Uzņēmējdarbības tendences Siguldas novadā

Jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā Siguldas novadā ir audzis, reģistrēti 162 jauni uzņēmumi, kas ir par 30 vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus palielinājies arī novadā likvidēto uzņēmumu skaits, kas audzis līdz 186 uzņēmumiem. Jānorāda, ka, lai arī likvidēto uzņēmumu skaitam Siguldas novadā bijusi tendence pieaugt, šis rādītājs nav sasniedzis 2019. gada antirekordu, kad likvidēto uzņēmumu bija teju divas reizes vairāk nekā šajā gadā jaunreģistrēto uzņēmumu daudzums.

Lursoft pētījuma dati atklāj, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14 159 uzņēmumi. Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku 2021. gadā pa mēnešiem, redzams, ka pērn, lai arī turpinājusies Covid-19 pandēmija un tās ierobežojošie pasākumi, nevienu mēnesi nav reģistrēts tik straujš jauno uzņēmumu skaita kritums, kā tas bija 2020. gadā.

Šogad Siguldas novadā saglabājusies tendence likvidēto uzņēmumu skaitam pārsniegt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu, liecina Lursoft pētījuma dati. Līdz šā gada 24. novembrim novadā likvidēti jau 133 uzņēmumi, kamēr reģistrēti jauni – 109.

Kopumā pēdējo desmit gadu laikā Siguldas novadā reģistrēti 1800 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 1440. Tas nozīmē, ka laika periodā kopš 2012. gada faktiskais uzņēmumu skaits Siguldas novadā palielinājies par 360.

Patlaban Siguldas novadā reģistrēti 2863 uzņēmumi, no kuriem 77,09% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet vēl 14,67% – zemnieku saimniecības.

Analizējot datus par nozarēm, kurās reģistrēts lielākais uzņēmumu skaits Siguldas novadā, priekšplānā izvirzījusies jauktā lauksaimniecība, aiz kuras seko mazumtirdzniecība. Populārāko nozaru galvgalī atrodas arī nekustamā īpašuma joma, pakalpojumu sniegšana uzskaites, grāmatvedības un audita jomās, kā arī būvniecība.

 

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Siguldas novadā:

• jauktā lauksaimniecība;
• mazumtirdzniecība;
• sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
• uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos;
• dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Vadoties pēc nozaru kopējā apgrozījuma, pirmajās vietās gan izvirzījušās pavisam citas uzņēmējdarbības jomas. Lursoft pētījuma dati parāda, ka 28,49% no Siguldas novada uzņēmumu kopējā apgrozījuma pērn nodrošināja viena nozare – kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība. Tas pateicoties SIA “PATA”, kas aizvadītajā gadā palielināja apgrozījumu līdz 282,58 milj. EUR.

Otra lielākā nozare pagājušajā gadā novadā bijusi mazumtirdzniecība, kas apgrozīja 122,24 milj. EUR, no tiem 104,81 milj. EUR veido SIA “VITA mārkets” apgrozījums.

Siguldas novadā starp līderiem arī vairākas kokapstrādes nozares.

 

Lielākās uzņēmējdarbības nozares Siguldas novadā pēc kopējā apgrozījuma 2021. gadā:

1. Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība: 321,44 milj. EUR;
2. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas produktus: 122,24 milj. EUR;
3. Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana: 119,18 milj. EUR;
4. Pārējo koka izstrādājumu ražošana: 58,36 milj. EUR;
5. Citu mēbeļu ražošana: 44,08 milj. EUR.

Lursoft izpētījis, ka ārvalstu tiešās investīcijas ieguldītas 111 Siguldas novadā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālos. Ārvalstu investoru kopējais ieguldījums novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos veido 88,33 milj. EUR, kas to pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījuma pamatkapitālos starp visām Latvijas pašvaldībām ierindo 7.vietā, blakus Ventspilij un Olaines novadam.

Lielākie ieguldījumi Siguldas novada uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no Spānijas (64,64 milj. EUR), savukārt kopumā novada uzņēmumu pamatkapitālos savus līdzekļus ieguldījušas personas no kopskaitā 26 valstīm. Apgrozījuma ziņā lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmums Siguldas novadā 2021. gadā bijis SIA “Rettenmeier Baltic Timber”, kas pērn apgrozījis 80,29 milj. EUR.

 

Apgrozījumam jauns rekords

Pēc tam, kad 2020. gadā kritumu uzrādīja gan Siguldas novadā reģistrēto uzņēmumu kopējais, gan arī vidējais apgrozījums, pērn vērojama pozitīva tendence. Īpaši strauju lēcienu piedzīvojis Siguldas novadā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums, kas 2021. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, audzis par teju 27%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi. Lursoft aprēķini liecina, ka pagājušajā gadā novada uzņēmumi kopā apgrozīja 1,13 miljardus eiro, savukārt vidējais rādītājs uz vienu uzņēmumu pieauga par nepilniem 3%, sasniedzot 23,93 tūkst. EUR.

Lai gan vidējā apgrozījuma rādītājs uz vienu uzņēmumu vēl nav sasniedzis pirmspandēmijas rezultātu, kopējais rezultāts, pateicoties vairāku uzņēmumu īpaši straujai izaugsmei, sasniedzis visu laiku augstāko rezultātu.

No visiem Siguldas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par 2021. gadu un pērn guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, 61,45% pagājušajā gadā strādājuši ar apgrozījuma pieaugumu.

Pagājušajā gadā ievērojamu izaugsmi piedzīvojusi SIA “PATA”, liecina Lursoft pieejamais gada pārskats. Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 81,37%, sasniedzot 282,58 milj. EUR. Mežizstrādes, kokmateriālu vairumtirdzniecības un kurināmās koksnes ražotājs SIA “PATA” iesniegtajā vadības ziņojumā norādījis, ka 2021. gads kokapstrādes nozarei bijis veiksmīgs.

“2021. gadā ASV palielinājās pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem, kas strauji veicināja jaunu ēku būvniecību, turklāt Eiropā un ASV raksturīga tieši koka apbūve, piemēram, paneļmājas, kuru būvniecībā izmanto egles un priedes zāģmateriālus. Tā rezultātā skujkoku būvmateriāli – brusas un ēvelēti konstrukcijas materiāli – 2021. gada vasarā piedzīvoja rekordaugstu pieprasījuma un cenu kāpumu. Papildu tam, Covid-19 pandēmija veicināja arī privātmāju remontus,” norādīts SIA “PATA” vadības ziņojumā. Tā kā Latvijas koksnes pieprasījums tiešā veidā atkarīgs no ASV, Lielbritānijas un Eiropas noieta tirgiem, svārstības šajos tirgos izmainīja arī koksnes pieprasījuma un cenas Latvijā. Rezultātā pieaugošais pieprasījums veicināja deficīta apstākļus, kas, savukārt, radīja zāģmateriālu cenu būtisku pieaugumu, sasniedzot vēsturiski augstākās priedes un egles cenas.

Ņemot vērā izdevīgo cenu 2021. gada 2. ceturksnī, mežu īpašnieki un lielākie tirgus spēlētāji bija ieinteresēti pārdot pēc iespējas vairāk, kas veicināja izejmateriālu pieejamību un zāģētavu augsto noslodzi. Uz Latviju koksni piegādāja arī Skandināvijas valstis. Tā rezultātā izveidojās pārprodukcija un 2021. gada 3. ceturksnī skujkoku zāģbaļķu un zāģmateriālu cenas būtiski samazinājās.

Apgrozījuma ziņā otrs lielākais uzņēmums Siguldas novadā ir mazumtirgotājs SIA “VITA mārkets”, kas 2021. gadā palielinājis savu apgrozījumu līdz 104,81 milj. EUR. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tas ir pieaugums par 8,12%. SIA “VITA mārkets” pieder veikali “Elvi” un “Alk Outlet” visā Latvijas teritorijā. Papildu iepriekšminētajiem zīmoliem, uzņēmums operē arī ar veikalu “Meistars” un trīs bistro “Ņamma”. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka šobrīd SIA “VITA mārkets” ir reģistrētas 108 struktūrvienības, to vidū arī vairāki tirdzniecības automāti.

