Kāda ir darbību kārtība, lai atteiktos no Wesemann pakalpojumiem ( daudzdzīvokļu māja)un katrs dzīvoklis ierīkotu alternatīvo apkuri?

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 14. panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks bez citu īpašnieku piekrišanas ir tiesīgs būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārplānot un pārbūvēt savu dzīvokli un tajā esošās komunikāciju daļas, ciktāl tas neskar citu īpašnieku intereses. Ja tiek pārplānotas vai pārbūvētas dzīvokļa vai komunikāciju daļas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar visas mājas ekspluatāciju, nepieciešamas pārējo dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības piekrišana, kas noformējama sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktā kārtībā un to dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kuri nav dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki. Daudzdzīvokļu mājas iekšējā siltumapgādes sistēma ir funkcionāli nedalāmi saistīta ar visas ēkas ekspluatāciju, līdz ar to, lai atslēgtu dzīvokli no kopējās siltumapgādes sistēmas ir nepieciešamas pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana. „Enerģētikas likuma” 50.pantā teikts, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Dzīvokļa īpašnieks privatizētā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā nav ēkas, bet gan tās daļas īpašnieks, jo saskaņā ar likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 1. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu, bet likuma 3.pants nosaka, ka pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašumā esošā daļa ir daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem durvīm, komunikācijām iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kā arī zemes gabals, ja tas nav citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā. Savukārt „Enerģētikas likuma” 52. pants nosaka, ka ēku un būvju pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai atslēgšanās no tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem. Līdz ar to, no iepriekšminētajiem likuma pantiem var secināt, ka atslēgties no centralizētās siltumapgādes sistēmas ir tiesības visai mājai, nevis atsevišķiem dzīvokļiem. „Enerģētikas likuma” 51.panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldības var noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru. Ar 2004.gada 30.jūnija lēmumu „Siguldas novada siltumapgādes attīstības plāna apstiprināšana”(prot.Nr.13., 1.§) ir apstiprināts šis plāns un saskaņots ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru. Tādēļ ir nepieciešams konstatēt vai daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas centralizētās siltumapgādes sistēmas zonā, kurā nav atļauta atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Alternatīvās apkures sistēmas ierīkošanai ir nepieciešams izstrādāt projektu, atbilstoši 1.04.1997. MK noteikumi Nr.112 "Vispārējie būvnoteikumi" prasībām, iesniedzot Siguldas novada būvvaldē būvniecības iesniegumu par būvniecības ieceri. Ar cieņu, www.sigulda.lv administrācija