Trīs dienu garumā pārraidot sarunu festivālu, tas tiks papildināts ar Siguldas kultūrtelpai nozīmīgām sarunām, ārtroka koncertu, akciju “Satiec savu meistaru” un jaunas grāmatas atvēršanu. Uz sarunām īpaši tiek aicināti Siguldas novada mākslinieki, amatnieki, literatūras skolotāji, jaunieši un arī seniori. Mazākajiem novadniekiem būs iespēja digitāli skatīties izrādi “Plastmasas huligāni”.

Kultūras centra “Siguldas devons” piedāvātā programma:

2. septembrī

• plkst. 11.00–12.00 – diskusija “Latvijas kopienas – ceļā uz viedumu!”
  Darīt un augt kopā – šobrīd to mācās 32 kopienas no dažādām Latvijas vietām projekta “KOPA / kopienu pārdomāta attīstība” ietvaros.
  Apmeklētāji aicināti uz tikšanos un sarunām ar šo kopienu līderiem – aktīviem lauku teritoriju pārstāvjiem, kuri rūpējas, lai kopienas sanāktu kopā un darbotos pie vietējās teritorijas uzlabošanas, pilnveidošanas, problēmu risināšanas un jauninājumu ieviešanas.
• plkst. 12.30–13.30 – diskusija “Ar piena kannu digitālajās brokastīs jeb sabiedrība kopā digitālajā laikmetā, mākslā, tehnoloģijās – kā tas ir realitātē?”
  Mūsu tradicionālie ieradumi (piena kannas) un jaunā pasaule (pirmās reālās digitālās brokastis) – jo īpaši pēc-Covid laikā. Kā mēs KOPĀ ieiesim jaunajā laikmetā?
  Kas ir TAVA piena kanna? Un kādās digitālajās brokastīs TU vēlies piedalīties? Apmeklētājiem būs iespēja interaktīvā vidē dalīties ar savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem.
• plkst. 14.00–15.30 – diskusija “Ģimenes vērtības – valsts vērtības”
  Valsts kancelejas centrālais pasākums par valsts vērtību iedzīvināšanu sabiedrībā caur ģimeni, veicinot sabiedrības iesaisti un līdzdalību.
• plkst. 18.00–19.30 – diskusija “Demokrātija. Vērtības. Draudi.”
  Ko cilvēki izprata ar vārdu “demokrātija” tās rašanās laikā? Ko izprotam ar to šodien? Vai un kā ir mainījusies “demokrātijas” uzvedība sabiedrībā, t.i., kā sabiedrība un tautas priekšstāvji ir paplašinājuši demokrātijas iespēju areālu?
• plkst. 20.00–21.00 – diskusija “Vai laikmetīgā māksla var sekmēt pilsonisko līdzdalību?”
  Sarunas gaitā tiks atsegtas un analizētas dažādas metodes, kā, izmantojot laikmetīgo mākslu un dažādas starpdisciplināras mākslas aktivitātes, iespējams stimulēt un sekmēt bērnu un jauniešu izpratni par demokrātijas procesa darbības mehānismiem, kā arī veicināt līdziesaisti.
  Pirms diskusijas plkst. 19.00 uz sarunu tiek aicināti Siguldas novada mākslinieki.