Kokapstrādes uzņēmumam SIA “Rettenmeier Baltic Timber” pagājušais gads bijis viens no veiksmīgākajiem tā darbības vēsturē, jo koksnes produktu cenas gada 2. un 3. ceturksnī pieauga straujāk nekā izejvielu un citas ražošanas izmaksas, kas ļāva uzņēmumam uzlabot apgrozījuma un peļņas rādītājus. Pagājušajā gadā SIA “Rettenmeier Baltic Timber” noslēdzis ievērojamus investīciju projektus, kas uzlaboja kokmateriālu ražošanas lietderīgo iznākumu, samazināja enerģijas patēriņu un citas izmaksas. Iesniegtajā gada pārskatā uzņēmums norādījis, ka tas pagājušajā gadā turpināja darbu pie jaunu investīciju projektu sagatavošanas, kurus plānots īstenot nākamajos gados.

Vienīgais no TOP5 sarakstā esošajiem uzņēmumiem, kura apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, sarucis, ir SIA “Graanul Pellets”. Lursoft pieejamais gada pārskats rāda, ka pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums samazinājies par nepilniem 3%, sarūkot līdz 52,53 milj. EUR.

Cietā bio kurināmā – kokskaidu granulu ražotājs SIA “Graanul Pellets” savā trīspadsmitajā saimnieciskās darbības gadā saražojis 296,04 tūkst. t kokskaidu granulu, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš. “Tā kā pieprasījums pēc kokskaidu granulām pirmajā pusgadā bija zems, bija arī periodi, kad rūpnīca strādāja ar samazinātu jaudu. Gada otrajā pusē kokskaidu granulu tirgus lēnām atguvās, taču izejmateriālam cenas un ražošanas izmaksas pieauga,” teikts SIA “Graanul Pellets” vadības ziņojumā. Tajā norādīts, ka būtiskas sekas rūpnīcai radīja arī elektroenerģijas cenas pieaugums, kas izraisīja pat ražošanas apturēšanu. Uzņēmums norādījis, ka izejvielu pieejamība pirmajā pusgadā bija pietiekama, bet otrajā pusgadā ievērojami pasliktinājās, jo tika noteikti ierobežojumi piegādēm no Baltkrievijas. Uzņēmums paredz, ka šogad situācija izejvielu tirgū kļūs vēl sarežģītāka, tāpēc lielāka uzmanība tiks pievērsta izmaksu kontrolei un peļņas saglabāšanai.

2021. gada TOP5 lielāko uzņēmumu sarakstu noslēdz mēbeļu ražotājs SIA “KVIST”, kuram pagājušajā gadā izdevies palielināt savu apgrozījumu par 23,25%, rādītājam sasniedzot 42,17 milj. EUR. Apgrozījuma pieaugums saistīts ar izejvielu, transporta, elektrības un citu pozīciju cenu kāpumu, kas uzņēmumu veicināja pārskatīt pārdošanas cenas, kā arī pieprasījuma pieaugums līdz ar tirgus atgūšanos pēc Covid-19 krīzes.

 

Siguldas novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2021. gadā:

1. SIA “PATA”: 282,58 milj. EUR;
2. SIA “VITA mārkets”: 104,81 milj. EUR;
3. SIA “Rettenmeier Baltic Timber”: 80,29 milj. EUR;
4. SIA “Graanul Pellets”: 52,53 milj. EUR;
5. SIA “KVIST”: 42,17 milj. EUR.

 

Peļņai pozitīva tendence

Lursoft apkopotie dati rāda, ka pērn Siguldas novadā turpinājusies pozitīva tendence uzņēmumu kopējās peļņas izaugsmes ziņā.

