×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Ceturtdiena, 12. septembris
Šodien sveicam: Erna, Evita, Eva
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T

Pasākumi

“Man bij’ daudzi kamolīši..” – TLMS “Vīgrieze” darbu izstāde koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā

10. septembris - 01. oktobris

Līdz 1. oktobrim koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā skatāma tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Vīgrieze” darbu izstāde “Man bij’ daudzi kamolīši…”.

Segu košums ir tik pat krāšņs kā rudens Siguldā – tas ir gan spocīgi zaļš, kad lapas gatavojas dzeltēt, gan dūmakaini pelēks, kad virs Gaujas agros rītos redzam miglu, gan košs, kad dārzos zied krāšņās rudens puķes.

Lai segu uzaustu, vajag daudz: gan daudz pacietības, gan daudz diedziņus (gan velkos, gan audos), gan arī daudz dažādu krāsu kamolīšus, lai varētu spēlēties.

Jā, segu aušana ir spēle ar krāsām – vai tās likt šatierī (krāsu pāreja līnijās), vai veidot rakstu ar ieaustiem ziediem, vai arī aust ģeometriskās figūrās (drellis, ripss). Aužot segu audējs liek lietā savu iztēli un krāsu izjūtu bagātību.

Bet brīdi, kad gribas pašikot, varam uzaust arī divpusējo segu. Tas gan pa spēkam ne katram, jo tur liela māka – uzaust segu ar abām labajām pusēm, kuru pēc tam var segt pēc noskaņojuma. Līdz ar to darba arī vairāk – jāauž divas segas vienā.

Un ko tad darīt tad, kad sega noausta, bet vēl kāds diegu gals palicis? Krāt kamolīšus nākamajām segām. Ļoti prātīgi, jo īstenā šatiera segā var būt pat vairāk par 15 dažādām (vai ļoti tuvām) krāsām.

Tikpat labi, var kamolīšus izadīt zeķēs, cimdos un visur kur citur izlietot, dodot tiem iespēju dzīvot visdažādāko dzīvi.

Dzijas kamoli ir ideju raisītāji, sapņu ķērāji un tas brīnums, kas pārtop realitātē.

Tāpat kā ar vienu kamolu nevar noaust segu (aptuveni 1,5–2 kilogrami dzijas vajadzīgi), tāpat arī daudz jaukāk, ja darboties var komandā. Segu auž viens, bet tas jau tas saldais ēdiens. Līdz aušanai ir daudz sagatavošanās darbu, kur katrs var pielikt savu roku. Segas mets ir jāuzzīmē, diegu skaits ir jāaprēķina, dzija jāizmazgā, bize jāuzmet, stellēs jāievelk, jāsanīta un jāsašķieto, paminas jāpiesien. Un kad tas ir izdarīts, tad tik var sākt segu aust. Pie katra aužamā darba, diedziņi, kuri tiek ieausti audeklā, tiek apmīļoti vairākas reizes, līdz tie top par audeklu. 

Ja arī gribi iemācīties segas aust, ir iespēja pievienot studijas dalībnieku pulkam.

“Vīgrieze” dalībnieki: Alda Hāne, Dace Viktorija Birnbauma, Gundega Pētersone, Ģertrūde Līvmane, Irita Lukšo (TDM), Iveta Veidenbauma, Laima Lībeka, Liene Grundmane, Lilita Lūse, Rudīte Zariņa, Sandra Kanča, Silvija Grapmane, Tija Špaca un Zigrīda Labanovska.

Pasākumi