3. septembrī

• plkst. 12.30–14.00 – diskusija “Potenciāls un visdažādākās tā izpausmes”
  Mēdz teikt, ka mēs izmantojam tikai daļu no mums pieejamā potenciāla, un ikdienā novērojams, kā virkne personības un organizācijas ar esošiem resursiem spētu sasniegt vairāk, taču rīcības neseko. Sarunā tiks noskaidrots, kas ir potenciāls, kā to atpazīt cilvēkos, organizācijās, sabiedrībā. Kur slēpjas mūsu potenciāla avots?
• plkst. 13.00–14.00 – diskusija “Ēdamais mantojums: starp kopienu un likumu”
  Kulinārās tradīcijas un prasmes ir nemateriālā kultūras mantojuma vislabāk zināmā daļa, kas skar ne tikai konkrētas tradīcijas praktizētājus, bet visu sabiedrību. Tādēļ tieši šis piemērs izvēlēts, lai stāstītu par to jautājumu loku, kas ietver jēdzienu “nemateriālais kultūras mantojums”, tā saglabāšanas un popularizēšanas aspektus.
  Pirms tiešraides diskusijas būs iespēja sarunu turpināt par Nacionālā mantojuma sarakstā iekļautās spieķa darināšanas prasmes attīstību.
• plkst. 14.00–15.00 – īpašs piedāvājums senioriem – diskusija “Spēļu pēcpusdiena jeb omes piedzīvojumi digitālā valstī”
  Atraktīvs un aktīvs seniors studijā ar eksperta palīdzību testē valsts pārvaldes piedāvāto digitālo rīku un komentē tā lietošanas ātrumu.
• plkst. 16.00–17.00 – diskusija “Vai muzejs mani piečakarēs?”
  Mūsdienās, kad aizvien lielāku lomu ikdienā ieņem komunikācija virtuālajā vidē, iesaistīšanās kultūras norisēs un to radīšanā kļuvusi par vēl nozīmīgāku rīku personīgās attīstības un radošuma veicināšanai. Muzeji ir viena no institūcijām, kurai ir būtiska loma sabiedrības attieksmju un vērtību maiņā, sekmējot atvērtību jaunai pieredzei un tolerances pieaugumu, kas īpaši jauniešiem ir būtisks aspekts viņu pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā. Muzeji var kļūt arī par sabiedrotajiem, piemēram, skolām un pašvaldību institūcijām. Tomēr veidi, kā jaunieši patērē kultūru vai kā to rada, ir dažādi, pat eksperimentāli, tāpēc ir svarīgi izprast viņu vēlmes.
• plkst. 17.00 – Niklāva Kadiķa fotogrāmatas “Pelēki koki oranžā dārzā” atvēršanas svētki
  Īstenotā kultūras projekta rezultāts – grāmata par padomju laika ēkām Siguldā – “Pelēki koki oranžā dārzā”.

4. septembrī

• plkst. 14.30–15.30 – diskusija “Cilvēku ar invaliditāti privātā dzīve – vai drīkst?”
  Diskutēs par tabu tēmu – cilvēku ar invaliditāti tiesībām uz privāto dzīvi, attiecībām, laulībām, mīlestību. Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 23. pants par cieņu pret cilvēka ar invaliditāti dzīvesvietu un ģimeni paredz vienlīdzīgu, nediskriminējošo attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti viņu ceļā uz privāto dzīvi un attiecībām. Tomēr vēl aizvien sabiedrībā valda daudz mītu un aizspriedumu par šo tēmu, un ne vienmēr cilvēkiem ar invaliditāti ir iespēja izveidot pilnvērtīgu privāto dzīvi, attiecības un dibināt ģimeni.
• plkst. 15.30–16.30 – digitāla izglītojoša izrāde “Plastmasas huligāni”
  Digitālo izrādi īpaši aicināti vērot Siguldas novada bērnudārzu audzēkņi un sākumskolu skolēni.
  Pēc Agneses Vanagas grāmatas motīviem veidotā izrāde bērniem ir aizraujošs un mūsdienīgs stāsts par divu apņēmīgu brāļu cīņu ar plastmasas maisiņiem. Tie ir visur: tie tēlo mazus ežus ielās, peldas okeānos kā medūzas un slēpjas kokos kā putni. To mazās mikrodaļiņas jautri dzīvojas mūsu vēderos. Tie ir plastmasas maisiņi. Mums katram tie, saburzīti un nepieskatīti, guļ kādā atvilktnē vai krājas maisiņu maisiņos. Tie tur garlaikojas, un, kad kļūst pavisam nevajadzīgi un aizmirsti, sāk darīt blēņas. Nez, kā būtu, ja mēs par tiem rūpētos tāpat, kā rūpējamies par sevi un saviem tuvajiem? Izrāde piemērota bērniem no 4 gadu vecuma.
• plkst. 18.00–19.00 – Sansusī instrumentālistu kautiņš
  Sansusī instrumentālistu kautiņi – viens no festivāla Sansusī atraktīvākajiem un atpazīstamākajiem formātiem, kur mūziķu tehniskās prasmes ir mazākais, kas tiek vērtēts, jo tā jau ir lieta, kas jebkuram profesionālam mūziķim ir neatņemama sastāvdaļa, bet liela mute, asprātība un atbrīvotība uz skatuves neierastos apstākļos – tas daudziem, pat dažkārt arī lielām zvaigznēm, ir izaicinājums.
  Turpinājumā kultūras centra “Siguldas devons” pagalmā skanēs ārtroks – rokmūzikas paveids, kam raksturīga mainīga dinamika un temps. Ar ārtroku iepazīstinās grupa “Akvalande”. Ikviens, kam ir drosme, aicināti līdzi ņemt savu mūzikas instrumentu.
• plkst. 19.00–20.30 – saruna “Vide un vīns: kāds sakars?”
  Pasaules Dabas Fonds aicina uz sarunu par vīnu, kura ražošana, atzīsim, nav pirmo tēmu lokā, kad iedomājamies par vides problēmām. Taču vīna ražošana kā viena no lauksaimniecības nozarēm ir nesaraujami saistīta ar apkārtējās vides izmaiņām, un vienlaikus vīnogu audzēšana bieži iet roku rokā arī ar intensīvu pesticīdu un citu vielu lietošanu. Diskusijas mērķis ir savest kopā dažādu nozaru ekspertus, lai diskusijas par vidi raisītos ārpus “zaļā burbuļa”.
• plkst. 20.30–21.30 – sieviešu stendaps “Slikti padomi, kā dzīvot labāk”
  Mēs esam režisores, mākslinieces, dzejnieces, rakstnieces, radošās direktores, neradošās asistentes, un vienkārši drosmīgas sievietes, kas kādā dienā nolēma, ka vēlas pastāstīt par savām domām, jūtām un pieredzēm uz skatuves. Pastāstīt tā, ka ir smieklīgi. Dažreiz drusku, dažreiz ļoti smieklīgi. Un dažreiz gan smieklīgi, gan tā, ka ir jāraud.
• plkst. 20.30–21.30 – diskusija ar teātra elementiem “Tev būs mīlēt Raini”
  Jaunsudrabiņš, Poruks, Blaumanis, Rainis... nesaprotami teksti, dīvaini vārdi, vecmodīgas attiecības. GARLAICĪGI! Tā domā diezgan daudzi skolnieki (un pieaugušie) par latviešu literatūras klasiku. Patiesībā mēs zinām, ka tā nav – tie ir dzīvi, īsti un patiesi stāsti par tām pašām īstajām attiecībām un situācijām, kuras mēs piedzīvojam šodien. Tikai jautājums: kā tos padarīt saprotamus šodienas jauniešiem?

5. septembrī

• plkst. 10.30–12.00 – tiešsaistes darbnīca “Kā salabot lampu?”
  “Repair Cafe” tiešsaistes darbnīca par to, kā salabot, nevis izmest.
• plkst. 12.00 – akcija “Satiec savu meistaru”
  Šoreiz akcija veltīta no paaudzes paaudzē pārmantotu prasmju apgūšanai, aicinot ne vien apgūt tradicionālo jostas aušanas tehniku un iepazīties ar audēju darbu, bet arī parādīs, kā no šķietami vairs nederīgām, vecām lietām top kas jauns. Vecas kredītkartes lieliski noderēs, lai pagatavotu celu dēlīšus un darinātu celaiņu jostiņas, bet no savu laiku nokalpojuša apģērba būs iespējams aust krāšņu lupatu deķi. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja apgūt šīs prasmes Siguldas Tautas lietišķās mākslas studijas un Alīdas Lindes studijas dalībnieču vadībā. Novadnieki un pilsētas viesi aicināti celaiņu jostiņas gatavot 5. septembrī no plkst. 12.00, savukārt piedalīties lupatu deķa aušanā varēs no 5. septembra līdz pat 13. septembrim kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā, kopīgi radot vienu krāšņu lupatu deķi. Pasākumā īpaši aicinātas piedalīties ģimenes ar bēriem, bērnudārzu un skolu audzēkņi.

Jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” piedāvātā programma:

2. septembrī

• plkst. 12.30–13.30 – paneļdiskusija “Vai latviešu jaunieši ārzemēs ir latvieši?”
  Katru gadu no Latvijas aizbrauc vidēji 2–3 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Ne vienmēr aizbraukušie jaunieši zina, kā nepazaudēt savu latvietību, dzīvojot svešumā. Ko darīt latviešu jaunietim, ja viņš nedzied ne korī, nedz arī dejo deju kolektīvā?
  Pēc tiešraides noskatīšanās apmeklētājiem būs iespēja runāt ar Latvijas jauniešiem no vairākām pasaules vietām par to, kā ir uzaugt, dzīvot, strādāt un studēt ārpus Latvijas, un par to, kā nepazaudēt latvietību: par iespējām, šķēršļiem, un to, kāpēc tas ir tā vērts.
• plkst. 14.00–15.00 – paneļdiskusija “Jaunieši nejēdz”
  Mums trūkst interesanta, izglītojoša satura par politiku un tās aktualitātēm gan sociālajos medijos, gan skolās, kas nozīmē, ka mēs ne tikai nedrīkstam balsot (pašvaldību) vēlēšanās vecuma ierobežojuma dēļ, bet arī neizprotam, kāpēc ir tā, kā ir. Diskusijā tiks meklēti risinājumi, kas ļautu veidot iekļaujošāku politisko vidi jauniešiem no visiem Latvijas apgabaliem.
• plkst. 15.30–16.30 – paneļdiskusija “Dzīvnieks ≠ dzīvs nieks”
  Visiem jau kopš bērnības ir pazīstama frāze “mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām”. Mēs mācām bērniem par atbildību, mīlestību, bet kas notiek patiesībā? Kādēļ uz ielām ik dienu klīst simtiem dzīvnieku, kas turpina meklēt saimnieku? “Ulubelē” ir vairāk nekā 500 pamestu dzīvnieku, “Labajās mājās” – vairāk nekā 100, “Mežvairogos” – ap 1000 dzīvnieku. Kā tas var būt, ka Rīgā ir vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju un tik daudz pārpildītu patversmju, kurās nereti dzīvnieki nokļūšanu mājās gaida pat vairāk nekā desmit gadu? Vai šos dzīvniekus ir ētiski iemidzināt un kādas ir alternatīvas? Cik daudz dzīvnieku tiek adoptēti un atrod mājas? Ko dara tava pagasta “kaķu tante” un patversmju brīvprātīgie? Kādēļ cilvēkam dzīvnieka klātbūtne ir tik vērtīga/svarīga? Un ko tu vari darīt, lai uzlabotu dzīvnieku labturības situāciju Latvijā?
• plkst. 17.00–18.00 – saruna “Mītu atspēkošana – vegānisms”
  Mīti par vegānismu:
  Tas rada daudz veselības problēmu.
  Šādi dzīvot ir ļoti dārgi.
  Vegāni ēd tikai salātus.
  Vegānisms ir saistīts tikai ar dzīvniekiem.
  Bez dzīvnieku produktiem nav iespējams uzņemt pietiekami daudz proteīnus. Cik no šiem mītiem tu tici? Laiks tos atspēkot!
• plkst. 18.30–19.30 – jauniešu saruna “Manam draugam nav prāta”
  “Mums ne tik daudz ir nepieciešama pati draugu palīdzība, kā pārliecība, ka mēs to saņemsim”, tā teicis sengrieķu filozofs Dēmokrits. Katru dienu mēs paejam garām kādam, kurš cieš no depresijas, trauksmes, ēšanas traucējumiem vai citām ikdienas grūtībām. Tas var skart ikvienu – atraktīvo ballīšu karali, tuvāko draugu vai klases pelēko peli. Kā to uzzināt un, galvenais, sniegt palīdzīgu roku saviem vienaudžiem? Tas ir diskusijas vērts jautājums, uz kuru atbildi zina vien retais. Sarunā “Manam draugam nav prāta” kopā ar profesionāļiem un auditoriju meklēsim un atradīsim atbildes uz to, kā ikviens no mums var sniegt palīdzību savam draugam, kurš maldās dzīves labirintā.