Dati rāda, ka 2021. gadā Siguldas novadā reģistrētie uzņēmumi pēc nodokļu nomaksas kopā nopelnīja 103,97 milj. EUR, savukārt vidējais peļņas rādītājs uz uzņēmumu palielinājās līdz 344,50 eiro. Jānorāda, ka peļņas rādītājs aizvadītajā gadā no visiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par 2021. gadu un kuri pērn guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības, uzlabojies 56,37%.

Ar peļņu, kas pārsniedz 1 milj. EUR pagājušajā gadā Siguldas novadā strādājuši 11 uzņēmumi, kas ir par diviem vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus novadā bijuši arī 9 uzņēmumi, kuru zaudējumi 2021. gadā pārsnieguši 100 tūkst. EUR.

Lielākie zaudējumi – 741,9 tūkst. EUR – aizvadītajā gadā bija SIA “Baltic Pork”. Tas norādījis, ka 2021. gada pirmajā pusē bija cenu kāpums, kas ļāva nozarei nedaudz atgūties, bet kopš tā laika cenas ir krasi kritušās. “No vienas puses, Āfrikas cūku mēra dēļ cenas samazinās, kas nozīmē, ka dažām ES valstīm ir problēmas ar eksportu, bet, no otras puses, Covid-19 novedis pie patēriņa samazināšanās un tā saistītām problēmām,” lasāms SIA “Baltic Pork” vadības ziņojumā. 2021. gadā uzņēmums turpināja ieguldīt līdzekļus ražošanas paplašināšanā, būvējot jaunas ražotnes.

 

Novada lielākais pelnītājs 2021. gadā bijis SIA “PATA”. Lursoft izziņas dati rāda, ka 2021. gadā SIA “PATA” sasniedza rekordlielu peļņu pēc nodokļu nomaksas – 31,8 milj. EUR. Uzņēmuma vadība rekomendējusi pērn gūto peļņu novirzīt SIA “PATA” turpmākai attīstībai.

Siguldas novada pelnošāko uzņēmumu sarakstā arī 2. un 3. pozīcijā ierindojušies kokapstrādes uzņēmumi. Otra lielākā peļņa novadā 2021. gadā bijusi SIA “Rettenmeier Baltic Timber”, kuram, līdzīgi kā SIA “PATA” izdevies pagājušajā gadā ievērojams peļņas pieaugums. Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka 2020. gadā uzņēmums nopelnīja 6,08 milj. EUR, bet pērn rādītājs audzis jau līdz 19,57 milj. EUR.

Peļņas ziņā mazāk veiksmīgs gads bijis SIA “Graanul Pellets”, kas, kā rāda Lursoft apkopotā informācija, starp Siguldas novada pelnošākajiem TOP 5 uzņēmumiem ir vienīgais, kura peļņa 2021.gadā samazinājusies. Salīdzinot ar 2020.gadu, rādītājs sarucis par 22,65%, samazinoties līdz 6,80 milj. EUR pēc nodokļu nomaksas. Jānorāda, ka vēl 2020.gadā SIA “Graanul Pellets” bija novada pelnošākais uzņēmums.

SIA “Graanul Pellets” skaidrojis, ka uzņēmuma finanšu rezultāts, salīdzinot ar 2020. gadu, pasliktinājās, jo gada laikā pieauga visas galvenās izmaksu pozīcijas. Tehnoloģisko procesu uzlabošanas efektivitātei un ražošanas iekārtu uzturēšanai uzņēmums pērn veicis vairākus investīciju ieguldījumus. Kopējais ieguldījums uzņēmuma pamatlīdzekļos 2021. gadā bija 1,4 milj. EUR.

Siguldas novada pelnošāko uzņēmumu sarakstā noslīdot par vienu pozīciju, pērn 4. vietā ierindojies mazumtirgotājs SIA “VITA mārkets”, kas pēc nodokļu nomaksas guva 4,89 milj. EUR lielu peļņu. Gada laikā rādītājs pieaudzis par 48,41%.

Ievērojami peļņas apjomu pagājušajā gadā kāpinājis vēl viens kokapstrādes nozares uzņēmums – SIA “Kokapstrāde 98” –, kas pēc gūtās peļņas apjoma Siguldas novadā ierindojies 5. pozīcijā. Lursoft dati rāda, ka pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 24,30%, sasniedzot 32,34 milj. EUR, bet peļņas kāpums bijis vēl straujāks – par 74,44%. Pagājušajā gadā SIA “Kokapstrāde 98” pēc nodokļu nomaksas guva 3,06 milj. EUR lielu peļņu.

 

Siguldas novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2021. gadā:

1. SIA “PATA”: 31,80 milj. EUR;
2. SIA “Rettenmeier Baltic Timber”: 19,57 milj. EUR;
3. SIA “Graanul Pellets”: 6,80 milj. EUR;
4. SIA “VITA mārkets”: 4,89 milj. EUR;
5. SIA “Kokapstrāde 98”: 3,06 milj. EUR.

 

Vidējais nodarbināto skaits nemainīgs

Lai gan pētījuma sagatavošanas brīdī dati par darbinieku skaitu Siguldas novada uzņēmumos liecina, ka nodarbināto skaits šajos uzņēmumos 2021. gadā sarucis, šo rādītāju vēl sagaida izmaiņas, jo atsevišķi novada uzņēmumi vēl nav iesnieguši pārskatu par pagājušo gadu.

Piemēram, SIA “Mustang apsardze”, kas 2020. gadā bija darba devējs 61 darbiniekam, tāpat arī SIA “Rehabilitācijas centrs “Krimulda”” (31 darbinieks 2020. gadā) u.c. Vienlaikus Lursoft izpētījis, ka no visiem Siguldas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuros pērn nodarbināts vismaz 1 darbinieks, strādājošo skaits gada laikā audzis 23,65% uzņēmumu, savukārt 54,64% tas saglabājies nemainīgs.

Vidējais strādājošo skaits Siguldas novada uzņēmumos pērn saglabājies iepriekšējo gadu līmenī, tie bijuši vidēji 2 strādājošie uzņēmumā.

 

Starp Siguldas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem lielākais darba devējs 2021. gadā bijis SIA “VITA mārkets”. Lursoft dati atklāj, ka šis mazumtirgotājs ir viens no tiem Siguldas novada uzņēmumiem, kuros strādājošo skaits aizvadītā gada laikā sarucis. Pērn vidējais darbinieku skaits SIA “VITA mārkets” samazinājās par 3,31% jeb 27 darbiniekiem, sarūkot līdz 788 strādājošajiem.

Pretēja situācija pērn bijusi SIA “KVIST”, kur līdz ar apgrozījumu un peļņu audzis arī nodarbināto skaits uzņēmumā. Lursoft dati rāda, ka pagājušajā gadā uzņēmumā strādāja vidēji 707 darbinieki, kas ir par 101 strādājošo vairāk nekā gadu iepriekš.

Starp TOP5 lielākajiem darba devējiem Siguldas novadā strādājošo skaits pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, audzis arī SIA “KOKAPSTRĀDE” (par 5 darbiniekiem vairāk nekā gadu iepriekš) un SIA “PATA”. Lursoft izpētījis, ka SIA “PATA” gadījumā nodarbināto skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 62,25% jeb 94 strādājošajiem.

Jānorāda, ka kopumā Siguldas novadā 2021. gadā reģistrēti 11 uzņēmumi, kuros darbinieku skaits pārsniedz 100 strādājošos. Tikpat liels skaits uzņēmumu ar vairāk nekā 100 darbiniekiem novadā bija reģistrēts arī gadu iepriekš.

 

Siguldas novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2021.gadā:

1. SIA “VITA mārkets”: 788 darbinieki;
2. SIA “KVIST”: 707 darbinieki;
3. SIA “KOKAPSTRĀDE 98”: 326 darbinieki;
4. SIA “Rettenmeier Baltic Timber”: 263 darbinieki;
5. SIA “PATA”: 245 darbinieki.

 

Samaksāto nodokļu apjoms audzis

Aizvadītajā gadā palielinājusies nodokļu summa, kuru Latvijā reģistrētie uzņēmumi iemaksājuši valsts kopbudžetā. Lursoft apkopotā VID informācija rāda, ka 2021. gadā uzņēmumi nodokļu maksājumos samaksājuši 8,27 miljardus eiro, tostarp 1,43 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 2,80 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Pērn augusi arī nodokļu summa, kuru valsts kopbudžetā iemaksājuši Siguldas novadā reģistrētie uzņēmumi. Ja 2020. gadā tie bija 69,46 milj. EUR, tad pērn – 84,28 milj. EUR.

Jānorāda, ka pagājušajā gadā novadā reģistrēti 11 uzņēmumi, kas nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā katrs samaksājis vairāk nekā 1 milj. EUR.

Līderis pēc samaksāto nodokļu apjoma Siguldas novadā 2021. gadā ir degvielas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Straujupīte”. Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma apgrozījums pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 61,80% un sasniedzis 39,17 milj. EUR. Uzņēmuma peļņa šajā periodā gan augusi pieticīgāk – no 510,24 tūkst. EUR līdz 550,95 tūkst. EUR.

SIA “Straujupīte” nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā 2021. gadā samaksājusi 19,40 milj. EUR, par 43,49% vairāk nekā gadu iepriekš.

Teju tikpat straujš samaksāto nodokļu apjoma pieaugums pagājušajā gadā bijis arī SIA “KG Latvija”, kas 2020. gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 4,64 milj. EUR, bet pērn – jau 6,57 milj. EUR (+41,6%). SIA “KG Latvija” aizvadītajā gadā bija sestais lielākais uzņēmums Siguldas novadā pēc apgrozījuma (41,24 milj. EUR). Uzņēmums norādījis, ka apgrozījuma noturēšanu 2020. gada līmenī veicināja aktīva sadarbība ar esošajiem klientiem, kvalitatīvi apkalpojot un pārdodot kvalitatīvus produktus.

Starp lielākajiem nodokļu maksātājiem Siguldas novadā atrodams arī SIA “VITA mārkets” (6,57 milj. EUR, +2,49% pret 2020. gadu) un SIA “KVIST” (4,83 milj. EUR, +49,99% pret 2020. gadu), savukārt 5. pozīcijā ierindojies AS “Siguldas Būvmeistars”, kas VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā samaksājis 1,83 milj. EUR. Būvniecības un būvmateriālu tirdzniecības uzņēmums 2021. gadā apgrozīja 8,48 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 1,10 milj. EUR lielu peļņu. Uzņēmumam peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja iepriekšējo gadu veiksmīgās investīcijas. Šogad AS “Siguldas Būvmeistars” plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu, bet peļņas samazinājumu.

 

Siguldas novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2021. gada samaksātās kopējās nodokļu summas valsts kopbudžetā:

1. SIA “Straujupīte”: 19,40 milj. EUR;
2. SIA “KG Latvija”: 6,57 milj. EUR;
3. SIA “VITA mārkets”: 6,47 milj. EUR;
4. SIA “KVIST”: 4,83 milj. EUR;
5. AS “Siguldas Būvmeistars”: 1,83 milj. EUR.

 

* Dati par Siguldas novada uzņēmumiem aprēķināti uz 24.11.2022.
**Vidējie rādītāji aprēķināti, izmantojot vidējo mediānu
*** Informācijas avots datiem par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem un nodarbināto skaitu – Valsts ieņēmumu dienests

 

• Siguldas novada uzņēmējdarbības vides raksturojums (2013).pdf
• Siguldas novada uzņēmējdarbības vides raksturojums (2014).pdf
• Siguldas novada uzņēmējdarbības vides raksturojums (2016).pdf
• Siguldas novada uzņēmējdarbības vides raksturojums (2017).pdf
• Siguldas novada uzņēmējdarbības vides raksturojums (2018).pdf​
• Siguldas novada uzņēmējdarbības vides raksturojums (2019).pdf​
• Siguldas novada uzņēmējdarbības vides raksturojums (2020).pdf

Uz lapas augšu Atpakaļ Drukāt