No 23. maija Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma mākslinieces Ārijas Bērzes izstāde “Papīra būšana”. Papīrmākslā ir neierobežoti daudz iespēju un tehniku un māksliniece Ārija Bērze šajā izstādē apskata tieši locījumu daudzveidību.

Parasta papīra lapa mākslinieces rokās var pārvērsties ābolā, vīnogu ķekarā, cepurē vai pat puzurī un, kā pati Ārija saka, papīrmākslas iespējas patiesi ir neierobežotas. 29. jūnijā notiks izstādes noslēguma pasākums, kur būs iespēja iztaujāt arī mākslinieci par dažādiem locījumu veidiem, ieeja noslēguma pasākumā – bez maksas.

Māksliniece stāsta, ka strādājot ar vienu tehniku un formu, rodas nejaušības, kas paver jaunas formas un iedvesmo vēl un vēl meklēt jaunus risinājumus. Locījumi parāda jebkuras formas tektoniku (uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienotību, saskaņu) un caur locījumiem tie parādās vizuāli. Jebkura forma prasa noteiktu tektoniku un karkasu un locījumā tas parādās pats no sevis. Locījumu pamatā ir stabilākā forma trīsstūris, un ar trīsstūriem, tos būvējot, kombinējot iespējams nonākt pie jebkādām formām.

Locījumi Ārijas dzīvē ir ienākuši jau pirmsskolas vecumā. Bērnībā viņai parādīja vienu locījuma veidu, kas aizrāva, bet bija daļa elementa, kas likās neprecīza, nesaderīga. Tad uz vairākiem gadu desmitiem locījumi netika aiztikti, līdz brīdim, kad tektonikas uzdevumā bija jāveido locījumi un atnāca risinājums problēmai no bērnības. Un tā tas aizgāja. Tā kā šobrīd māksliniecei vairs nav iespēja nodarboties ar keramiku vai ainavu arhitektūru un dārza dizainu, kas caurvijies dzīvei, tad šobrīd papīrs un papīrmāksla ir pieejamākais materiāls.

Papīrs panes visu – viņu var rullēt, locīt, izšķīdināt un liet pa jaunu, no papīra masas veidot skulpturālus objektus.

Māksliniece cer, ka varbūt kādu apmeklētāju iedvesmos papīra locījumu pētīšana un tehnikas iespējas, jo šobrīd Latvijā to nav iespējams apgūt.

Ārija Bērze (1946) ir uzaugusi Siguldā, ieguvusi izglītību Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas rokdarbu un keramikas nodaļā, vēlāk T. Zaļkalna Valsts mākslas akadēmijas rūpnieciskās mākslas nodaļā, beigusi arī Valsts Bulduru dārzkopības tehnikumu un pēcāk ieguvusi arī sertifikātu par pedagoģisko pamatus apguvi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, 2003. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā (dizainā). Strādājusi grāmatu tipogrāfijā  par mākslinieci, noformētāju, keramikas cehā par ģipša apstrādes meistaru, pēcāk strādājusi LPSR Mākslas fonda Mākslas keramikas fabrikā par mazo tirāžu etalonu mākslinieku -  realizētāju,  strādājusi ar ainavu arhitektūras projektiem un ilgus gadus bijusi mākslas pedagoģe.

29. jūnijā plkst. 14.00 apmeklētājiem un interesentiem būs iespēja tikties ar mākslinieci izstādes noslēguma pasākumā. Izstādes Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 30. jūnijam katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00. Ieeja izstādē iekļauta Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā.