×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Otrdiena, 19. marts
Šodien sveicam: Jāzeps, Juzefa
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T

Pamatinformācija

Siguldas novada pašvaldība, apvienojoties Siguldas pilsētai, Siguldas un Mores pagastiem, tika izveidota 2003. gada 1. jūnijā. 2009. gada 1. jūlijā novads tika paplašināts, pievienojoties Allažu pagastam. 2021. gada jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Siguldas novads apvienots ar Krimuldas, Mālpils un Inčukalna novadu, atsevišķi nodalot Vangažu pilsētu.

No 2021. gada 1. jūlija Siguldas novadu veido Allažu pagasts, Inčukalna pagasts, Krimuldas pagasts, Lēdurgas pagasts, Mālpils pagasts, Mores pagasts, Siguldas pagasts, Siguldas pilsēta.

Siguldas novada pašvaldība un tās struktūrvienības veic visas likuma noteiktās funkcijas, veicinot novada attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa attīstību. Nozīmīgs aspekts ir tas, ka Siguldas novada pašvaldība tiek minēta par paraugu veiksmīgai teritoriālai reformai, kā rezultātā tika izveidots Siguldas novads, kurā vienmērīga attīstība notiek gan pilsētā, gan lauku teritorijās, veicinot demokrātiskas un aktīvas sabiedrības veidošanos. Siguldas novads viens no pirmajiem uzsāka attīstīt privātās partnerības principu pašvaldības darbā.

Līdz ar Siguldas novada paplašināšanos 2021. gadā novadā izveidotas pagastu apvienību pārvaldes, kuras turpina pildīt prioritārās iedzīvotāju apkalpošanas funkcijas. Lai sabalansētu pilsētas un lauku teritoriju iedzīvotāju vienlīdzīgu pieeju pašvaldības pakalpojumiem, iedzīvotājiem ir iespēja pamatpakalpojumus saņemt Mores, Mālpils, Inčukalna un Krimuldas pagasta, kā arī Siguldas pilsētas Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrā un Allažu klientu apkalpošanas centrā.

Siguldas pašvaldību veido iedzīvotāju vēlēta dome (19 cilvēku sastāvā) un pārvalde, kuras darbu vada priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja vietnieki, izpilddirektors un trīs izpilddirektora vietnieki. Siguldas novada pašvaldības administrācijā nodarbināti vairāk nekā 200 darbinieki.

Domes sēdēs, kuras notiek divas reizes mēnesī, piedalīties aicināts ikviens novada iedzīvotājs.

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, Siguldas novada pašvaldības galvenie uzdevumi ir:

  • izstrādāt novada sociāli ekonomiskās attīstības plānu, lai nodrošinātu līdzsvarotu novada attīstību;
  • gādāt par iedzīvotāju komunālo pakalpojumu organizēšanu, administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību;
  • veicināt sabiedrības izglītību, kultūru, kā arī tradicionālo vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību;
  • nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, veicinot iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, sniegt sociālo palīdzību;
  • veicināt uzņēmējdarbību Siguldas novadā, rūpējoties par bezdarba samazināšanu;
  • gādāt par cilvēku drošību, nodrošinot sabiedrisko kārtību. 

Siguldas novada pašvaldība un tās struktūrvienības veic visus likuma noteiktās funkcijas, veicinot novada attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa attīstību.

Siguldas novada pašvaldībā darbojas patstāvīgas komitejas, kurās piedalās pašvaldībā ievēlētie deputāti. Lai nodrošinātu pašvaldības darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdēs, pašvaldībā ir izveidotas patstāvīgas komitejas:

  • Finanšu komiteja;
  • Izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komiteja;
  • Attīstības, uzņēmējdarbības un sporta komiteja;
  • Sociālo un veselības jautājumu komiteja.

Darbojas arī vairākas īpašiem nolūkiem izveidotas komisijas.

Pasākumi