Dabas aizsardzības pārvalde dabas datu sistēmā “Ozols” pērn reģistrējusi teju 1000 jaunu dižkoku, tajā skaitā Siguldas, Krimuldas, Mālpils un Inčukalna novadā 2020. gadā reģistrēti 32 jauni dižkoki. Kopumā Siguldas novadā aug 94 valsts nozīmes dižkoki, Krimuldas novadā – 92, Mālpils novadā – 31, savukārt Inčukalna novadā – 12 dižkoki.

No pērn reģistrētajiem dižkokiem trešā daļa bija parastā priede (Pinus sylvestris), trešdaļa – parastais ozols (Quercus robur). Visraženākais koks bija 10,1 metru apkārtmēru sasniegusī papele (Populus spp.) Rēzeknes novadā.

Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu organismu grupām. Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem – apkārtmēru vai augstumu. Tas nozīmē, ka par dižkoku var kļūt ne tikai ozols, liepa, kļava vai priede, bet gan jebkurš koks no Latvijā augošajām 54 vietējām vai svešzemju sugām.

Lai atpazītu dižkokus, Dabas aizsardzības pārvalde pie koka piestiprina informatīvu zīmi “Ozollapu” jeb dižkoka statusa apliecinājumu. Jāpiebilst gan, ka aizsargājami ir arī tie koki, kas ir sasnieguši noteiktos kritērijus, bet pie kuriem vēl nav piestiprināta informatīvā zīme. Lai novērstu dižkoka augšanai nelabvēlīgu apstākļu radīšanu, arī teritorija zem koka vainaga, kā arī 10 metru plata josla ap to, ir noteikta kā īpaši aizsargājama teritorija.

Ziņot par potenciālajiem dižkokiem var gan zemes īpašnieks, gan jebkurš iedzīvotājs, kurš, atrodoties dabā, ir novērojis statusam atbilstošu koku. Iesniegt savu pieteikumu iespējams Dabas aizsardzības pārvaldes veidotajā dižkoku reģistrācijas rīkā: http://bit.ly/dižkoki.

Kopumā oficiāli valstī reģistrēto dižkoku skaits jau pārsniedzis 11 500 koku, no kuriem 954 šāds statuss piešķirts 2020. gadā.