Šajā tīmekļa vietā tiek izmantotas sikdatnes. Tās ļauj jums ērti lietot vietni, bet mums analizēt apmeklējumu.
Trešdiena, 22. septembris
Šodien sveicam: Māris, Mārica, Maigurs
Laika ziņas: Sigulda +5.2℃, Z vējš 2.5 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T

Diskusijas

Tēmu saraksts

Satiksme Siguldā
Kristaps Meņģelis
2021-05-06
Pašvaldība informē, ka Siguldā ieviests braukšanas ātrums 30 km/h, kas uzlabojis satiksmes drošību, taču šāds apgalvojums, kas publicēts pašvaldības papīra izdevumā un tīmekļvietnē, neatbilst patiesībai. Ātruma ierobežojums ir ieviests brīvi noteiktā "centra zonā", nevis visā pilsētas teritorijā.

Pēdējo gadu laikā esmu vairākkārt gan rakstiski, gan mutiski ikgadējo pašvaldības speciālistu tikšanās ar iedzīvotājiem sanāksmju laikā lūdzis risināt satiksmes problēmas Siguldā, Šveices ielas posmā no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam. Šai vietā ātrums tiek ļoti bieži un ievērojami pārsniegts, notiek daudz apdzīšanu, neraugoties ne uz pārtraukto, ne nepārtraukto līniju. Satiksmes intensitāte ir ievērojama – pa ielu ik dienu pārvietojas simti automašīnu. Rezultāts ir nepārtraukts troksnis no rīta un vakarā, kad milzu bari dodas uz Rīgu un atpakaļ, kā arī jebkurā laikā palielināts troksnis, kad brauc steidzīgie, kam nav problēmu izspiest kaut līdz simtam un apdzīt normālos braucējus. Tas var šķist neticami, taču tā notiek. Tas notiek jebkurā laikā, jebkurā gadalaikā, jebkādos laikapstākļos.

Tai pašā laikā Siguldas novada pašvaldība šo rajonu teritorijas plānošanas dokumentos ir noteikusi kā "ekskluzīvās apbūves zonu". Tā ir ekskluzīva dzīve zonā pie ielas ar šosejas intensitāti.

Arī pagājušā gada laikā kārtējo reizi vērsos pie pašvaldības ar lūgumu kaut ko beidzot darīt šai ielas posmā, mierināt satiksmi un samazināt tās intensitāti. Turklāt abos galos taču jau ir 30 km/h ierobežojums.

Saņēmu atbildi, ka "Siguldas pilsētas centrā ir ieviesta 30 km/h zona, taču šī adrese atrodas ārpus šīs zonas" (Nr.5.2-13/1445, parakstījusi Teritorijas attīstības pārvaldes vadītāja Inga Zālīte).

Uzrakstīju otru iesniegumu, kur norādīju, ka esmu saņēmis atbildi par citu vietu – centru, taču neesmu saņēmis atbildi par ielas posmu, par kuru jautāju, un vēlreiz lūdzu risināt situāciju Šveices ielas posmā no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam. Uz šo saņēmu atbildi, ka "Siguldas centrā ir ieviesta 30 km/h zona un izveidota velo iela" (Nr.5.2-16/1773, parakstījis izpilddirektores vietnieks saimnieciskajos jautājumos Andis Ozoliņš).

Vēršu uzmanību, ka centrs un it sevišķi tā saucamā "Latvijas pirmā velo iela" atrodas kilometra attālumā un nekādi pozitīvi neietekmē manis minēto ielas posmu. Drīzāk tikai negatīvi, jo, izbraucot no 30 km/h zonas, autovadītāji steidz atgūt centrā "zaudēto" laiku, ievērojami paātrinot braukšanas ātrumu.

Iesniegumos minēju, ka vēlos piedāvāt vietu savā īpašumā, kur pašvaldības speciālists varētu pavadīt kādu laiku un klātienē novērot ikdienas satiksmes intensitāti un tās radītos apstākļus. Diemžēl ierosinājums palicis bez atsaucības.

Vienīgais, ko pašvaldība pēdējo gadu laikā ir darījusi, – pirms dažiem gadiem rudenī tika uzstādīti plastmasas stabiņi gar ielas malu, taču tie tur noturējās tikai kādu pusgadu un viss.

Pašvaldībai turpinot ignorēt šīs ielas posma problēmu un turpinot sniegt atbildes uz jautājumiem, kas netiek uzdoti, un turpinot nesniegt atbildes uz jautājumiem, kas tiek uzdoti, vēršos pie pašvaldības publiski un vēlos publiski sniegtu atbildi.

1) Kāpēc tiek diskriminēti iedzīvotāji, kas nedzīvo pilsētas centrā?
2) Kad un kā pašvaldība risinās satiksmes intensitātes un ātruma problēmas Siguldā, Šveices ielas posmā no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam?

Administrācija
 - 2021-05-07 11:58
Šveices iela minētajā posmā no bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” līdz Kalna ielai pēc kategorijas ir tranzīta iela, tādēļ veidot tās sašaurinājumus vai mainīgu reljefu nav ieteicams. Jūsu norādītajā posmā nav plānoti papildu satiksmi mierinoši elementi. Šajā posmā atļautais braukšanas ātrums ir 50 km stundā, un ceļu satiksmes noteikumi attiecas uz ikvienu transportlīdzekļa vadītāju. Lūgsim Pašvaldības policiju sadarboties ar Valsts policiju ar lūgumu savas kompetences ietvaros uzraudzīt satiksmi šajā posmā.
Papildus vēlamies norādīt, ka minētajam Šveices ielas posmam apbūve piekļaujas gar ielu izbūvētajam gājēju un velo ceļam, līdz ar to mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem tiek nodrošināta droša pārvietošanās, kas nodalīta no automašīnu plūsmas. Izvērtējot citu valstu pieredzi, ātruma ierobežojošās zonas ievieš galvenokārt pilsētu centrālajās daļās ar intensīvu apbūvi, kā arī vietās, kur nav atsevišķi atdalīts gājēju vai velo celiņš, vai pie izglītības iestādēm.
Atbilde: Administrācija
Kristaps Meņģelis
 - 2021-05-12 10:07
"Izvērtējot citu valstu pieredzi, ātruma ierobežojošās zonas ievieš galvenokārt pilsētu centrālajās daļās ar intensīvu apbūvi, kā arī vietās, kur nav atsevišķi atdalīts gājēju vai velo celiņš, vai pie izglītības iestādēm."

Tādā gadījumā jau Siguldas centrs šādiem nosacījumiem nekvalificējas.


Atbilde par ietves izbūvi kā drošības risinājumu ir saņemta arī iepriekš.
Kad pa ielu kāds brauc ar tiešām ievērojamu ātrumu metra attālumā no gājēja, un 20 cm ietves apmale ir vienīgais, kas "pasargā" mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku, turklāt vēl līkuma ārmalā, tad laikam vienkārši iesaku tādas izjūtas pārbaudīt uz savas ādas, lai saprastu. Nav tā, ka šai posmā nebūtu bijuši nolauzti laternu stabi.

Atbilde par policijas iesaistīšanu no pašvaldības speciālistiem ir saņemta arī iepriekšējos gados un arī pagājušajā gadā. Kā redzams, tas līdz šim nav neko ietekmējis pozitīvi un pamatoti, jo:

1) policijai nav resursu, kas ir labi zināms fakts,
2) ja arī policija pastāv ielas malā, piemēram, reizi nedēļā vai reizi mēnesī un aptur, piemēram, vienu vai piecus "lidotājus", ko tas maina visiem pārējiem pēc stundas, pēc dienas vai pēc nedēļas, ņemot vērā, cik liels automašīnu skaits pa ielu pārvietojas ik dienu? Pilnīgi neko.

Pagājušajā gadā aizrakstīju vienādu jautājumu pašvaldībai un policijai – "Kad 2018., 2019. un 2020. gada laikā Siguldas novada pašvaldība ir vērsusies Valsts policijā par satiksmes jautājumiem Siguldā, Šveices ielā?"

No pašvaldības sekoja gara vēstule, ka ir izveidota pašvaldības policija, kas nevar kontrolēt braukšanas ātrumu un likt par to sodus varētu, taču tas nebūtu tiesiski, tāpēc ir valsts policija, ar kuru pašvaldības policija sazinās vismaz divreiz mēnesī par aktuālajiem jautājumiem, un beigās ieteica konkrētāku informāciju prasīt valsts policijai.

Valsts policija atbildēja īsi un konkrēti: "Informējam, ka no Siguldas novada Pašvaldības policijas bija saņemts iesniegums par patruļu nodrošināšanu, kas tika reģistrēts 2018. gada 22. augustā VP RRP KPP PPP ar Nr. 20/10/3/3-42360."

Policijas iesaistīšana Šveices ielas satiksmes problēmu risināšanā NAV DARBOJUSIES līdz šim (gadiem ilgi) un iepriekš norādīto iemeslu dēļ arī NEVAR DARBOTIES. Atkārtota lūgšanās uzraudzīt satiksmi praktiski nelīdzēs.

Piekrītu, ka šai ielā ierīkot ātruma vaļņus un sašaurinājumus var kā galējo variantu, nav tam piemērota vieta, taču tie nav vienīgie iespējamie pasākumi, ko pašvaldība var veikt satiksmes mierināšanai.

Lūdzu sniegt atbildes:
1) Kāpēc tiek diskriminēti iedzīvotāji, kas nedzīvo pilsētas centrā?
2) Kad un kā pašvaldība risinās satiksmes intensitātes un ātruma problēmas Siguldā, Šveices ielas posmā no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam?

Lūdzu, norādiet, kura departamenta kurš darbinieks sagatavo atbildi.
Kristaps Meņģelis
 - 2021-05-24 21:14
Nezinu, vai tiešām esat lūguši pašvaldības policijai kaut ko darīt. Nezinu, vai pašvaldības policija ir lūgusi valsts policiju kaut ko darīt.
Taču rezultāts joprojām ir tāds, ka šo nedēļu laikā, protams, mainījies nav pilnīgi nekas.

Tieši tāpat kā iepriekš joprojām bieži tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, bieži notiek pilnīgi bezjēdzīgas apdzīšanas, jo vienā pusē ir "centra zona" ar 30 km/h ātruma ierobežojumu, un otrā pusē arī ir 30 km/h ierobežojums, kas gan ir veselu 20 metru garumā, kā arī satiksme no rīta un vakarā ir ļoti intensīva, radot ievērojamu troksni.
Ārā ir nepatīkami uzturēties. Tā ir padarīta par šosejas intensitātes ielu.

Pašvaldības līdz šim sniegtās atbildes, ka centrā ir ieviesta 30km/h zona un centrā ir izbūvēta veloiela, pilnīgi nekā nerisina situāciju Šveices ielas posmā no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam, kas neatrodas ne centra zonā, ne veloielas tuvumā.

Satiksmes intensitāte nav kaut kas tāds, par ko pašvaldība var teikt, ka "jūs zinājāt, ka tāda satiksme šai ielā ir", jo tā ir ievērojami palielinājusies tieši pēdējo gadu laikā. Ar satiksmes organizēšanu pilsētas teritorijā nodarbojas pašvaldība, piemēram, pārveidojot Pulkveža Brieža ielas un Vidzemes šosejas krustojumu, kā arī nepildot savus plānus par citām izejām uz šoseju.

Lūdzu sniegt atbildes:
1) Kāpēc tiek diskriminēti iedzīvotāji, kas nedzīvo pilsētas centrā?
2) Kad un kā pašvaldība risinās satiksmes intensitātes un ātruma problēmas Siguldā, Šveices ielas posmā no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam?
Atbilde: Kristaps Meņģelis
Administrācija
 - 2021-05-25 09:36
Vēlreiz atgādinām, ka Šveices iela minētajā posmā no bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” līdz Kalna ielai pēc kategorijas ir tranzīta iela, tādēļ veidot tās sašaurinājumus vai mainīgu reljefu nav ieteicams. Jūsu norādītajā posmā nav plānoti papildu satiksmi mierinoši elementi. Iedzīvotāji ārpus pilsētas centra šajā posmā netiek diskriminēti – mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem tiek nodrošināta droša pārvietošanās, kas nodalīta no automašīnu plūsmas, kamēr citviet pilsētā gar ielu malām nav izbūvēti no ielas brauktuves atdalīti gājēju un velo celiņi.

Atbilstoši Pašvaldības policijas lūgumiem, satiksmes uzraudzību un ātruma kontroles prevenciju attiecīgajā ceļa posmā aprīlī un maijā ir veikušas gan Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ceļu policijas bataljona amatpersonas, gan Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Satiksmes uzraudzības pārvaldes amatpersonas.
Atbilde: Kristaps Meņģelis
Kristaps Meņģelis
 - 2021-05-27 21:21
Policija aprīlī un maijā šai ielas posmā nav manīta, un, ja tiešām kādudien ir bijusi (neapšaubu), nav atstājusi nekādu pozitīvu iespaidu, kas arī ir tikai loģiski, jo stundu, dienu vai mēnesi pēc policijas darba beigšanas tas pilnīgi nekā neietekmē tos, kas policiju tur tobrīd neredzēja. Policija tur nestāvēs visu dienu, agri no rīta, vēlu vakarā vai brīvdienā.
Tātad rezultāta šādam "risinājumam" nav un nevar būt.

Tā ir lieliska atbilde - "nav plānoti papildu satiksmi mierinoši elementi". Pašvaldība jau gadiem zina un ignorē šo problēmu, nav nekādu satiksmi mierinošu elementu, bet atbilde ir, ka nebūs papildu satiksmi mierinošu elementu.

Ko darīt iedzīvotājiem? Ja neko nedarīsiet, tad, lūdzu, piedāvājiet kādas alternatīvas.
Ielas sašaurinājumi vai sliekšņi nav vienīgais, ko jūsu speciālisti var darīt, lai ierobežotu ātrumu un intensitāti. Tranzīta ielas statuss nenozīmē, ka tā ir atstājama pašplūsmā.
Kristaps Meņģelis
 - 2021-05-27 21:17
Par diskrimināciju.
Kāds ir pamats 30 km/h zonā neietvert Pulkveža Brieža ielu visā garumā? Kaķīškalnu, kurā ir šaura, līkumaina un kalnaina galvenā Kalna iela? Kāpēc Barona iela nav 30 km/h zonā? Kāpēc 30 km/h zona neietver Dārza ielu? Tai zonai vajadzētu beigties pie Nākotnes ielas. Apbūve šais vietās ir krietni blīvāka par "centru" – Pils un Ausekļa ielām.

Arguments, ka to ievieš tikai centrā, jo to pieņemts ieviest tikai centrā "vai blīvi apdzīvotās vietās", neiztur kritiku, jo – tas nenotiek.
Iedzīvotāji, kas nedzīvo pilsētas tukšajā centrā, tiek diskriminēti. Pašvaldība šobrīd uz satiksmes mierināšanu skatās tikai no satiksmes dalībnieku puses.

30 km/h zonai būtu jāaptver visu apdzīvoto pilsētas daļu. Iebrauci pilsētā – brauc mierīgi! Citādi realitāte un dzīves kvalitāte iedzīvotājiem ir jūtama, bet pašvaldība tikai atrakstās.

Pērn uz ielām uzkrāsotie "30" ir krietni padzisuši un daudzviet tikpat kā nav saskatāmi. Iezīmētā velojosla Rīgas ielā arī vairs praktiski nav. Ziema sen beigusies, tūlīt jau jūnijs. Kad plānots atjaunot šo infrastruktūras daļu?

Pats galvenais – atcerieties, ka zīmes ātrumu nesamazina, bet vismaz ir solis pareizajā virzienā.
https://www.pilsetacilvekiem.lv/30-kmh-kapec-tas-ir-labi/


Atkārtoti lūdzu - norādiet departamentu un darbinieku, kas sagatavo atbildes.
Atbilde: Kristaps Meņģelis
Administrācija
 - 2021-06-01 10:41
30 km/h zonas ieviešana īstenota saskaņā ar satiksmes drošības un plānošanas ekspertu, kā arī iedzīvotāju ieteikumiem. Šis ietverts arī Siguldas identitāti veidojošā tematiskā plānojuma Satiksmes infrastruktūras attīstības vadlīnijās, kas paredz visiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, riteņbraucējiem, motobraucējiem un autobraucējiem – vienlīdzīgu un drošu pārvietošanos pilsētvidē. Ceļa zīme 30 km/h izvietota atsevišķās ielās un ielu posmos, kas nav centra zonā, tostarp arī Krišjāņa Barona ielas posmā pie Siguldas pilsētas vidusskolas. Savukārt Pulkveža Brieža un Dārza iela ir ārpus pilsētas centra zonas. Tomēr viens no svarīgākajiem aspektiem ir tas, ka šajās ielās gar brauktuves malu ir nodalīti gājēju un velo celiņi, līdz ar to nav nepieciešams satiksmi mierināt uz 30 km/h, kā tas ir arī Šveices ielā. Jāsaprot, ka pilsētā vienmēr būs paaugstināts trokšņu līmenis, tomēr arī transportam ir jāspēj izbraukt caur pilsētu, tādējādi tiek veidotas tranzīta ielas.
Atbildes uz jūsu jautājumiem savas kompetences ietvaros gatavo speciālisti no Teritorijas attīstības pārvaldes, kā arī speciālisti no pašvaldības aģentūras “Siguldas Attīstības aģentūra”, ja nepieciešams, tiek piesaistīti arī citi eksperti vai atbildīgie kolēģi.
Atbilde: Kristaps Meņģelis
Kristaps Meņģelis
 - 2021-06-03 21:38
Jūs savā atbildē atkal minat satiksmes dalībniekus un drošu pārvietošanos.
Tā ir tā diskriminācija. Pašvaldība uz satiksmi skatās tikai no satiksmes dalībnieku puses, un, galvenais, lieki neapgrūtinot autovadītājus. Dzīves kvalitāte Siguldā ir tikai tukšs sauklis uz papīra.

Pieminētie "satiksmes drošības un plānošanas eksperti" – tie ir SIA "Grupa 93", kuru pakalpojumus pašvaldība gana regulāri iepērk, viņi arī strādāja pie Siguldas jaunās identitātes. Ar viņiem bija sanāksme ar iedzīvotājiem 2019. gada pavasarī par Siguldas jauno identitāti, kuru laikā tie paši eksperti piekrita, ka Šveices ielā ātrums ir problēma, un minēja arī, kāpēc tā ir un kā to varētu risināt.
Šie eksperti arī norādīja, ka satiksme, kas ved uz/no šoseju, tiks novirzīta pa Blaumaņa un, šķiet, Gāles ielām, prom no centra, arī lai tie, kas brauc cauri Siguldai no Turaidas puses, brauktu pa turieni, pat, ja tas nav īsākais ceļš, nevis šautos pa "taisnāko" ceļu pa Šveices ielu līdz šosejai. Pašvaldība līdz šim neko nav darījusi, lai šos plānus īstenotu.

Kāda jēga iepirkt padomus un izstrādāt plānus, ja pašvaldība tos pēc tam neņem vērā?

Atrakstīties jūs lieliski protat. To jau gadiem var saprast no speciālistu atbildēm uz iesniegumiem, ka "papildu satiksmes mierināšanas pasākumi netiks īstenoti", lai gan jau līdz šim nav darīts nekas. Jautāts par vienu, atbilde par veloielu. Ķeksītis ir – atbilde taču sniegta, kāpēc darīt vairāk?

Cik iedzīvotāju "ieteikumi" nepieciešami, lai jūs kaut ko darītu ar satiksmes mierināšanu līdz saprātīgam līmenim Šveices ielas posmā no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam?
Nosauciet skaitu, pie kāda pašvaldība beidzot nevis kārtējo reizi atrakstīsies, bet tiešām kaut ko darīs iedzīvotāju labā. Tas attiecas ne tikai uz Šveices ielā dzīvojošajiem, bet arī uz tiem, kas pārvietojas starp centru un Kaķīškalnu. Ar visu lielisko "atdalīto ietvi".

Pašvaldība noasfaltēja un iztaisnoja ielu, tā radīja visus labvēlīgos apstākļus, lai autovadītāji justos droši braukt ātri un veikt apdzīšanas. Epizodiskas policijas dežūras to nerisina un nevar risināt.

"Jāsaprot, ka pilsētā vienmēr būs paaugstināts trokšņu līmenis" – tas ir tā, ka no rīta un vakarā nav pat 15 sekunžu pārtraukuma, kad neviena mašīna nebrauc garām, kad nenotiek bezjēdzīgas gāzēšanas un apdzīšanas.

Jūsu anonīmie speciālisti nav minējuši nevienu alternatīvu, ko darīt iedzīvotājiem, kā vien "jāsaprot".

Kā pašvaldībai pierādīt, ka pašlaik notiekošais nav normāli?
Aprakstīt? Ignorējat. Fotogrāfēt, filmēt? Kam ir jānotiek, lai jūs kaut ko sāktu darīt? Tas nav "paaugstināts trokšņu līmenis" – tas ir atver ārdurvis un to vien dzirdi. Šosejas tipa apstākļi. Tieši tāpēc arī iesniegumā piedāvāju pašvaldības speciālistiem vietu, lai tie klātienē novērtētu satiksmes un vides apstākļus – uz to nebija atbildes.
Johnny Dobson
 - 2021-05-28 13:05
Kāpēc Siguldas centrā tika ieviesta tā dēvētā Latvijas pirmā veloiela? Vai to kāds ierosināja un lūdza ieviest? Vai pašvaldība veica aptaujas, diskusijas, vai tā nepieciešama, kāda tā nepieciešama, vai arī vienkārši nolēma, ka vajag iespraust stabiņus un izkrāsot Siguldas platāko ielu pārsimt metru garumā par 30000 eiro?

Cik ilgi turpināsies šis pilotprojekts?
Kādi ir projekta īstenošanas ieguvumi?

Ieviešot projektu, gan jau tika noteikti kādi izmērāmi lielumi, lai novērtētu tā pienesumu pilsētvidei.
Automašīnu skaita samazinājums par X procentiem? Vidējā automašīnu braukšanas ātruma samazinājums par X km/h? Velosipēdistu skaita pieaugums ielā par X cilvēkiem dienā? Skrituļslidotāju skaits, kas izmanto brauktuvi? Velosipēdistu skaita samazinājums, kas šai posmā braukšanai izmanto ietvi, līdz X cilvēkiem dienā?
Kādi ir projekta rezultāti un, lūdzu, ne abstraktās preses relīzēs, ka "uzlabojusies drošība un sapratne uz ceļa"?

Starp citu, veloielā arī padzisusi lielākā daļa marķējumu ielas vidū. Kad tos atjaunos un cik pilsētai izmaksā šī ielas posma uzturēšana gadā? Krāsojums, stabiņi, plakāti, ceļazīmes, bet sniega tīrīšanu nevajag ieskaitīt.
Atbilde: Johnny Dobson
Administrācija
 - 2021-06-01 16:14
Jau vairākkārt esam ziņojuši, ka Pils ielas kā velo ielas izveide ir īstenota pilotprojekta veidā. Un viens no pilotprojekta mērķiem – papildināt normatīvo aktu regulējumu Latvijas valstī kopumā, tomēr, lai mainītu normatīvos aktus valstiskā līmenī, ir nepieciešams laiks. Pils ielas posms no Ausekļa līdz Raiņa ielai bija vienīgais augstas intensitātes ielas posms pilsētā, kur velobraucēju drošība bija viena no mazākajām. Tādējādi šāda tipa ielas izveides mērķis ir arī nodrošināt, ka autobraucēji kopā ar velosipēdistiem var pārvietoties drošāk, neapdraudot viens otru un citus satiksmes dalībniekus, saglabājot ielu funkcionalitāti ar autostāvvietām ērtākai pakalpojumu saņemšanai pie uzņēmējiem. Pilotprojekta būtība ir ne tikai panākt, lai Latvijā ievieš atbilstošu regulējumu, bet arī veicināt satiksmes dalībnieku, galvenokārt autobraucēju, izpratni un iecietību pret mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, šai gadījumā – velobraucējiem. Ņemot vērā, ka attiecīgais Pils ielas posms kā velo iela ir pilotprojekts, velobraucējiem pārvietošanās pa brauktuvi ir rekomendējoša rakstura.

Pilotprojekta īstenošanas rezultātā vislielākais ieguvums ir gāju drošība – gājējiem par trešdaļu saīsināta brauktuves šķērsošana. Drošība arī uzlabota, pateicoties atļautā ātruma samazinājumam pilsētas centrā. Ar ceļu horizontālo marķējumu ir uzskatāmi identificētas vietas, kurās automašīnas nedrīkst novietot stāvēšanai. Piemēram, iepriekš bieži tika konstatēts, ka neuzmanīgi autobraucēji novieto savus auto pārāk tuvu gājēju pārejām, liedzot pārejas labi redzēt, tādējādi ar horizontālo marķējumu nodrošināta drošāka ielas šķērsošana gājējiem. Tāpat ir iegūtas papildu iezīmētas autostāvvietas Pils ielas posmā no Šveices līdz Raiņa ielai. Krustojumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem izveidoti atbilstoši pagriezienu rādiusi un pārredzamības lenķi.

Pils ielas posmā no Ausekļa ielas līdz Raiņa ielai nav uzstādītas satiksmes plūsmas monitorēšanas ierīces, jo pēc būtības šis posms neatšķiras no citām ielām, kamēr Latvijas normatīvajos aktos nav iekļauta velo ielas definīcija un velo ielas izveides noteikumi. Tomēr šobrīd ir novērojams, ka centrā pēc 30 km/h zonas ieviešanas automašīnu plūsma ir kļuvusi vienmērīgāka. Arī izbraukt no mazāk svarīgas ielas uz galveno kļuvis vienkāršāk. Turklāt būtiski uzlabojusies satiksme Pils un Raiņa ielas krustojumā, kas ir turpinājums velo ielas projektam. Ielas posma projektētāji līdz šim ir pārbaudījuši krustojumus un to trajektorijas, secinot, ka krustojumus iespējams izbraukt gan vieglajām automašīnām, gan lielāku gabarītu transportlīdzekļiem, tostarp autobusiem.

Pils ielas posma kā velo ielas pilotprojektam nav “noilgums”. Pašvaldības speciālisti jau šobrīd ir saņēmuši jautājumus no citām pašvaldībām, jo ir vairākas pilsētas, kuras vēlas izmantot Siguldas pieredzi. Tāpat pašvaldības speciālisti novērtēs un priecāsies, ja citu pašvaldību pieredze nākotnē dos iespēju uzlabot satiksmes drošību arī Siguldā.

Velo iela nav tikai velo infrastruktūra pilsētas vidū, velo iela, kas ir turpat 630 metrus gara, ir kā turpinājums lielajam velo tīkla lokam, kas līdz šim bija iztrūkstoša – tā sākas no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma un turpinās pie Siguldas kalna uz abām pusēm. Citos komentāros Jūs minat, ka pašvaldība pārlieku daudz izcērt kokus. Vai Jūs atbalstītu, ka velo infrastruktūras paplašināšanai līdz ar gājēju ietvi gar Pils ielu būtu jāizcērt skaistā liepu un ozolu aleja, vai tomēr tuvoties Eiropas attīstītākajām pilsētām, kuras pierādījušās, ka arī šāds pārvietošanās modelis spēj eksistēt vietās, kurās citas iespējas ir vai nu neadekvāti dārgas, vai nesamērojamas?

Iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem ielu horizontālais marķējums tiek atjaunots prioritārā secībā, sākot ar gājēju pārejām, STOP līnijām, ceļu asīm un citiem marķējumiem, tai skaitā Pils ielā. Tāpat varam informēt, ka uz Pils ielas uzkrāsotais oranžais marķējums, kas norāda autobraucējiem vietas, kurās nevar novietot automašīnas saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem un trajektorijas krustojumos, šogad netiks atjaunots, jo nav tāda nepieciešamība, tas ir labi saglabājies. Pils ielas baltā marķējuma atjaunošana izmaksā aptuveni 5 tūkstošus eiro. Velo ielas sākotnējās izveides izmaksas pērn sastādīja 26 tūkstošus eiro, kas ir vairākus desmitus reižu lētāks risinājums nekā, piemēram, atsevišķa velo ceļa izbūve šajā ielas posmā, kas, kā jau minējām, saistīta ar koku nociršanu.
Kristaps Meņģelis
 - 2021-07-23 13:55
Pašvaldība, lūdzu, veiciet nepieciešamās darbības, lai mierinātu satiksmi Šveices ielas posmā no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam, kur katru dienu notiek atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana un pilnīgi nevajadzīgas apdzīšanas, kas gan apdraud satiksmes dalībnieku drošību, gan rada ievērojamu un traucējošu troksni šī rajona iedzīvotājiem.

Līdz šim no pašvaldības gada laikā saņemtas atbildes, ka:
1) Siguldas centrā ieviesta 30 km/h zona, taču "jūs neatrodaties šai zonā".
2) Siguldas centrā izveidota veloiela.
3) Šī iela ir tranzītiela.

Neviens no šiem argumentiem neattaisno pašvaldības bezdarbību šī ielas posma satiksmes normalizēšanā jau daudzu gadu garumā. Tranzītielas statuss nenozīmā, ka pa to drīkst "lidot".
Arī iepriekšējo gadu laikā saņemtas atbildes, ka informēs policiju, kas līdz šim, protams, neko nav atrisinājusi, jo policija to nevar izdarīt.

Brīvdienās sarkans Ferrari mēģināja izspiest no sava auto pēc iespējas lielāku ātrumu. Vispirms virzienā uz centru, pēc dažām minūtēm atpakaļ. Kāpēc? Tāpēc, ka pie stūres idiots, un nekas viņam netraucē tā darīt.
Brīvdienās divi golfi dienas vidū pa ielu rīkoja dragreisu. Kāpēc? Tāpēc, ka pie stūres idioti, un nekas viņiem netraucē tā darīt.
Gaiši violets "racing" bembis lielā ātrumā brauc garām gandrīz katru dienu.
Tie ir atsevišķi gadījumi, taču tas notiek katru dienu. Pa ielu pārvietojas milzīgs skaits automašīnu, un liela daļa "steidzas", neievērojot atļauto braukšanas ātrumu. Autovadītāji pārsniedz atļauto ātrumu gan sešos no rīta, gan jebkurā laikā pa dienu, gan tuvojoties pusnaktij. Jebkurā laikā. Liels skaits. Jo to nekas netraucē darīt. Jo tā ir sistēma, nevis izņēmumi.

Nupat pie kamaniņu trases uz kalniņa asfaltā ir izskrāpēts robs un svaigi izlieta motoreļļa. Jūs noteikti varēsiet skaisti paskaidrot, kā iespējams pilsētā braukt pa ielu ar atļauto ātrumu (turklāt no centra puses, tātad tai vietā vēl ir jābūt 30 km/h), lai pret asfaltu (pat ne pret apmali) pārsistu karteri.

Ja pašvaldības speciālisti neredz problēmu – ja paši nav to fiksējuši – vai tas nozīmē, ka problēma nepastāv un to var turpināt ignorēt?

Vēlreiz – Šveices ielas posms no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam. Nevis centrs, nevis veloiela, nevis centra "30 km/h zona", bet Šveices ielas posms no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam.
Beidziet ņirgāties un dariet kaut ko!
Atbilde: Kristaps Meņģelis
Administrācija
 - 2021-07-23 14:14
Esam jau vairākkārt informējuši, ka Šveices iela minētajā posmā no bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” līdz Kalna ielai pēc kategorijas ir tranzīta iela, iekļūšanai un izkļūšanai no pilsētas. Tā tāda bijusi jau ilgus gadus, līdz ar to pašvaldība nav nedz veicinājusi, nedz kā citādāk pastiprinājusi satiksmes intensitāti. Iedzīvotāji, kuri izvēlējušies dzīvot pilsētā vai konkrētā apvidū pie lielāka ceļa vai ielas ir izdarījuši apzinātu izvēli un, saprotams, ka pilsētvidē trokšņi var būt izteiktāki. Šajā posmā mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem tiek nodrošināta droša pārvietošanās, kas nodalīta no automašīnu plūsmas, kamēr citviet pilsētā gar ielu malām nav izbūvēti no ielas brauktuves atdalīti gājēju un velo celiņi. Līdz ar to ātruma ierobežojumi šajā posmā nav plānoti, savukārt pašvaldība lūgusi šo posmu iekļaut ātruma kontroles prevencijas maršrutos, ko veic Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ceļu policijas bataljona amatpersonas, kā arī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Satiksmes uzraudzības pārvaldes amatpersonas.
Kristaps Meņģelis
 - 2021-08-09 19:24
Pagājušajā sestdienā Šveices ielas taisnes beigās – pagriezienā pie darbnīcām – kāds aizbrauca taisni, zaļajā zonā atstājot dziļas vagas, jo nepaspēja izņemt līkumu.
Lūdzu, paskaidrojiet, kā iespējams, braucot pa ielu pilsētā ar pilsētas teritorijā atļauto ātrumu, nevarēt izņemt līkumu?
Pašvaldības speciālisti nav snieguši atbildi uz iepriekšuzdoto jautājumu, kā, šai ielas posmā braucot ar atļauto ātrumu, bija iespējams uz kalniņa pie kamaniņu trases pret asfaltu pārsist dzinēja karteri.

Joprojām atkārtoju, ko dome joprojām un jau gadiem ignorē – pa Šveices ielu posmā no kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam regulāri un ievērojami abos virzienos tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, kā arī tiek izdarītas nevajadzīgas apdzīšanas, radot ievērojamu troksni un nelabvēlīgus dzīves apstākļus šīs apkārtnes iedzīvotājiem.

Tie nav "izteiktāki trokšņi", ko "jāsaprot". Tas ir ievērojams, tikpat kā nepārtraukts troksnis, kā dēļ ir nepatīkami no rītiem un vakaros, kad ir intensīvākā satiksmes plūsma, vispār uzturēties ārā. Varat iedomāties, kā tas ir? Paver durvis un to vien dzirdi. Vienlaikus no pašvaldības puses tā noteikta par "ekskluzīvās apbūves zonu", jo robežojas ar GNP, paredzēta villām.
Tā vietā, lai turpinātu atrakstīties, jūsu speciālisti par radītās vides apstākļiem varētu pārliecināties paši. Protams, paši pret sevi jau nenostāsies.

Tranzītielas statuss neattaisno nekā nedarīšanu. Policija var kontrolēt ātrumu atsevišķos reidos, piemēram, uz stundiņu reizi vai divas mēnesī. Tas pilnīgi neko nerisina. Kādus rezultātus jūs sagaidāt no policijas amatpersonām? Rezultātus, nevis darbības. Konkrēti – kādus? Līdz šim pašvaldība viņus it kā ir informējusi, viņi it kā ir reaģējuši, taču izmaiņu nav pilnīgi nekādu. Jo tas nav policijas darbs.

Iedzīvotāji, kas šeit izvēlējušies dzīvot, nav izvēlējušies dzīvot pie šosejas intensitātes ielas. Es šeit dzīvoju visu mūžu, es zinu, kāda iela bija gan tad, kad vēl nebija melnā seguma, gan tad, kad uzklāja asfaltu un ierīkoja ietves. Par šādas noslodzes ielu tā ir padarīta tieši pēdējo gadu laikā, tā tāda nav "ilgus gadus".

Pašvaldība organizē satiksmi pilsētā. Pašvaldība ar savu rīcību citviet pilsētā pēdējo gadu laikā ir paaugstinājusi satiksmes intensitāti šai ielas posmā – Pulkveža Brieža ielas krustojuma ar A2 šoseju pārbūve, "30 km/h zonas" ieviešana, Blaumaņa ielas renovācija, pašvaldības pašas pieņemto plānu nepildīšana par satiksmes novirzīšanu līdz šosejai vēl pirms centra.
Pašvaldība, turpinot nodarboties ar bezdarbību šai ielas posmā, veicina ātruma pārsniegšanu un radīto troksni.

Uz satiksmes mierināšanu pilsētā Siguldas pašvaldība skatās tikai no satiksmes dalībnieku puses.
Atbilde: Kristaps Meņģelis
Administrācija
 - 2021-08-10 12:08
Šveices iela minētajā posmā no bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” līdz Kalna ielai pēc kategorijas ir tranzīta iela, tā paredzēta ātrākai un ērtākai iekļūšanai un izkļūšanai no pilsētas centra. Tomēr ikvienam satiksmes dalībniekam IR jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un par to pārkāpumiem pašvaldība nav un nevar būt atbildīga. Tas ir ceļu policijas inspektoru jautājums.
Kā jau iepriekš esam minējuši, satiksmes mazināšanas vai ātruma ierobežojumi šajā posmā nav plānoti.
Kristaps Meņģelis
 - 2021-09-11 10:18
Šveices ielas posmā no Kamaniņu trases līdz Kaķīškalnam joprojām ik dienu tiek bieži un ievērojami pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Kā tas ir iespējams?

Tas, ka tā tiek izmantota "ātrākai iekļūšanai un izkļūšanai no pilsētas centra", ir lieliski redzams praksē, cik ātri tas tiek darīts. Tas ir pašvaldības darbības un bezdarbības rezultāts.
Iemesls "tranzītiela" nav un nevar būt pašvaldības attaisnojums zināt par šo problēmu jau gadiem un gadiem ilgi turpināt nerīkoties. Kā tas ir iespējams?

Ceļu policijas inspektori to nerisina, jo nevar atrisināt. Tas, ka vairākkārt atbildat vienu un to pašu, nenozīmē, ka tā ar laiku kļūst par patiesību.
Veloielu ierīkoja policijas inspektori? Centra zonas ātruma ierobežojumus ierīkoja policijas inspektori? Rožu ielas sašaurinājumus ierīkoja policijas inspektori? Ātruma sliekšņus un paceltās pārejas ierīkoja policijas inspektori?

Ja nekādi darbi pašlaik nav plānoti, tad ieplānojiet.

Pasākumi