Sveiki.
Jau 5 mēnešus esmu mazas sugas suņa saimniece. Šajā īsajā laika posmā, dodoties ar savu kucēnu pastaigās, esmu saskārusies ar vairākiem trillera sižeta cienīgiem gadījumiem, kas varēja beigties sāpīgi un pat traģiski. Mani nesatrauc brīvi klaiņojoši suņi, kas izskatās apjukuši, bezpalīdzīgi un pat nobijušies, jo pazaudējuši saimnieku un neatrodas teritorijas sargāšanas režīmā. Mani satrauc suņu saimnieki, kas lepni tur vaļā savus piemājas žogu vārtus un netur suņus pavadā, pat bieži atstājot tos bez pieskatīšanas. Dažviet ap māju žoga nav vispār, bet liela izmēra suns gan iegādāts un brīvi klimst apkārt un pamanot kādu citu suni, metas tam virsū, jo sargā apkārtnes teritoriju.

Īsumā par dažām situācijām, ar kurām esmu saskārusies:
1) Nesen izdomāju izvēlēties netradicionālu maršrutu pastaigai. Ejot pa ielu, tālumā ieraudzīju, ka kādā mājā auto taisās izbraukt no žoga. Acumirklī no tā izskrēja lielas sugas suns un metās mums virsū. Lieki teikt, ka suns nebija draudzīgi noskaņots un metās virsū, sargādams savu apkārtnes teritoriju. Knapi paguvu savu suni paķert klēpī, kamēr saimniece bezpalīdzīgi centās suni sasaukt, bļaujot Zorro, Zorro. Uz manu aizrādījumu, ka nekur nav iespējams mierīgi pastaigāties ar suni, man atbildēja - vai tad es varēju iedomāties, ka te kāds nāks. Te jau neviens nestaigā!
2) Pastaigājoties pa privātmāju rajonu, ejot gar vairākām mājām esmu manījusi, ka vārti ir plaši atvērti, bet suns neatrodas pavadā. Man ir jāzīlē - vai suns ir mācīts un ārā neskries, vai tomēr nepaļauties uz veiksmi un uzreiz jau vilkt ārā gāzes baloniņu un savu mazo kucēnu raut augšā.
Dažkārt esmu satikusi šo suņu saimniekus, kas tikai nosmaida un saka - "Mans suns ārā neskrien". Retorisks jautājums - un kas notiek suņu laikā? Un vai tiešām mēs varam vienmēr paredzēt dzīvnieka rīcību?
4) "Jautrākais" gadījums norisinājās pavisam netālu no Siguldas centra - pie Blaumaņa pieminekļa. Pastaigājoties pa ietvi, no tuvējās mājas izskrēja paliels suns un metās mums virsū. Sagrābu kucēnu un paspēju pacelt augšā. Saimnieks reaģēja lēni, suni sasaucot atpakaļ. Kad domāju, ka briesmas novērstas, gājām mierīgi tālāk, bet drošības pēc atskatījos un ieraudzīju, ka tas pats suns atkal metas mums virsū - šoreiz šķērsojot ceļu, pa kuru tobrīd brauca auto. Auto knapi paspēja nobremzēt, suni aizķerot un iedunkājot. Saimnieks uz maniem pārmetumiem reaģēja kūtri, burkšķot pretim. Lieki teikt, ka šī situācija varēja beigties arī traģiskāk.

Rezumējumā man ir vairāk jautājumi:
1) Vai ir kādi saistošie noteikumi, kas reglamentē suņu turēšanas normas piemājas pagalmā?
(tādus sigulda.lv neatradu?) Vai ir atļauts turēt vārtus vaļā, ja pagalmā atrodas liels suns?
2) Vai ir kādas sankcijas, kas piemērojamas suņu saimniekiem, kuru suņi uzbrūk garāmgājējiem? Un, ja nav, vai ir iespēja tādas iestrādāt pašvaldības saistošajos noteikumos?
3) Vai ir iespējams šādas situācijas mazajā un jaukajā Siguldas pilsētiņā novērst preventīvi, lai nebūtu jāgaida nepatīkams gadījums, kad tieku sakosta es vai suns? Respektīvi, vai ir iespējams kā sodīt suņu saimniekus gadījumos, kad suns izskrien laukā no žoga un baida garāmgājējus.
Tiešām negribētos, ka nākas teikt "Sigulda aizrauj uz slimnīcu!"....

Pilnīgi piekrītu Ritai. Tikai nav jau runa par to vai suns ir liels vai mazs. Man nav mazs suns, bet parasti saskaros ar to, ka tieši mazie suņi ir bez pavadas un klūp virsū lielajiem. Braucu ar riteni, suns bija springerī - speciāli sunim domātā saitē, kuru piestiprina pie ritenī. No pagalma izskrēja mazs suns un metās kost manam sunim kājās. Kamēr apstādināju riteni, mans suns jau smilkstēja.Tā kā man ir sugas suns, kurš ir ar ļoti zemu agresijas līmeni, mazais necieta. Kad iznāca saimnieks, es vaicāju vai nebūtu žēl, ja mans lielais būtu jūsu suni sakodis. Saimnieks teica ka sunīte esot dusmīga tāpēc ka esot kucēni...

Apbēdina saimnieku visdažādākās jocīgās nostājas un atbildes. Saimniekam jārūpējas, lai suns no mājas pagalma nevar viegli izkļūt. Tas nav arguments, ka sunim piedzimuši kucēni...

Piekrītu ir vienalga vai liels vai mazs. Lielie sudzinieki dzaudz biežāk ir pilnīgie miera mikas. Iespējams, ka arī vairums pagalma jaukteņu būtu labestīgāki, ja nebūtu jādzīvo saimnieka uzmanības apdalītiem, iesprostotiem šaurībā vai ģēdē. Reizēm liekas, ka aktīvi šo nabadziņu saimnieki paliek tikai tad, kad vajag kopā ar savu radību "noriet" garāmgējējus, bet apņēmības veltīt laiku sava suņa audzināšanai.... nav.

Nesaprotu šos apkārt staigātājus, kas vazājas pa privātmāju rajoniem, meklējot piedzīvojumus. Šī staigāšana ar suni pa klusām, necaurbraucamām privātmāju rajonu ielām, kur gandrīz katras mājas pagalmā atrodas lielāks vai mazāks suns, liek tiem trakot, jo tas jau ir suņa dabā aizsargāt savu teritoriju no svešiem, it īpaši savas sugas pārstāvjiem. Jūs jau pati, Rita, ar savu rīcību izaiciniet likteni, gaidot būs vai nebūs incidents. Tikpat labi Jūs varat izaicinoši pastaigāties vēlā nakts stundā pa tumšām Rīgas ielām un ekspermentēt uzbruks kāds vai nē. Ieteiktu tomēr izvēlēties pastaigu ceļus nevis privātmāju ieliņas - mums Siguldā to ir ļoti daudz, jo, ja pats sevi nesargāsi, neviens cits tevi nesargās!

Lishka, jūs acīmredzot neesat izpratusi, ko vēlējos pateikt. Es staigāju pa rajonu, kur atrodas arī mana privātmāja un man ir visas tiesības tur staigāt. Neviena iela nepieder konkrētai personai, tāpēc rakstā to arī uzsvēru. Es staigāju pa paralēli savai mājai esošajām ielām, jo citur staigāt nav vienkārši kur. Ar suni ir jāstaigā , lai tas būtu vesels un viņam nepietiek iziet pāris līkumus ap māju. Es nevis meklēju piedzīvojumus, bet normāli eju pastaigā uz ko man kā LV pilsonim ir visas tiesības. Pie neviena pagalmā nelienu, man nav pretenziju, ka suņi rej un skraida gar žogu, aizsargājot teritoriju, bet jūsu teritorija beidzas tur, kur jūsu žogs! Un vispār nav norāli, ka suns trako pie katra garāmgājēja - suņi ir jāmāca un, ja tas netiek darīts, tā ir slikta suņa saimnieka iezīme. Es nevis izaicinu likteni, bet gribu, lai cilvēki pret saviem suņiem un arī kaimiņiem sāk attiekties atbildīgi, nevis tēlo, ka ir pasaules nabas un domā, ka viņiem pieder viss rajons. Tas, ka daži atsevišķi indivīdi uzvedās Latvijā kā sūnu ciemā, ne par ko labu neliecina. Kulturāla mikrorajona/māju rajona iezīme ir, kad suņi ir audzināti un no žoga ārā kāju nesper, kā arī nevaukšķ pie katra garāmgājēja. Nezin kāpēc, piemēram, Vācijā šī kārtība visnotaļ labi darbojas un ja kāds to nespēj un savas bezadbildības dēļ neievēro - pats par to arī saņem sodu. Ticu un ceru, ka reiz arī Siguldā dzīvos kulturāli cilvēki - suņu saimnieki, bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams.

Lishka
Jūs laikam esat ļoti nezinošs, vai totāli neizglītots cilvēks. Visa Sigulda ir viens privātmāju rajons. Siguldā tikai vietumis ir dažas daudzstāvu mājas. Savukārt meitenes aprakstītā situācija ir visur. Pusastoņos, kad bērni dodas uz skolu pa Pulkveža Brieža ielu klejo vairāki vientuļi suņi. nepateikšu sugas, drīzāk jaukteņi, bet tie ir vienu un tie paši. Un pilnīgi miermīlīgi nav, ja steidzoties uz transportu skriesi, tevi var noriet. Situācija, ka trūkst žoga gabala vai vārti vaļā ir piedzīvota gan uz šīs pašas Brieža, gan gar citām jaunajām skaitajām gājēju prominādēm - Siguldas CENTRĀLAJĀM ielām. Nezinu kāds ir iemesls, bēdīgi, bet Lishkas stila galēja provinciāļu tuvredzības un augstprātības bacilis pagaidām dziļi sēž daudzos mūsu līdzpilsoņos, kas diemžēl ir arī suņu īpašnieki.

Šī tēma nupat aktualizējusies arī starp siguldiešiem Facebook https://www.facebook.com/groups/1457091834505525/permalink/1858878787660159/

Labdien, Rita87 un Pūce!

Dzīvnieka īpašnieka/turētāja tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.

Noteikumi paredz, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni jāved pavadā, bez pavadas suns var atrasties zaļajā zonā un mežā, izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts. Savukārt ārpus pilsētām un ciemiem – viensētās, suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus, bet gadījumos, ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!".

Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām privātīpašuma teritorijā, suņa īpašniekam jānodrošina pilnīga attiecīgās teritorijas norobežošana no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Uzpurnis sunim jāliek tajos gadījumos, kad tas ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Noteikumi šeit – http://likumi.lv/doc.php?id=132534.

Savukārt 2013.gada 20.novembra Siguldas novada saistošie noteikumi Nr.47 „Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Siguldas novadā” nosaka kārtību, kādā Siguldas novadā tiek turēti suņi un kaķi, kā arī dzīvnieku īpašnieku tiesības un pienākumus. Noteikumi nosaka, ka suņu īpašniekiem pastaigas laikā suņi jāved pavadā, vedot suni pastaigā, tā īpašniekam līdzi jābūt maisiņam ekskrementu savākšanai (atgādinām, ka normatīvie akti paredz, ka maisiņus ar suņu ekskrementiem var izmest jebkurā atkritumu konteinerā). Suņus aizliegts staidzināt novada brīvpieejas sporta un rotaļu laukumos, skvēros un sporta laukumos, kā arī Svētku laukumā un Siguldas pils kompleksā. Pašvaldības saistošie noteikumi pieejami šeit – http://m.sigulda.lv/download.php?id=2451.

Par Siguldas novada saistošo noteikumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka ir bijis Siguldas novada saistošo noteikumu vai Ministru kabineta noteikumu normu pārkāpums, lūdzam par to nekavējoties ziņot Siguldas novada Pašvaldības policijai, zvanot uz diennakts tālruni 26160288 vai rakstot uz e-pasta adresi policija@sigulda.lv.

Ar cieņu www.sigulda.lv administrācija

Mazo moskju saimnieki - nu savaaciet aiz saviem kakaataajiem. Shodien sniegs atkal visu apsleepis, bet pagaajushajaas briivdienaas pastaigaajaam pa iemiiljotaam takaam (arii sunju), nu neatstaajiet miinu lauku aiz sevis!
Respect oomiitei kas pastaigaajas pie Dzeervenju ielas, pati liika kaa piiraadzinjs, bet aiz sava pluskiisa savaac katru riitu.