Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi. Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velojoslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.
Pērn vasarā VAS “Latvijas Valsts ceļi” saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi. Ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velosatiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.
Vēsturiski Pils ielu Siguldā pirms vairākiem desmitiem gadu bija plānots pārveidot par gājēju ielu, to pilnībā slēdzot autotransportam. Tomēr jaunākās tendences Eiropā un pasaulē, kurās ir attīstīta velobraukšanas kultūra, ir pierādījušas, ka visi satiksmes dalībnieki spēj cienīt viens otru, tāpēc ir iespēja savienot riteņbraukšanu un autotransporta satiksmi, panākot mazaizsargātāko satiksmes dalībnieku drošību. Pils ielā saglabāsies braukšanas joslas abos virzienos, tāpat saglabāsies arī autotransporta novietošanas iespējas ielas malās, tomēr velosipēdam būs braukšanas priekšrocības, kas kopumā samazinās braukšanas ātrumu minētajā ielas posmā. Atgādinām, ka Siguldas identitāti veidojošā tematiskā plānojuma izstrādes laikā kopā ar iedzīvotājiem un ekspertiem tika panākta vienošanās, ka Pils ielā jāizveido īslaicīgas apstāšanās iespējas, jo pirms tam šajā ielā apstāties nebija atļauts.
Patlaban Pils ielas kā velo ielas projekta risinājumi paredz izveidot velo ielu bez pārbūves, bet ar horizontālo apzīmējumu, ceļa zīmju, norobežojošo stabiņu un labiekārtojuma elementu palīdzību. Ielā tiks marķētas braukšanas joslas 2,5 metru platumā katrā braukšanas virzienā, savukārt ielas vidū paredzēta 1,5 metru plata zona, kurā iebraukt drīkst tikai, lai apbrauku tos, kas pārvietojas lēnāk par 6 kilometriem stundā. Lai uzsvērtu iebraukšanu velo ielā, posma sākumā Pils ielā un noslēgumā pāri visai brauktuvei paredzēta 1,5 metru plata marķējuma josla, kas tālāk turpināsies brauktuvei pa vidu. Tāpat šajā ielā atļautais braukšanas ātrums ir 30 kilometri stundā.
Īstenojot velo ielas projektu, tiks izmainīta arī Šveices un Pils ielas krustojuma ģeometrija, padarot to nepārprotamu un tādā veidā nodrošinot transportlīdzekļu loģiskāku pārvietošanos krustojumā. Svarīgi, ka līdz ar šīm izmaiņām gājējiem tiks nodrošināta drošāka brauktuves šķērsošana. Plānots, ka līdz šim grūti uztveramā platā krustojuma brauktuve tiks marķēta ar sašaurinājuma saliņu, ko norobežos ceļa stabiņi. Rezultātā škērsojamā brauktuves daļa būs šaurāka, kā arī sašaurinājums un krustojuma taisnleņķa risinājums sabremzēs autobraucēju pārvietošanās ātrumu. Ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd nav pieredze šāda veida ielas izmantošanā, iespējamo labiekārtojuma elementu izvietošana atsevišķās vietās vēl tiks risināta.
Iepriekšējos gados Pils ielas kā velo ielas projekta izstrādes un saskaņošanas procesā notika vairākas iesaistīto pušu tikšanās un darba grupas, kurās piedalījās VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts policijas un pašvaldības pārstāvji, kā arī projektētāji no SIA “IE.LA inženieri” un Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadības. Tādējādi pilotprojekta mērķis ir panākt velotransporta dominanci konkrētā ielā, izveidojot ceļa apzīmējumus, kas saskaņoti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes drošības audita prasībām. Jāatzīmē, ka Latvijā šis ir pirmais gadījums, kad iela projektēta ar mērķi mainīt autocentrisko brauktuves principu uz velocentrisko. Pagaidām Latvijā nav izveidots normatīvais regulējums ielai ar šādu izmantošanas principu, un Pils iela kalpos kā pilotprojekts normatīvo regulējumu izstrādāšanai.
