×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Ceturtdiena, 2. maijs
Šodien sveicam: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2020-08-18
Aicina ierobežot Kanādas zeltslotiņas izplatību

Lai arī šobrīd Ministru kabineta noteikumos Nr. 468 “Invazīvo sugu saraksts” ir iekļauta tikai viena suga – Sosnovska latvānis, daudzviet Latvijā, tostarp Siguldas novadā, ir sastopamas un turpina aizņemt arvien lielākas platības arī citas invazīvas sugas, piemēram, šobrīd ziedoša un labi pamanāma ir Kanādas zeltslotiņa Solidago canadensis.

Kanādas zeltslotiņas dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikas austrumos, Eiropā tā ir ievesta kā dekoratīvs augs 17. gadsimtā, savukārt Rīgā suga ievesta 19. gadsimta sākumā no Rietumeiropas, to bieži kultivēja botāniskajos dārzos un privātajos dārzos, no kuriem suga izplatījusies savvaļā. Kanādas zeltslotiņa var veidot blīvas audzes, izkonkurējot vietējās sugas un pārveidojot ainavas. Tāpēc daudzās Eiropas valstīs suga tiek uzskatīta par agresīvu un invazīvu. Šveicē, Beļģijā, Dānijā, arī Igaunijā un Lietuvā Kanādas zeltslotiņa ir iekļauta invazīvo sugu sarakstā.

Kanādas zeltslotiņa ir daudzgadīgs, no 70 līdz 210 centimetrus augsts cerus veidojošs lakstaugs ar stāvu stublāju, šauri lancetiskām vai olveidīgi lancetiskām lapām, saliktu skarveidīgu ziedkopu dzeltenā krāsā. Ziedēšana sākas jūlija beigās, bet sugas masveida ziedēšana tiek novērota no augusta vidus līdz septembra beigām, dažreiz var turpināties arī oktobrī.

Kanādas zeltslotiņa izplatās ar sēklām un ar sakņu fragmentiem. Sēklas veidojas lielā daudzumā – Eiropā viens augs spēj ražot vairāk nekā 10 tūkstošus sēklu, kas var izsēties tālu. Populācija izplešas galvenokārt klonu augšanas rezultātā. Nejauša izsēšanās iespējama arī kā cilvēka darbības blakus rezultāts, piemēram, vācot ziedkopas pušķiem, vēlāk tos izmetot komposta kaudzē, kur blakus tek strauts vai cita ūdenstece, straume var pārvietot sēklas un saknes daļas, suga var izplatīties arī transportējot augsni.

Lai novērstu turpmāku izplatīšanos, apstādījumos audzēto Kanādas zeltslotiņu ziedkopas pēc ziedēšanas nekavējoties jānogriež un jāiznīcina. Savukārt izveidojušās audzes jāizrok vai jāpļauj, lai suga tālāk neizplatītos ar sēklām. 

Papildu informācijas par Kanādas zeltslotiņu un citām Latvijā sastopamām invazīvām sugām apskatāma Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv.


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi