Pēc intensīva darba turpat gada garumā ir apstiprināts Siguldas novada ģerbonis, kuru šodien svinīgā ceremonijā Siguldas novada Domes priekšsēdētājam Uģim Mitrevicam pasniedza Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Siguldas novads izveidots 2003.gada 1.jūnijā, un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009.gada 1.jūlijā Siguldas novadam pievienojās arī Allažu pagasts. Izveidojoties Siguldas novadam, radās nepieciešamība pēc vienota novada ģerboņa, kas, saskaņā ar heraldikas nosacījumiem, ir izstrādāts atsevišķs apzīmējums vai apzīmējumu kopums, kas ietverts noteiktā formā un reprezentē pašvaldību.

Ģerboņa izstrādes gaita
2011.gada aprīlī Siguldas novada Domes deputāti apstiprināja ideju konkursa „Par Siguldas novada ģerboņa skiču izveidi” nolikumu. Konkursā tika iesniegtas 26 ideju skices, kas tika nodotas vērtēšanai pašvaldības Ģerboņa vērtēšanas komisijai.

Iesniegtie darbi tika izskatīti arī 2011.gada 24.augusta Domes sēdē, bet deputāti nolēma, ka ideju konkursā iesniegtie darbi neatbilst Siguldas novada ģerboņa nolikuma prasībām. Diskusijās novada deputāti nolēma Siguldas novada ģerbonim par pamatu izmantot Siguldas pilsētas ģerboni.

Lai izstrādātu novada ģerboni, tika noslēgts līgums ar mākslinieku Vladimiru Ladusānu. Mākslinieks sagatavoja divus Siguldas novada ģerboņa skiču variantus, kurus 2012.gada 11.janvāra Domes sēdē izvērtēja Domes deputāti. Deputāti nolēma apstiprināšanai Kultūras ministrijas Valsts Heraldikas komisijā virzīt skici, kurā attēlots Siguldas pilsētas ģerbonis un tam pievienota apmale – sudrabs pret zaļu un zaļš pret sudrabu.

                                                                                     Mākslinieka V.Ladusāna ar roku zīmētā Siguldas novada ģerboņa skice.

Siguldas novada ģerboņa heraldiskais apraksts ir: no kreisās šķelts ar sudrabu un zaļu. Trīs zaļas kreisās spāres veidā liktas lapas, tāpat likti trīs sudraba pieclapu ievu ziedi. Ģerbonis papildināts ar apmali – sudrabs pret zaļu un zaļš pret sudrabu.

„Deputātu lēmumam par Siguldas novada ģerboņa pamatu izmantot Siguldas pilsētas ģerboni ir vairāki aspekti. Pirmkārt, 2003.gadā, apvienojoties trijām pašvaldībām, tika izveidots Siguldas novads, kuram 2009.gadā pievienojās Allažu pagasts. Otrkārt, Siguldas pilsētas ģerbonis tika apstiprināts 1938.gadā un tas ir vecākais mūsu novada ģerbonis, jo Mores pagasta ģerboni apstiprināja 2000.gadā, Allažu un Siguldas pagastu ģerboņus apstiprināja 2002.gadā. Bez tam Siguldas novada nosaukuma pamatā ir Siguldas pilsētas vārds un Siguldas pilsētā dzīvo apmēram 80% novada iedzīvotāju. Pilnīgi jauna ģerboņa izstrāde netika turpināta arī tādēļ, ka deputātiem joprojām nav pilnīgas pārliecības, ka teritoriālā reforma Latvijā ir pabeigta. Tāpēc, izvērtējot iepriekšminētos argumentus, Siguldas novada Domes deputāti, sadarbojoties ar Valsts Heraldikas komisiju, vienojās, ka Siguldas novada ģerbonis tiks izveidots uz Siguldas pilsētas ģerboņa bāzes,” skaidro Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Jaunais novada ģerbonis ir Siguldas novada vienotā simbolika, kuru izmantos pašvaldības oficiālo dokumentu noformēšanā un citviet Latvijas likumdošanas noteiktajā kārtībā.

„Siguldas novada administratīvo teritoriju ģerboņi joprojām būs spēkā – tie būs lietojami saskaņā ar Domes apstiprinātiem to izmantošanas noteikumiem, kurus tuvākajā laikā izstrādāsim, apspriedīsim un apstiprināsim. Mums būs precīzi jānolemj, kā turpmāk lietosim Siguldas pilsētas, Siguldas, Mores un Allažu pagastu, kā arī Siguldas novada ģerboni, mūsu logo „Elpo brīvi” un tūrisma zīmolu „S!gulda aizrauj!,” rezumē Domes priekšsēdētājs.

Vēstures dati
(Informācija iegūta no publikācijas: Vītola I. Siguldai – 80. Siguldas Apskats, 2008.)

...1925.gadā Siguldā pēc ļaužu skaitīšanas datiem kopā ir 2309 iedzīvotāji, no kuriem jaunās „pilsētas robežās” jeb centrā dzīvo 1015.

1928.gadā 11.februārī Saeima pēc divu neveiksmīgu balsojumu veikšanas beidzot pieņem likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem. Valsts jubilejas gadā pilsētas tiesības iegūst ne tikai Siguldas miests, bet arī citi miesti citos Latvijas novados.

Līdz ar pilsētas statusa iegūšanu Siguldai aktualizējās jautājums par pilsētas ģerboni. 1923.gadā izdotais Latvijas Republikas likums par pašvaldību iestāžu ģerboņiem nosaka, ka ikvienai pilsētai ir savs ģerbonis.

1928.gada 24.februārī laikraksts „Siguldas Ziņas” publicē aicinājumu iedzīvotājiem izteikt domas par jaunās pilsētas ģerboni. Sākotnēji iecerēts, ka uz pilsētas ģerboņa būs attēlota lakstīgala un ievas zars – „kā Siguldas daiļās dabas simboli”. Siguldas pilsētas Domes pirmajā sēdē risinās diskusijas par jaunizveidojamā pilsētas ģerboņa projektu.

Tiek izvirzīti vēl citi priekšlikumi Siguldas ģerboņa izskatam. Blakus ievu zaram un lakstīgalai vajadzētu iestrādāt arī tādus motīvus kā ābeles zars, jo Sigulda ievērojama ar plašiem ābeļdārziem, kā arī sniega slēpes – „sakarā ar dzīvo slēpotāju sportu ziemā”.

1928.gada 1.martā laikrakstā „Siguldas Ziņas” A.Rubins publicē savas pārdomas par jauno pilsētas ģerboni. Viņaprāt, gan lakstīgalas, gan ievas, gan ābeļzari ir arī citur Latvijā. Pēc Rubina ieskatiem ģerbonī jāizceļ Siguldai īpatnējais, savdabīgais, vietai raksturīgais – un tā noteikti ir Gauja, kas apdziedāta dzejnieku darbos un bez kuras Siguldā nebūtu tik skaistu gravu ar ievām un lakstīgalām.

Par otru galveno simbolu ģerbonī A.Rubins iesaka izvēlēties senču pili, jo „kur Latvijā vēl otra vieta, kur tik daudz vēsturisku piļu sakopots nelielā apgabalā?”.

Dažādie priekšlikumi par pilsētas ģerboņa izskatu izraisa plašas diskusijas vairāku gadu garumā starp siguldiešiem un Heraldisko komiteju. Tāpēc tikai 1938.gadā Valsts prezidents K.Ulmanis apstiprina Siguldas pilsētas ģerboni tādu, kādu to pazīstam šodien (ģerboņa autors nav zināms, bet pastāv uzskats, ka tas ir Riharda Zariņa audzēknis, talantīgais grafiķis Kārlis Krauze).