Siguldas pilsētas bibliotēka Bibliotēku nedēļas ietvaros Siguldas valsts ģimnāzijā 21.aprīlī uz rīta sarunu „Dzeja kā mezgli, proza kā audums” ar prozaiķi, dramaturģi un dzejnieci Ingu (Ingrīdu) Ābeli pulcējās 12.klašu audzēkņi un pārējie interesenti.

 Inga Ābele ir viena no retajām autorēm, kas veiksmīgi izpaužas visos literatūras žanros. Viņa Rīgas 39.vidusskolā padziļināti mācījusies literatūru pie skolotājas Guntas Micānes, skolas laikā arī meklējami pirmsākumi viņas dzejas uzmetumiem par zirgiem un mīlestību. Pati Inga gan skolas gados tapušos dzejoļus piemin, bet nemēdz uzskatīt par savu debiju, viņa atdzīst, ka par dzejnieku jāpiedzimst. Viņa jau agrāk sapratusi, ka: „neesmu dzejniece, ka tas ir garām. Dzeja ir kā mezglu siešana – tur jābūt spriegumam, savilkumam. Proza ir kā audums – tu aud un veido dažādus musturus.”

Fiksēto literāro veikumu virknē starp stāstu krājumu „Akas māja” (1999), romānu „Uguns nemodina” (2001) tiek publicēts dzejoļu krājums „Nakts pragmatiķe” (2000). Lugas „Tumšie brieži”(2000), „Dzelzszāle” (2002), „Jasmīns” (pirmās divas daļas, 2003) publicētas žurnālā „Karogs”, dramatisko darbu apkopojums „Lugas” (2003), īsprozas krājums „Sniega laika piezīmes” (2004), „Austrumos no saules un ziemeļos no zemes” (2005), „Atgāzenes stacijas zirgi” (2006), „Izlase” (2008), „Paisums” (2008). No pašreiz izdotajiem deviņiem darbiem - romāns „Uguns nemodina” tulkots lietuviešu, dāņu un zviedru valodās, 2005.gadā franču valodā izdots stāstu krājums „Nature morte a’la grenade”(„Klusā daba ar granātābolu”) un 2008. gadā šis pats darbs tulkots arī slovēņu valodā.

Šobrīd Inga Ābele tiek uzlūkota kā latviešu modernās dramaturģijas spožākā parādība, tādēļ arī sarunas ar jaunatni  izvērtās par un ap viešņas lugām. Pēc mācībām Latvijas Kultūras akadēmijas teātra, kino un TV dramaturgu kursā sarakstītas lugas „Tumšie brieži”, „Dzelzszāle”, „Jasmīns,” kas tiek iestudētas gan pašmāju, gan ārvalstu teātros. Ar klausītājiem izvērtās plaša diskusija par lugu „Tumšie brieži”, kas vienlaikus iestudēta divos Latvijas profesionālajos teātros – Jaunajā Rīgas teātrī un Valmieras drāmas teātrī, 2002.gadā tā izrādīta Vācijā – Štutgartes Valsts teātrī, savukārt 2008.gadā tapis "Tumšo briežu" iestudējums Grieķijā. 2006.gadā Viestura Kairiša režijā luga "Tumšie brieži" arī ekranizēta. Autore dalījās izjūtās par darbu tapšanas procesu, personāžu izvēli. Dažiem tēliem ir reāli prototipi dzīvē, bet citi pilnīgi paši „ielauzušies” darbos. Jauniešiem interesanti šķita arī stāstījums par autores sadarbību ar izdevniecībām, par grāmatas māksliniecisko ietērpu un sadarbību ar māksliniekiem.

 Luga "Dzelzszāle" iestudēta Latvijā, Dānijā un arī Somijā. Nacionālajā teātrī 2008.gadā Viesturs Kairišs iestudējis Ingas Ābeles lugu "Skola". 2003.gadā Ingas Ābeles stāsts "Mīlestības gadi" iekļauts Itālijā izdotajā stāstu krājumā "Noveles bez robežām - jaunie rakstnieki jaunai Eiropai” (Racconti Senza Dogana. Giovani scrittori per la nuova Europa), kur apkopotas 25 Eiropas valstu jauno rakstnieku noveles oriģinālvalodā un itāļu tulkojumā. 

 2003.gadā Inga Ābele saņēmusi Literatūras gada balvu par dramaturģiju un 2004.gadā Literatūras gada balvu par īsprozas krājumu "Sniega laika piezīmes". Ingas Ābeles novēlējums jauniešiem – ceļot, vērot un krāt pieredzi, lai atgriežoties, saprastu, ka „nekur nav tik labi kā mājās”. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja aplūkot bibliotēkas veidoto izstādi par Ingas Ābeles daiļradi, aplūkot izdotos iespieddarbus, intervijas un recenzijas par autori.
 
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pilsētas bibliotēka