3. septembrī

• plkst. 13.00–14.00 – paneļdiskusija “Vardarbība jauniešu vidū – saruna, strīds, noziegums!”
  Šodien viena no lielākajām problēmām jauniešu vidū ir nespēja veidot attiecības un nepieciešamības gadījumā risināt konfliktus, kas nereti noved līdz pat noziegumam. Ir svarīgi atcerēties, ka noziegums jaunieti un jaunieša nākotni var būtiski ietekmēt. Ja izdarīts noziegums, tiesībsargājošām iestādēm un speciālistiem ir jāveic sarežģīts darbs, lai noziegumā iesaistītās puses varētu nonākt atpakaļ uz veselīgas dzīves ceļa. Vai mums – plašākai sabiedrībai – nav pienācis laiks ieskatīties problēmai acīs un visiem kopā rīkoties, pirms noziegums jau atkal ir noticis? Valsts probācijas dienests un Ieslodzījumu vietu pārvalde ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu jau ceturto gadu īsteno projektus, kas stiprina un modernizē Latvijas korekcijas dienestu sistēmu. Ceļā uz drošāku sabiedrību projekti ne tikai ceļ probācijas un cietumu darbinieku profesionālo kapacitāti, bet arī, iesaistot sabiedrību, būvē unikālu brīvprātīgā darba sistēmu probācijas un cietumu klientu atbalstam.
• plkst. 15.00–15.40 – Diskusija “Tieša runa ar Krīvēnu jeb Kāpēc tu man stāsti par to HIV??”
  Kāpēc man kaut kas būtu jāklausās par HIV? Tas taču neattiecas uz mani! Šāda ir visbiežākā pirmā cilvēku reakcija, jo HIV nes vienu no vislielākajām aizspriedumu nastām pret slimībām. Taču patiesībā Latvija ir HIV karaļvalsts – mums ir lielākais jauno HIV gadījumu skaits Eiropā, ja rēķinām pret iedzīvotāju skaitu. Teju ik dienas Latvijā kāds cilvēks uzzina, ka viņam ir HIV – tādēļ HIV var būt tuvumā un attiekties uz ikvienu no mums. Jānis Krīvēns uzdos tiešus – vienkāršus un sarežģītus, aizspriedumainus un empātiskus – jautājumus par HIV ārstei infektoloģei Ingai Ažiņai, kuras pieredze darbā ar pacientiem ar HIV ir teju tikpat ilga kā HIV vēsture Latvijā.
• plkst. 16.30–18.00 – praktisks seminārs “Kā kļūt par tādu cilvēku, kāds visvairāk nepieciešams pasaulei tieši šobrīd?”
  Mūsdienu cilvēka ceļš uz psiholoģisku un garīgu briedumu jeb īstu pieaugšanu ir ārkārtīgi apgrūtināts, jo esošās, gadsimtu gaitā veidotās sistēmas veicinājušas to, ka dzenamies veidot un dzīvot “drošu”, prognozējamu, aizvien pārtikušāku, ērtāku dzīvi un tiekties pēc “mūžīgās jaunības”. Šāds dzīvesveids nav ilgtspējīgs. Pēdējo 40 gadu laikā esam iznīcinājuši 60% dzīvnieku sugu, ik gadu no sirdsdarbības traucējumu un stresa izraisītām slimībām nomirst 15 miljoni cilvēku, mēs patērējam 1,5 reizes vairāk zemes resursu, kā tā ir spējīga atražot, esam jau pārsnieguši to pasaules apdzīvotības robežu, kuru planēta ir spējīga panest, 1% planētas iedzīvotāju pieder tikpat, cik pārējiem 99% kopā. Šāds dzīvesveids ir pretrunā ar cilvēka dziļāko būtību, kas pamatu pamatos balstīta savstarpējā visu cilvēku un lietu saistībā un kopībā. Šobrīd, un it īpaši pandēmijas izraisītās krīzes laikā, visām sabiedrībām ir nepieciešami garīgi un psiholoģiski nobrieduši cilvēki, kuri atjauno saikni paši ar savu autentiskumu, citu un planētas vajadzībām kopumā. Arī mēs, kas dzīvojam Latvijā, vairs nevaram teikt – pasaules problēmas uz mums neattiecas. Iemantot briedumu, kas ļautu indivīdiem un kopienām dzīvot apzinātāk un atbildīgāk nav vienkārši, tomēr – iespējami. Šajā seminārā ar lekcijas, diskusijas un darbnīcas elementu apvienojumu iepazīstināsim ar integrālas jeb vispusīgas attīstības ceļu, kas palīdz veidot un nostiprināt šobrīd tik kritiski svarīgās spējas: autentiskums, līdzcietība, izturība, elastība, spēja dzīvot nenoteiktības un neziņas apstākļos.
• plkst. 18.30–20.00 – darbnīca “Ieradumu maiņa dzīves kvalitātes paaugstināšanai”
  Apmierinātāki cilvēki = apmierinātāka sabiedrība kopumā. Ieradumu maiņa ir izaicinoša, taču izpratne par to, kā mūsu ieradumi veidojas, skaidras vīzijas un vērtības apzināšanās atbalsta cilvēkus veikt šo transformāciju, pacelt savus standartus un veikt nepieciešamās darbības, lai paaugstinātu savas dzīves kvalitāti. Šajā darbnīcā runāsim par to, kā Tu savā dzīvē vari nokļūt tur kur vēlies, izdzīvot pieredzes, emocijas un sajūtas dažādās dzīves jomās tā, lai dzīve šķistu pilnvērtīga. Kā tieši veidot savu dzīves vīziju un kā vēlamo dzīves scenāriju atbalsta vai bremzē zemapziņas programmas? Pasākums iekļauj lekciju un praktisku darbošanos.
• plkst. 19.00–20.00 – performatīvā diskusija jeb brīvais kliedziens ar diskusiju
  Par kaķēniem jūrskolās, par lodēm suņa miesā, par fretkām krāsotos ziemas kažokos, par zirgiem līmes rūpnīcās. Par dzīvniekiem un cilvēkiem, par saimniekiem un mīluļiem, par īpašumu un īpašniekiem, par prieku, rūpēm, cēlsirdību un cietsirdību. Par cēloņiem un sekām, par mīlestību un nodošanu, atdošanu, atstāšanu un pārdošanu. Dokumentālos priecīgos un skumjos stāstos balstīta performatīvā diskusija, kas aicina domāt par sabiedrības spēju uzņemties atbildību un just beznosacījuma mīlestību un kopīgiem spēkiem meklē scenārijus empātiskai sadzīvošanai vienā telpā, laikā un valstī. Diskusija “Lolojumdzīvnieks – privātīpašums vai ģimenes loceklis” veidota sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Ulubele”, kas ir viena no retajām dzīvnieku patversmēm, kas nepiekopj dzīvnieku nogalināšanu. Diskusija notiek, lai uzlabotu dzīvnieku aizsardzības jomu Latvijā. Diskusija ievada lolojumdzīvnieku tiesiskā statusa problēmjautājumos, aktualizējot gan jautājumu par dzīvnieka juridisko statusu (īpašums vai just spējīga būtne), gan nepieciešamās izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā saistībā ar lolojumdzīvnieku aizsardzību, esošo situāciju no dažādu nozaru skatu punkta.

4. septembrī

• plkst. 12.30–13.30 – diskusija “Pašnāvības Latvijā. Vai/kā es varu palīdzēt samazināt pašnāvību skaitu?”
  Latvija ir 2. vietā Eiropas Savienībā jauniešu pašnāvību skaita ziņā, gandrīz katru dienu kāds cilvēks sev atņem dzīvību, un pašnāvībās mēs zaudējam divreiz vairāk cilvēku nekā autosatiksmes negadījumos. Kāpēc cilvēki Latvijā pašnāvību uztver kā izeju no savām problēmām? Kas raksturo pašnāvnieka pasaules uztveri? Pašnāvības iemesli un riska faktori. Ko es varu darīt, ja man ir aizdomas par kāda cilvēka nodomiem veikt pašnāvību?
• plkst. 14.00–15.00 – diskusija “Ērglis lido viens, aitas dreb barā jeb kā panākt, lai kopā tomēr izdotos”
  Pēdējā laikā daudz runājam un dzirdam par politisko atbildību un sabiedrības līdzatbildības izjūtu, par politiskā procesa norisi. Neapšaubāmi – gan indivīds, gan grupa ir neatņemama sabiedrisko un politisko procesu sastāvdaļa, tomēr jautājums par to, cik darbība kolektīvā ir efektīva, un to, vai politiskā un sabiedriskā augsne nav labāk piemērota individuālu mērķu sasniegšanai, paliek atvērts. Diskusijā runāsim un analizēsim, vai darbība grupās tiešām kalpo kopīgu mērķu īstenošanai vai tikai kā tramplīns individuālisma ambīcijām? Un vai sabiedrība un to veidojošās grupas ir gatavas pieņemt interešu un indivīdu dažādību? Diskusijā piedalās politisko partiju pārstāvji, sociālantropologs, ārsts-psihoterapeits, politologs un nevalstiskās organizācijas pārstāvis.
• plkst. 15.15–16.00 – diskusija “Ar cigaretēm un ātro kredītu kabatā: kāpēc cilvēki izdara sliktas izvēles”
  Aizdedzināt kārtējo cigareti, sēsties pie stūres dzērušam, lēkt uz galvas nezināmā ūdenī – ja visi zina, ka tas ir slikti, tad kāpēc cilvēki turpina izdarīt izvēles, kas viņiem pašiem kaitē? Pag, bet kā tad ar to, ka viens smēķē visu mūžu, bet nodzīvo vesels un līdz 100, kamēr cits ne reizi nav cigareti pat rokā ņēmis, bet saslimst ar plaušu vēzi 50 gados? Ko par šiem fenomeniem un uzvedības ekonomiku saka pasaules un Latvijas pieredze?
• plkst. 16.00–17.00 – publisks drāmas terapijas seanss “Man riebjas skola!”
  Publiskā drāmas terapijas seansā pusaudži, pielaikojot dažādus skatpunktus, analizēs problēmas, ar kurām viņi saskaras skolā, kā arī kopā ar diskusijas vadītājiem meklēs risinājumus, kas ļautu veidot iekļaujošāku un empātiskāku skolas vidi.
• plkst. 17.00–18.00 – Edgars FRESH: “Vai influenceriem ir superspējas izglābt planētu?”
  Jūtūberu, instagrameru, tik-tok-istu un citu influenceru laikmetā interneta slavenības ir jauniešu gidi ikdienas izvēlēs – ko vilkt mugurā, ko ēst, kādu mūziku klausīties, uz kādām vietām doties, ko darīt un ko nedarīt. Kamēr Grēta Tunberga un viņas līdzinieki iedvesmo jauniešus dzīvot zaļāk, daudzi citi influenceri popularizē pilnīgi pretēju dzīvesveidu, ar savu piemēru aicinot pirkt un tērēt vairāk resursu – vairāk drēbju, vairāk kosmētikas, vairāk lietu. Kāda ir influenceru atbildība par pašu pausto, un kā influenceri var ietekmēt sabiedrībai un videi svarīgus procesus?
• plkst. 18.30–19.30 – Diskusija “Kas valdīs pār pasauli pēc Covid-19?”
  Pasaule ir mainījusies, agrākās ikdienas vairs nebūs un jāgatavojas jaunai lietu kārtībai – šādi apgalvojumi jau mēnešiem, kopš pasaulē plosās pandēmija, piepilda informācijas telpu. Vai turpinās pieaugt Ķīnas kā globālas lielvaras loma un ASV kāpsies malā, koncentrējoties uz iekšējām lietām? Vai pandēmija Eiropas Savienībai būs nāvējošs trieciens? Kāda no krīzes pacelsies Krievija, kuras ekonomika ir iedragāta un līdera reitingi sašķobījušies? Diskusijā mēģināsim identificēt tendences un notikumus, kas ļauj nojaust turpmākos pavērsienus ģeopolitikā.

Visos pasākumos ieeja ir bez maksas.

Detalizētāka informācija par sarunas festivāla “Lampa” 2020 programmu apskatāma šeit.

Atgādinām, ka joprojām jāievēro piesardzības pasākumi un individuālā atbildība par savu veselību. Aicinām rūpēties par roku higiēnu un izmantot publiski pieejamos dezinfekcijas stendus, kā arī ievērot distanci un sanitāro protokolu, apmeklējot publiskas vietas un pasākumus.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.