© www.sigulda.lv
Uz lapas augšu
Atpakaļ 
Drukāt
Par Ausekļa ielu varētu piekrist, posmā no Elvja līdz Autoostai ar velo ir visai pašauri braukt, bet bez platākas ielas vai papildus veloceliņa nav saprotams, kas uzlabojas ar ātruma ierobežojumu - 30. Siguldā, īpaši centra ielās tāpat satiksme ir bijusi lēna. Regulāri sastopami svētdienas braucēji, kas velkās zem 40, tūristi, kas pēta skatus vai navigāciju u.c. Pīķa stundās Nekad nav tekošas satiksmes.
Ceru, ka tiks padomāts par iedzīvotājiem, kam līdz šim ikdienas maršruts gajis cauri šai 30 zonai. Varbūt iespējams to kā regulēt, lai vismaz agri no rītiem var tikt ātrāk cauri.
Otrkārt, man nav skaidrs vai bija kāda problēma velobraucējiem līdz šim izbraukt šīs ielas. Pats šad tad braucu cauri pilsētai ar velo un nav saprotams kāpēc bija jātraucē autovadītāji, ja kāds gribējis piespiest Siguldiešus vairāk braukt ar velo, tad kas liedz piebūvēt esošiem trotuāriem veloceliņus, kā tas ir citur pilsētā? Lētāk ielu aizķēpāt? Katrā ziņā šis tā vien varētu būt lielākā pilsētplānošanas izgāšanās, kas Siguldā ir redzēta.
Jau vairākkārt esam ziņojuši, ka pa Pils ielas kā velo ielas izveide ir īstenota pilotprojekta veidā un mašīnām nav liegts pa šo ielu pārvietoties.
Iztrūkstošais veloinfrastruktūras posms no Ausekļa līdz Raiņa ielai bija vienīgais augstas intensitātes ielas posms pilsētā, kur velobraucēju drošība bija viena no mazākajām. Pils ielas malās ir tikai gājēju celiņi. Atsevišķa velo ceļa izbūve šajā ielas posmā, ko pat, iespējams, ņemot vērā esošos komunikāciju tīklus, vēsturisko apbūvi un vērtīgo koku aleju, kaut ko no minētā neupurējot, nebūtu iespējams izbūvēt. Jāpiemin, ka pašvaldības finansējums šīs ielas satiksmes uzlabošanai ir 26 tūkstoši eiro, kas ir vairākus desmitus reižu lētāks risinājums nekā, piemēram, atsevišķa velo ceļa izbūve šajā ielas posmā.
Tāpat atgādinām, ka vēsturiski Pils ielu Siguldā pirms vairākiem desmitiem gadu bija plānots pārveidot par gājēju ielu, to pilnībā slēdzot autotransportam. Ņemot vērā iedzīvotāju, iesaistīto pušu, kā arī darba grupu ieteikumus un jaunākās infrastruktūras tendences, ka pastāv iespēja savienot riteņbraukšanu un autotransporta satiksmi, iela veidota tā, lai visiem satiksmes dalībniekiem nodrošinātu drošu pārvietošanos, kā arī ērtu piekļuvi Pils ielā esošajiem piesaistes objektiem.
Ir braukts dažādās EU valstīs, kur velo ir ļoti plaši izmantots transporta veids, piem. Nīderlandē un Dānijā, (starp citu daudz vairāk kā Siguldā) taču ne vienā, ne otrā valstī tik savādu satiksmes iekārtojumu neesmu redzējis. Tas izskatās vairāk kā pašmērķīgs veids kā izskaust auto no pilsētas. Kā tās iedzīvotājam šitais turpmāk piespiedīs mainīt ikdienas maršrutu uz Rīgu braucot apkārt pilsētai, kas attiecīgi ir garāks posms. Attiecīgi gaisa kvalitāti tas neuzlabos.
Lielisks piemers tam ka NEVAJAG darit.
Es nezinu kurs intelektualais invalids so uzsktija par labu domu , bet tad jau butu labak visu pils ielu parvertusi par gajeju ielu un miers.
Tas pilsetplanosanas aborts kas tur ir tagat ir gluzi ka no agrinajiem Slesera meistardabiem .