notiks pārmaiņas. Tika turpināta diskusija par Gaujas senielejas nākotnes kultūrvēsturiskās ainavas izskatu un veicamajiem darbiem.

Turaidas muzejrezervāts atbalsta šo Gaujas senielejas dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas ieceri un priecājas par dabas aizsardzības ekspertu entuziasmu un sadarbības uzsākšanu.
 
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Kristīne Kampuse
Projekta „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” koordinatore


Fotoattēls: skats no Turaidas pils torņa uz Gaujas senieleju un Klauku līci. Autors: Jānis Andrušaitis


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Pasākumi