×

Lai šī tīmekļa vietne darbotos, mēs izmantojam tehniskās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu, papildus šajā vietnē, interneta vietnes apmeklējuma analīzei un lietošanas pieredzes uzlabošanai var tikt izmantotas statistikas sīkdatnes. Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu” vai noraidīt, noklikšķinot uz pogas “Nepiekrītu”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Vairāk informācijas
Ceturtdiena, 7. jūlijs
Šodien sveicam: Alda, Maruta
Laika ziņas: Sigulda +20.4℃, DR vējš 4.1 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T

Uzņēmējdarbības vides raksturojums

Siguldas novada uzņēmējdarbības vides raksturojums

Siguldas novadā 2020. gadā reģistrēts 131 jauns uzņēmums un likvidēti 149 uzņēmumi.

Pēc tam, kad 2020. gadā tika reģistrēts zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, pērn jauno uzņēmumu skaits piesardzīgi audzis.

Lursoft pētījuma dati atklāj, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9 227 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14 159 uzņēmumi. Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku 2021. gadā pa mēnešiem, redzams, ka pērn, lai arī turpinājusies Covid-19 pandēmija un tās ierobežojošie pasākumi, nevienu mēnesi nav reģistrēts tik straujš jauno uzņēmumu skaita kritums, kā tas bija 2020.gadā.

Valsts kopējā tendence jaunreģistrēto uzņēmumu skaita ziņā pērn atspoguļojusies arī Siguldas novadā, jo pēc tam, kad 2020. gadā reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits pēdējo gadu laikā, aizvadītais gads atkal nesis kāpumu. Lursoft apkopotie dati rāda, ka 2021. gadā Siguldas novadā reģistrēti 160 jauni uzņēmumi. Vienlaikus jānorāda, ka likvidēto uzņēmumu aizvien bijis vairāk nekā jaunreģistrēto. Pērn gada laikā pašvaldības teritorijā likvidēti 186 uzņēmumi. Tiesa, tas ir būtiski mazāk nekā, piemēram, 2019. gadā, kad tika sasniegts likvidēto uzņēmumu skaita rekords – likvidēti 327 Siguldas novada uzņēmumi.

Šogad līdz maija vidum novadā reģistrēti 54 jauni uzņēmumi. Tikpat liels skaits uzņēmumu šogad arī likvidēts.

 

 

Kopumā pēdējo desmit gadu laikā Siguldas novadā reģistrēti 1 804 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti – 1 440. Tas nozīmē, ka laika periodā kopš 2012. gada faktiskais uzņēmumu skaits Siguldas novadā audzis par 364 komersantiem.

Patlaban Siguldas novadā reģistrēti 4 007 uzņēmumi, no kuriem 78,26% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 12,80% – zemnieku saimniecības.

Visbiežāk pārstāvētās uzņēmējdarbības nozares Siguldas novada uzņēmumu vidū ir jauktā lauksaimniecība, mazumtirdzniecība un būvniecība.

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Siguldas novadā:

  • jauktā lauksaimniecība;
  • mazumtirdzniecība;
  • dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība;
  • sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
  • uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos.

Apgrozījuma ziņā lielākā nozare Siguldas novadā 2020.gadā bijusi kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība, kas kopā apgrozīja 184,11 milj. EUR. Lielāko daļu no šīs summas nodrošinājis SIA “PATA” apgrozījums. Apgrozījuma ziņā otra lielākā nozare bijusi mazumtirdzniecība, kur lielāko artavu no kopējā apgrozījuma devis SIA “VITA mārkets”.

Lielākās uzņēmējdarbības nozares Siguldas novadā pēc kopējā apgrozījuma 2020. gadā:

  1. Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība: 184,11 milj. EUR;
  2. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces: 113,14 milj. EUR;
  3. Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana: 88,88 milj. EUR;
  4. Pārējo koka izstrādājumu ražošana: 59,49 milj. EUR;
  5. Lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana: 38,07 milj. EUR.

Lursoft izpētījis, ka ārvalstu tiešās investīcijas ieguldītas 114 Siguldas novadā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālos. Ārvalstu investoru kopējais ieguldījums novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos veido 88,12 milj. EUR, kas to pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījuma pamatkapitālos starp visām Latvijas pašvaldībām ierindo 8.vietā, blakus Valmieras novadam un Jūrmalai. Lielākie ieguldījumi Siguldas novada uzņēmumos nāk no Spānijas (64,64 milj. EUR), Norvēģijas (11,08 milj. EUR) un Vācijas (8,01 milj. EUR). Kopumā ārvalstu ieguldījumi Siguldas novada uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd reģistrēti no 28 valstīm.

 

Apgrozījums krities

Aizpērn Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums saruka par 7,44%, samazinoties līdz 61,8 miljardiem eiro. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka kopējā apgrozījuma kritumu 2020. gadā piedzīvojuši arī Siguldas novadā reģistrētie uzņēmumi. Ja vēl 2019. gadā kopējais novadā reģistrēto uzņēmumu apgrozījums kāpa līdz 906,79 milj. EUR, tad Covid-19 ietekmē jau gadu vēlāk tas samazinājās līdz 893,55 milj. EUR.

Kritumu 2020. gadā piedzīvojis ne tikai kopējais apgrozījums, bet arī vidējais rādītājs uz vienu uzņēmumu. Dati liecina, ka aizpērn katrs Siguldas novadā reģistrētais uzņēmums apgrozījis 23,70 tūkst. EUR, kas ir par 10,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus jānorāda, ka no visiem Siguldas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2020. gadā guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, apgrozījuma kāpumu 2020. gadā uzrādījuši 49% uzņēmumu.

Ar apgrozījumu, kas pārsniedz 1 milj. EUR, 2020.gadā strādājuši 93 Siguldas novadā reģistrēti uzņēmumi. Gadu iepriekš tādi bija 95 uzņēmumi.

Ar apgrozījuma kritumu 2020. gadā strādājis arī Siguldas novada lielākais uzņēmums – SIA “PATA”. Lursoft aprēķinājis, ka gada laikā uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 8,60%, tam samazinoties līdz 155,80 milj. EUR. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “PATA” skaidro, ka uzņēmuma apgrozījums Covid-19 saistīto ierobežojumu ietekmē strauji nokritās, mēneša pārdošanas apjomam samazinoties līdz pat 40%. Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, uzņēmums saņēma LIAA atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem. 2020. gadā saņemtā atbalsta apmērs veidoja 248,67 tūkst. EUR. Gada otrajā pusē tirgus negaidīti ātri atdzīvojās lielos apjomos gan privātajā patēriņā, gan globālajā būvniecībā. Strauji un masveidā pieaugošais pieprasījums arī veicināja cenu kāpumu, jo piedāvājums nespēja sekot līdzi pieprasījumam, kas, savukārt, palielināja peļņas līmeni.

Pretstatā SIA “PATA”, kura apgrozījums aizpērn saruka, mazumtirgotāja SIA “VITA mārkets” apgrozījums 2020. gada laikā audzis. Gada laikā tas palielinājies par 13,38%, sasniedzot 96,94 milj. EUR.

Trešais lielākais uzņēmums Siguldas novadā pēc apgrozījuma 2020. gadā ir zāģmateriālu un līmēto masīvkoka plātņu ražotājs SIA “Rettenmeier Baltic Timber”. Tāpat kā SIA “PATA”, arī SIA “Rettenmeier Baltic Timber” norāda, ka līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību bija vērojamas straujas pieprasījuma un cenu svārstības, tomēr jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kokmateriāliem ātri atjaunojās, pieauga arī cenas gan produkcijai, gan izejmateriāliem. “Salīdzinoši sliktāka situācija bija celulozes šķeldas un papīrmalkas tirgū, kas veicināja mežizstrādes aktivitātes samazināšanos, pasliktinot arī izejmateriālu pieejamību. Šī iemesla dēļ nedaudz samazinājās ražošanas apjomi,” vadības ziņojumā skaidro SIA “Rettenmeier Baltic Timber”. Lursoft aprēķini rāda, ka SIA “Rettenmeier Baltic Timber” apgrozījums 2020.gadā samazinājās par 8,59%, sarūkot līdz 58,57 milj. EUR.

Tikmēr kokskaidu granulu ražotāja SIA “Graanul Pellets” apgrozījums 2020. gadā palielinājās par 16,55%, sasniedzot 54,10 milj. EUR. Uzņēmums arī iesniedzis pārskatu par 2021.gadu, un tajā redzams, ka pērn piedzīvots atkal neliels apgrozījuma kritums, rādītājam samazinoties līdz 52,53 milj. EUR. Savā trīspadsmitajā saimnieciskās darbības gadā uzņēmums saražojis 296,04 tūkst. t kokskaidu granulu, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš. “Tā kā pieprasījums pēc kokskaidu granulām pirmajā pusgadā bija zems, bija arī periodi, kad rūpnīca strādāja ar samazinātu jaudu. Gada otrajā pusē tirgus lēnām atguvās, taču izejmateriālam cenas un ražošanas izmaksas pieauga,” teikts SIA “Graanul Pellets” 2021. gada vadības ziņojumā.

TOP 5 lielāko uzņēmumu sarakstu noslēdz graudu iepirkšanas un liellopu, aitu, kazu, mājputnu, trušu, zivju un kažokzvēru barības maisījumu ražošanas uzņēmums SIA “KG Latvija”. Uzņēmums 2020. gadā turpināja līdzšinējo straujo izaugsmes tempu, apgrozījumam palielinoties vēl par 23,13% un sasniedzot 38,07 milj. EUR. Uzņēmums norāda, ka pieauguma iemesli ir esošo klientu un eksporta klientu pasūtījumu apjoma pieaugums, jaunu klientu mērķtiecīga piesaiste, kā arī aktīva sadarbība ar esošajiem klientiem.

Siguldas novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā:

  1. SIA “PATA”: 155,80 milj. EUR;
  2. SIA “VITA mārkets”: 96,94 milj. EUR;
  3. SIA “Rettenmeier Baltic Timber”: 58,57 milj. EUR;
  4. SIA “Graanul Pellets”: 54,10 milj. EUR;
  5. SIA “KG Latvija”: 38,07 milj. EUR.

 

Nopelnīts vairāk

Neskatoties uz to, ka 2020. gadā gan kopējais, gan arī vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu Siguldas novadā samazinājies, kopējā peļņa uzrādījusi pozitīvu izaugsmi.

Lursoft aprēķinājis, ka aizpērn Siguldas novadā reģistrētie uzņēmumi kopā nopelnīja 47,87 milj. EUR. Tas ir par 32,97% vairāk nekā nopelnīts gadu iepriekš. Neskatoties uz kopējā rādītāja pozitīvo izaugsmi, vidējais peļņas rādītājs uz vienu uzņēmumu 2020. gadā samazinājies līdz 20 eiro, pēc 2019. gada straujā pieauguma atkal atgriežoties 2018. gada līmenī.

Aizpērn Siguldas novadā bija reģistrēti deviņi uzņēmumi, kuru peļņas apjoms pārsniedza 1 milj. EUR robežu. Gadu iepriekš tādi bijuši 7 uzņēmumi. Lursoft aprēķinājis, ka peļņas rādītāju 2020. gadā izdevies uzlabot 49,22% no visiem Siguldas novadā strādājošajiem uzņēmumiem, kuri aizpērn guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības.

Lielākie zaudējumi Siguldas novadā 2020. gadā reģistrēti SIA “Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs “Sigulda””, kas aizpērn strādāja ar 419,67 tūkst. EUR apgrozījumu un 428,35 tūkst. EUR zaudējumiem.

Pelnošākais uzņēmums Siguldas novadā 2020. gadā bijis kokskaidu granulu ražotājs SIA “Graanul Pellets”, kam gada laikā izdevās palielināt peļņu par 177,31%, rādītājam pieaugot līdz 8,79 milj. EUR. Jānorāda, ka 2021. gadā peļņa gan samazinājusies, sarūkot līdz 6,8 milj. EUR.

Peļņas kāpumu par 71,81% uzrādījis arī SIA “Rettenmeier Baltic Timber”, kuram aizpērn izdevies palielināt peļņu līdz 6,08 milj. EUR. Iesniegtajā vadības ziņojumā uzņēmums norādījis, ka 2020. gadā tas veicis investīcijas ražošanas tehnoloģijās, kuras būtiski uzlabos ražošanas efektivitāti nākošajos gados.

Peļņas pieaugumu saraksta trešajā pozīcijā esošais mazumtirgotājs SIA “VITA mārkets” skaidro ar uzņēmuma organisku izaugsmi. Lursoft dati rāda, ka aizpērn uzņēmuma peļņa palielinājās par 28,58%, sasniedzot 3,30 milj. EUR. Jānorāda, ka tā ir lielākā peļņa uzņēmuma visā pastāvēšanas vēsturē.

Aizpērnais gads veiksmīgs bijis koka dārza māju ražotājam SIA “Woodpro”, kas sekmīgi kāpinājis gan apgrozījumu, gan peļņu. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 2,89 milj. EUR peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Siguldas novada TOP 5 pelnošāko uzņēmumu sarakstu noslēdz SIA “PATA” ar 2,88 milj. EUR peļņu 2020. gadā. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tā aizpērn augusi par 2 milj. EUR.

Siguldas novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2020. gadā:

  1. SIA “Graanul Pellets”: 8,79 milj. EUR;
  2. SIA “Rettenmeier Baltic Timber”: 6,08 milj. EUR;
  3. SIA “VITA mārkets”: 3,30 milj. EUR;
  4. SIA “WOODPRO”: 2,89 milj. EUR;
  5. SIA “PATA”: 2,88 milj. EUR.

 

Nodarbināto skaits mazāks

Balstoties uz VID publiskoto informāciju par nodarbināto skaitu, redzams, ka pēdējos divus gadus darbinieku skaits Siguldas novada uzņēmumos turpinājis samazināties.

Ja 2020. gadā strādājošo skaits novada uzņēmumos samazinājās par 264, tad pērn – vēl par 102. Siguldas novada uzņēmumos pagājušajā gadā kopā strādāja 10 055 darbinieki.

Pērn novadā bija 168 uzņēmumi, kuros nodarbināti vismaz 10 darbinieki, bet vienpadsmit uzņēmumos strādājošo skaits pārsniedza 100.

Darbinieku skaits pērn audzis 28,56% no visiem novadā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Līderis darbinieku skaita ziņā Siguldas novadā ir mazumtirgotājs SIA “VITA mārkets”, kas pērn ar darba vietām nodrošināja 800 strādājošos. Jānorāda gan, ka tas ir par 19 darbiniekiem mazāk nekā 2020. gadā.

Tikmēr nodarbināto skaits mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA “KVIST” 2021. gadā atkal palielinājies. VID publiskotie dati rāda, ka 2020. gadā nodarbināto skaits SIA “KVIST” samazinājās par 6,14%, bet pērn tas atkal palielinājies par 17%, sasniedzot 695 strādājošos. Uzņēmuma iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2021.gadā SIA “KVIST” izdevies sekmīgi palielināt gan apgrozījumu, gan arī peļņu, rādītājiem augot līdz, attiecīgi, 42,17 milj. EUR un 1,13 milj. EUR. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “KVIST” norādījis, ka pērn, līdz ar tirgus atgūšanos pēc Covid-19 krīzes, audzis pieprasījums, kā arī līdz ar izejvielu, transporta, elektrības un citu pozīciju cenu kāpumu uzņēmums pārskatījis produkcijas cenas.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka lielāko darba devēju saraksta galvgalī Siguldas novadā skaitliskais pārsvars pieder kokapstrādes nozarei. Trešais lielākais darba devējs 2021. gadā arī bijis šīs nozares pārstāvis – SIA “Kokapstrāde 98”. Uzņēmumā ar darba vietām pagājušajā gadā bija nodrošināti 328 darbinieki, par 6 vairāk nekā gadu iepriekš.

Tikmēr nodarbināto skaits SIA “Rettenmeier Baltic Timber” pērn turpinājis kristies, samazinoties līdz 259 strādājošajiem, savukārt SIA “PATA” tas piedzīvojis ievērojami pieaugumu. VID publiskotā informācija atklāj, ka 2020.gadā uzņēmumā strādāja 149 darbinieki, bet pagājušajā gadā – jau 244.

Siguldas novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2021. gadā:

  1. SIA “VITA mārkets”: 800 darbinieki;
  2. SIA “KVIST”: 695 darbinieki;
  3. SIA “Kokapstrāde 98”: 328 darbinieki;
  4. SIA “Rettenmeier Baltic Timber”: 259 darbinieki;
  5. SIA “PATA”: 244 darbinieki.

 

Samaksāto nodokļu apjoms audzis

Aizvadītajā gadā palielinājusies nodokļu summa, kuru Latvijā reģistrētie uzņēmumi iemaksājuši valsts kopbudžetā. Lursoft apkopotā VID informācija rāda, ka 2021. gadā uzņēmumi nodokļu maksājumos samaksājuši 8,27 miljardus eiro, tostarp 1,43 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 2,80 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Pērn augusi arī nodokļu summa, kuru valsts kopbudžetā iemaksājuši Siguldas novadā reģistrētie uzņēmumi. Ja 2020. gadā tie bija 70,13 milj. EUR, tad pērn – jau 85,57 milj. EUR. Gada laikā tas ir pieaugums par 22,02%.

Vairāk nekā 1 milj. EUR nodokļu maksājumos Siguldas novadā aizvadītajā gadā samaksājuši vienpadsmit uzņēmumi.

Līderis samaksāto nodokļu apjoma ziņā Siguldas novadā 2021. gadā bijis degvielas vairumtirgotājs SIA “Straujupīte”, kas VID administrētajos nodokļos pērn samaksāja 19,40 milj. EUR. Tas ir par 43,49% vairāk nekā 2020. gadā.

Teju tikpat straujš samaksāto nodokļu apjoma pieaugums 2021. gadā reģistrēts arī SIA “KG Latvija”. Apkopojot VID publiskotos datus, Lursoft aprēķinājis, ka SIA “KG Latvija” samaksāto nodokļu apjoms gada laikā audzis par 41,6%, sasniedzot 6,57 milj. EUR.

Samaksāto nodokļu apjoms pagājušajā gadā audzis visiem TOP 5 sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem. Izņēmums nav arī SIA “VITA mārkets”, kas 2021. gadā VID administrētajos nodokļos samaksājis 6,47 milj. EUR.

Starp lielākajiem nodokļu maksātājiem Siguldas novadā 2021. gadā ierindojas arī SIA “KVIST” (4,83 milj. EUR, +49,99%, salīdzinot ar 2020. gadu) un AS “Siguldas Būvmeistars”, kas pērn nodokļos samaksāja 1,83 milj. EUR. No šīs summas 0,56 milj. EUR veidoja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet 0,27 milj. EUR – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Siguldas novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2021. gada samaksātās kopējās nodokļu summas valsts kopbudžetā:

  1. SIA “Straujupīte”: 19,40 milj. EUR;
  2. SIA “KG Latvija”: 6,57 milj. EUR;
  3. SIA “VITA mārkets”: 6,47 milj. EUR;
  4. SIA “KVIST”: 4,83 milj. EUR;
  5. AS “Siguldas Būvmeistars”: 1,83 milj. EUR.

 

* Dati par Siguldas novada uzņēmumiem aprēķināti uz 11.05.2022.
**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu.
*** Informācijas avots datiem par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem un nodarbināto skaits – Valsts ieņēmumu dienests.

 

Pasākumi