Attiecības vecākiem ar bērniem ir tik nozīmīgas. Saikne, kas ir starp bērniem un vecākiem, ir īpaša. Mammu un meitu saikne,  vienai otras sajušana, ir ļoti īpaša. Evija Amoliņa par izstādi saka:  “Ar šo izstādi vēlos iekustināt cilvēkos emocionālo stīgu par mūsu dzīvē visīpašākajiem cilvēkiem. Sajust un padomāt par to, kas visdārgākais mums dzīvē? Tie ir mūsu tuvie cilvēki, tie ir mūsu bērni, tie ir mūsu vecāki. Viņi –  mūsu tuvie cilvēki –  dod mums prieku, enerģiju, atbalstu, izaugsmi, sevis izprašanu.”

“Gleznot portretus ir bijis mans sapnis jau no jaunības. Pateicoties manai brīnišķīgajai skolotājai Agatei Apkalnei, esmu varējusi piepildīt savu sapni. Viņas mācīšanas maniere ir tieši piemērota man. Man ir bijuši arī citi nozīmīgi skolotāji, viens to tādiem ir Kārlis Dobrājs. Viņš man deva pirmās prasmes un iespaidus eļļas glezniecībā. Mākslas studijas gaisotne, krāsu smarža, sarunas, eļļas krāsu daudzās toņu tūbiņas, smalkas un ne tik smalkas otiņas, kluso dabu uzstādījumi – tas viss palicis siltā atmiņā. Gleznošana, māksla, radīšana pašai ar savām rokām – tas liek manai dvēselei gavilēt. Caur radīšanu saskatu nozīmi un patiesumu šai pasaulei. Gleznošana mani iekšēji sakārto un dod man enerģiju, tāpēc man šis process ir ļoti nepieciešams. Māksla ir brīnišķīgs veids, kā darīt dzīvi harmoniskāku, skaistāku un arī laimīgāku, tāpēc, manuprāt, to vajadzētu vairāk iekļaut cilvēka dzīvē. Ne visiem jārada pašiem, bet katrs var būt skatītājs,” atzīst Evija Amoliņa.