Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotās dabas skaitīšanas četrās sezonās Latvijā ir apsekoti vairāk nekā 130 tūkstoši hektāru zālāju. No tiem 45% jeb nepilni 60 tūkstoši hektāru aizņem bioloģiski vērtīgie zālāji, tomēr jau šobrīd šo biotopu īpašnieki ziņo, ka vairāk nekā 4 tūkstoši hektāri dabā vairs nepastāv, jo ir uzarti vai apmežoti. Bioloģiski vērtīgie zālāji konstatēti arī Siguldas novada teritorijā.

Lai mudinātu cilvēkus turpināt apsaimniekot un uzturēt bioloģiski vērtīgo zālāju platības, to īpašnieki vai apsaimniekotāji Lauku atbalsta dienestā (LAD) var saņemt atbalsta maksājumus, uzņemoties saistības par zālāju apsaimniekošanu. LAD atbalsta maksājumu dati apstiprina, ka līdz ar dabas skaitīšanā konstatēto bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieku informēšanu par šo dabas vērtību īpašumā un to piemērotu apsaimniekošanu, atbalsta pasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” klientu skaits ir pieaudzis par 44%, bet pieteiktās platības palielinājušās par 35%.

Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvalde, visi zālāji nav vienādi, jo atšķiras tajos esošā augu dažādība un daudzums. Ja zālājs gadu desmitiem ticis pļauts vai noganīts un ne reizi šai laikā nav arts, izveidojas bieza, stabila velēna, kas palīdz neizžūt un neizgāzties zālājā esošo augu saknēm, pārziemot augu sēklām un dod iespēju augt daudzgadīgiem ziedaugiem, ārstniecības un aizsargājamiem augiem, ko novērtē apputeksnētāji. Šādus zālājus sauc par bioloģiski vērtīgiem un tajos atrodama trešā daļa Latvijas augu sugu, no kurām daudzas nespēj dzīvot citur. Turklāt bioloģiski vērtīgie zālāji palīdz arī regulēt klimatu, piesaistot ogļskābo gāzi, mazina plūdu un erozijas risku, veicina ūdeņu pašattīrīšanos un nodrošina dzīvotni kultūraugu apputeksnētājiem.

Pirms simts gadiem bioloģiski vērtīgo zālāju platības aizņēma trešo daļu Latvijas teritorijas. Līdz ar dzīvesveida un saimniekošanas maiņu, kā arī iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām bioloģiski vērtīgie zālāji palikuši novārtā. Šādi daudzveidīgie zālāji bez cilvēku līdzdalības nevar iztikt, jo nepļauti un nenoganīti, ar laiku aizaug ar krūmiem, kokiem un izzūd to bioloģiskā daudzveidība. Tādēļ šīs platības ar katru gadu samazinās, padarot šo dabas vērtību par visapdraudētāko biotopu grupu Latvijā. Visbiežākie bioloģiski vērtīgo zālāju platību samazināšanās iemesli ir neapsaimniekošana, pārāk intensīva apsaimniekošana, uzaršana un zemes apmežošana.

Dabas aizsardzības pārvalde šī mēneša sākumā ir izsūtījusi noslēdzošās sezonas datus bioloģiski vērtīgo zālāju īpašniekiem, kuru zālāji tika apsekoti pērn. Līdz ar to zālāju īpašnieki ir pirmā no sešām biotopu grupām, kuriem izsūtīti visu četru sezonu dati un tie vienlaikus pieejami arī dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Savukārt papildu informācija, kā vispiemērotāk apsaimniekot bioloģiski vērtīgos zālājus, pieejama šeit.

Lai saņemtu atbalsta maksājumu, bioloģiski vērtīgo zālāju īpašniekam vai apsaimniekotājam ir jāsazinās ar LAD, jo atbalsta maksājums netiek piemērots automātiski. Plašāku informāciju par atbalsta maksājumiem var saņemt, zvanot Lauku atbalsta dienestam uz tālruņa numuru 67095000.

Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” visas paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023. gadam. Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnēs www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv,